Jaunpils draudzes novads

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par Zemgales Jaunpils draudzes novadu. Par Vidzemes Jaunpils draudzes novadu skatīt rakstu Jaunpils (Zaubes) draudzes novads.
Jaunpils draudzes novads 1859. gada kartē.
Jaunpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854).

Jaunpils draudzes novads jeb Jaunpils ķiršpēle[1] (vācu: Kirchspiel Neuenburg) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa, vēlāk Kurzemes guberņas Tukuma apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Tagad bijušā Jaunpils draudzes novada teritorija pamatā ietilpst Tukuma un Dobeles novados.

Jaunpils draudzes novada mācītājmuižas (pastorāti) (1841)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muižas Jaunpils draudzes novadā (1841)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauce:[1]

Privātās muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jaunpils pilsmuiža (Neuenburg) ar piecām pusmuižām — Andārtsmuižu (Dorotheenhof), Jaunmuižu (Neuhof), Pļavnieku muiža (Plawneecken), Mariņmuižu (Marienhof) un Jurģu muižu (Georgenhof),
  • Annas muiža (Annenhof) ar Līzes (Elisenhof) un Pēterīšu (Peterhof) pusmuižām,
  • Smuku muiža (Schmucken),
  • Stūru muiža (Stuhrhof) ar divām pusmuižām — Stūru Jaunomuižu (Neu-Sturhof) un Ekendorpi (Eckendorf),
  • Reņģes muiža (Rengenhof) ar divām pusmuižām — Katrīnmuižu (Katharinenfeld) un Friedrihsfeld,
  • Ārīšu muiža (Arischhof),
  • Struteles muiža (Strutteln) ar trīs pusmuižām — Skujumuižu (Klein-Strutteln), Auziņmuižu (Schönfeld) un Kalna muižu (Berghof),
  • Viesātu muiža (Weesahten) ar Grotes (Grossen) pusmuižu,
  • Kliģu muiža (Kliggenhof) ar Kārļu pusmuižu (Karlshof),
  • Lestenes muiža (Lesten) ar četrām pusmuižām — Abavas (Abaushof), Mariņmuižu (Marienhof), Ferrantu (Ferdinanshof) un Jaunlestenes (Neu-Lesten) pusmuižām.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten - S. 67. G. A. Reyher, 1841. Skatīts: 2020. gada 16. novembris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]