Tukuma draudzes novads

Vikipēdijas lapa

Jump to navigation Jump to search

Tukuma draudzes novads 1859. gada kartē.

Tukuma draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854).

Tukuma draudzes novads jeb Tukuma ķiršpēle^[1] (vācu: Kirchspiel Tuckum) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Tukuma pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Tuckum), vēlākā Kurzemes guberņas Tukuma apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Tagad bijušā Tukuma draudzes novada teritorija pamatā ietilpst Tukuma novadā.

Tukuma draudzes novada mācītājmuižas (pastorāti) (1841)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tukuma luterāņu baznīca un mācītājmuiža, filiāle Sēmes baznīca (Sehmen)
Sātu baznīca un mācītājmuiža, filiāle Pūres baznīca (Puren)

Tukuma luterāņu baznīca
Sēmes baznīca (2001)
Sātu baznīca (2015)
Pūres baznīca (2008)

Muižas Tukuma draudzes novadā (1841)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauce:^[1]

Kroņa muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīnšeņķu muiža (Weinschenken),
Rāves muiža (Rawen),
Abavas muiža (Krons Abaushof),

Ošlejas muiža (Ohschelei),
Praviņu muiža (Prawingen) ar divām pusmuižām — Slokas (Schlockhof) un Lamberta muižu (Lambertshof),
Slampes muiža (Schlampen) ar Pundura pusmuižu (Pundern),

Ozolu muiža (Eckendorf) ar divām pusmuižām — Mühlenbeck un Jaunmuižu (Neuhof),
Tumes muiža (Tummen) ar Daibes pusmuižu (Daiben)
Smārdes muiža (Schmarden) ar Mazsmārdes pusmuižu (Klein-Schmarden).

Privātās muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grenču muiža (Grendsen) ar trīs pusmuižām — Vecsātu (Alt-Sahten), Akmeņu (Otto-Meiershof) un Jaunmuižu (Neuhof),
Irlavas muiža (Irmlau) ar Dārtsmuižas (Dorotheenhof) pusmuižu,
Degoles muiža (Degahlen),
Snapju muiža (Friedrichsberg),
Ķūķu muiža (Abaushof),

Raudas muiža (Rauden),
Kaives muiža (Kaiwen) ar Kāres pusmuižu (Kahren),
Svares muiža (Schwarren)
Brizules muiža (Bresilgen) ar Mazbrizules pusmuižu (Klein-Bresilgen),
Spirgus muiža (Groß-Spirgen) ar Tilmaņu pusmuižu (Tilmannshof),
Mazspirgus muiža (Klein-Spirgen)
Vīkseles muiža (Wiexeln),
Vilksalas muiža (Wilxaln) ar Paiga pusmuižu,

Vilkājas muiža (Wilkajen) ar Garo pusmuižu (Langenfeld),
Šlokenbekas muiža (Schlockenbeck) ar trīs pusmuižām — Durbi (Durben), Antlavu (Altona) un Jaunmuižu (Neuhof),
Vecmoku muiža (Alt-Mocken) ar Knauķes pusmuižu (Knaukenhof),
Jaunmoku muiža (Neu-Mocken) ar Arpjes (Harfenhof) un Jaunmuižnieku pusmuižām,
Sēmes muiža (Sehmen) ar Kulves pusmuižu (Kulwen),
Plieņu muiža (Plönen) ar Mazplieņu (Klein-Plönen) un Grundsen pusmuižām,
Cērkstes muiža (Zerxten) ar Aizpures (Aispurn) un Zaķes (Sackenhof) pusmuižām,
Bundzes muiža (Bundzenberg),
Pētertāles muiža (Petertal).

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Durbes muiža
Jaunmoku muiža (1919)
Šlokenbekas muiža (1902)
Vecmoku muiža
Brizules muiža (2001)
Grenču muižas (2015)

Tukuma draudzes novads 1770. gada kartē
Kandavas un Tukuma draudžu novadi (ziemeļu daļa, 1798)
Kandavas un Tukuma draudžu novadi (dienvidu daļa, 1798)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ ^1,0 ^1,1 Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten - S. 67. G. A. Reyher, 1841. Skatīts: 2020. gada 16. novembris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas armijas štāba ģeodēzijas topogrāfijas daļas karte — Tukums no [1] (bijušā Tukuma draudzes novada muižu nosaukumi latviski)
Latvijas armijas štāba ģeodēzijas topogrāfijas daļas karte — Engure

s d l Kurzemes un Zemgales hercogistes administratīvais iedalījums (pēc 1617. gada)

Galvenās hercogu rezidences¹	Sēlpils Jelgavas pils Kuldīgas pils²

Pilsētas	Jelgava (galvaspilsēta) Kuldīga (agrākā galvaspilsēta 1596—1616) Ventspils Bauska Liepāja Jēkabpils Jaunjelgava Grobiņa Sēlpils (1621—1705) Subate (1680—18. gs)

Miesti	Durbe Kandava Sabile Talsi Tukums

Jelgavas virspilskunga iecirknis Bauskas, Dobeles pilskunga iecirkņi	Jelgavas draudzes novads Bauskas draudzes novads Vecumnieku draudzes novads Iecavas draudzes novads Baldones draudzes novads Sodu draudzes novads Meža draudzes novads Dobeles draudzes novads Jaunpils draudzes novads

Kuldīgas virspilskunga iecirknis Grobiņas, Ventspils pilskunga iecirkņi	Kuldīgas draudzes novads Ventspils draudzes novads Alsungas draudzes novads Grobiņas draudzes novads Durbes draudzes novads Gramzdas draudzes novads Saldus draudzes novads Ezeres draudzes novads

Tukuma virspilskunga iecirknis Talsu pilskunga iecirknis	Tukuma draudzes novads Kandavas draudzes novads Sabiles draudzes novads Vānes draudzes novads Talsu draudzes novads Auces draudzes novads

Sēlpils virspilskunga iecirknis	Sēlpils draudzes novads Aizkraukles draudzes novads Neretas draudzes novads Daugavpils draudzes novads Aizlauces draudzes novads

Piezīmes	¹sākotnēji hercogs Gothards kā Livonijas vietvaldis un gubernators rezidēja Rīgas pilī (1562—1566), savā testamentā viņš 1587. gadā norādīja, ka hercogu rezidences būs Sēlpils un Kuldīga, vēlāk Jelgava ² Kurzemes hercoga Vilhelma rezidence (1596—1616)

Kurzemes guberņas administratīvais iedalījums (1819-1864)

Galvaspilsēta

Pilsētas

Miesti⁴

Jelgavas virspilskunga iecirknis

Bauskas pilskunga iecirknis	Bauskas draudzes novads Iecavas draudzes novads Vecumnieku draudzes novads Baldones draudzes novads

Dobeles pilskunga iecirknis	Dobeles draudzes novads Jelgavas draudzes novads Sesavas draudzes novads Mežmuižas draudzes novads

Kuldīgas virspilskunga iecirknis

Kuldīgas pilskunga iecirknis	Kuldīgas draudzes novads Saldus draudzes novads

Ventspils pilskunga iecirknis	Ventspils draudzes novads Piltenes draudzes novads Dundagas draudzes novads

Tukuma virspilskunga iecirknis

Tukuma pilskunga iecirknis	Tukuma draudzes novads Jaunpils draudzes novads Auces draudzes novads

Talsu pilskunga iecirknis	Talsu draudzes novads Kandavas draudzes novads Sabiles draudzes novads Ārlavas draudzes novads

Sēlpils virspilskunga iecirknis

Jaunjelgavas pilskunga iecirknis	Sēlpils draudzes novads Neretas draudzes novads Aizkraukles draudzes novads

Ilūkstes pilskunga iecirknis	Daugavpils draudzes novads Aizlauces draudzes novads

Aizputes virspilskunga iecirknis

Aizputes pilskunga iecirknis	Aizputes draudzes novads Alsungas draudzes novads Piltenes-Aizputes draudzes novads Sakas draudzes novads Valtaiķu draudzes novads Embūtes draudzes novads Gramzdas draudzes novads

Grobiņas pilskunga iecirknis	Grobiņas draudzes novads Durbes draudzes novads

¹Palangas apvidu Kurzemes guberņai pievienoja 1819. gadā; ²Durbe pilsētas tiesības ieguva 1893. gadā; ³Grīva pilsētas tiesības ieguva 1912. gadā; ⁴visiem minētajiem miestiem pilsētu tiesības piešķīra 1917. gadā.

s d l Tukuma apriņķa draudžu novadi (1819–1866)

Auces draudzes novads Jaunpils draudzes novads Tukuma draudzes novads

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Tukuma_draudzes_novads&oldid=3563193"