Jaunpils draudzes novads

Jaunpils draudzes novads 1859. gada kartē.

Jaunpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854).

Jaunpils draudzes novads jeb Jaunpils ķiršpēle^[1] (vācu: Kirchspiel Neuenburg) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa, vēlāk Kurzemes guberņas Tukuma apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Tagad bijušā Jaunpils draudzes novada teritorija pamatā ietilpst Tukuma un Dobeles novados.

Jaunpils draudzes novada mācītājmuižas (pastorāti) (1841)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauce:^[1]

Jaunpils pilsmuiža (Neuenburg) ar piecām pusmuižām — Andārtsmuižu (Dorotheenhof), Jaunmuižu (Neuhof), Pļavnieku muiža (Plawneecken), Mariņmuižu (Marienhof) un Jurģu muižu (Georgenhof),
Annas muiža (Annenhof) ar Līzes (Elisenhof) un Pēterīšu (Peterhof) pusmuižām,
Smuku muiža (Schmucken),
Stūru muiža (Stuhrhof) ar divām pusmuižām — Stūru Jaunomuižu (Neu-Sturhof) un Ekendorpi (Eckendorf),
Reņģes muiža (Rengenhof) ar divām pusmuižām — Katrīnmuižu (Katharinenfeld) un Friedrihsfeld,
Ārīšu muiža (Arischhof),

Grenču muiža (Grenzhof),
Dūres muiža (Duhren) ar Mazdūres pusmuižu (Klein-Duhren),
Lielblīdenes muiža (Groß-Blieden) un Mazblīdenes (Klein-Blieden) muiža ar trīs pusmuižām — Agates (Agathenhof), Zīles (Friedrichshof) un Ottes (Ottenhof) muižu,
Upes muiža (Bächhof) un Zušumuiža (Suschenhof) ar Vidusmuižas (Mittelhof) pusmuižu,
Ausātu muiža (Auzenbach),
Spriņģu muiža (Springen),
Bikstu muiža (Bixten) ar divām pusmuižām — Bērzes (Bershof) un Jaunmuižu (Neuhof),
Lauku muiža (Feldhof) ar Mazo (Klein-Feldhof) pusmuižu,

Struteles muiža (Strutteln) ar trīs pusmuižām — Skujumuižu (Klein-Strutteln), Auziņmuižu (Schönfeld) un Kalna muižu (Berghof),
Viesātu muiža (Weesahten) ar Grotes (Grossen) pusmuižu,
Kliģu muiža (Kliggenhof) ar Kārļu pusmuižu (Karlshof),
Lestenes muiža (Lesten) ar četrām pusmuižām — Abavas (Abaushof), Mariņmuižu (Marienhof), Ferrantu (Ferdinanshof) un Jaunlestenes (Neu-Lesten) pusmuižām.