Voleri

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Voleri
Voleri Daugavas piestatne 2005.jpg
Daugavas piestātne, 2005. gads.
Voleri karte.png
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.gif Rīga
Priekšpilsēta Kurzemes rajons
Pilsētas daļas Krēmeri
Lejas Podrags
Platība 5,315 km²
Iedzīvotāju skaits 309 (2010)
Transports
Autobuss 3. 30. 54.
Minibuss 246.
Papildinformācija
Pasta indekss LV-1007
Ārējā saite apkaimes.lv

Voleri ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags. Voleru apkaime atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju. Pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm. Voleru apkaimes robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai.

Voleru apkaimes kopējā platība ir 5,315 km², kas apmēram atbilst vidējam Rīgas apkaimju lielumam. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 12 175 metri, lai gan dabiskā Voleru apkaimes sauszemes robeža ir daudz garāka, jo to izrobo līči un ar Daugavu saistītās ūdensteces.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī: Volera muiža

Voleru teritorija, līdzīgi citām Rīgas apkaimēm, veidojusies uz agrākajām muižas zemēm. Volera muiža savu vārdu ieguvusi no kāda Heninga Volera, kam piederējis necils īpašums ar mazu ēku šajā teritorijā.[1]

20. gadsimta trīsdesmitajos gados Voleros veidojās dzīvojamā apbūve — vienstāvu un divstāvu namu rinda gar Daugavas krastā celto dambi. Vietējie iedzīvotāji nodarbojās ar zvejniecību, strādāja kokzāģētavā vai citos kokapstrādes uzņēmumos, pludināja baļķus un krāva sazāģētos kokmateriālus kuģos vai liellaivās. Bija saimniecības, kas specializējās kāpostu audzēšanā un skābēšanā, lielu daļu teritorijas aizņēma tā saucamie kāpostu dārzi jeb mazdārziņi, taču teritorija bija mazapdzīvota, jo 1938. gadā šeit dzīvoja vien 789 cilvēki.

Arī mūsdienās Voleros galvenokārt izvietojusies mazstāvu dzīvojamā apbūve, un apkārtnē esošās zemes tiek intensīvi izmantotas ostas vajadzībām. 20. gadsimta sešdesmitajos gados Voleros izvietojās divi Rīgas jūras ostas ražošanas iecirkņi, kas darbojas joprojām.

Uz ziemeļiem no Voleriem atrodas Krēmeri, kas veidojušies uz bijušās Krēmera muižas (Krämershof) teritorijas. Par Krēmeriem uzskata arī Lejas Podragu, kur agrāk atradās Buholca, Kronmaņa un Dreiliņa muižas un lielas pļavu platības. 19. gadsimta beigās Krēmera muiža un Lejas Podrags atradās Bolderājas pagasta pārraudzībā un, tāpat kā Voleros, iedzīvotāji pamatā nodarbojās ar zvejniecību un strādāja ostās, lai gan pastāvēja arī vairākas nelielas lauku saimniecības.

Ceļš uz SIA Vizņi Zilajā ielā

Teritorijā starp Krēmeriem un Voleriem 1992. gadā izveidots valsts nozīmes dabas liegums "Krēmeri" ar mērķi saglabāt un aizsargāt putniem nozīmīgu ligzdošanas vietu Rīgas pilsētā. Dabas liegums ziemeļos robežojas ar Rīgas jūras ostas "Voleri" teritoriju, dienvidos to ieskauj mazstāvu apbūve un Voleru mazdārziņi. Pašreizējā dabas lieguma teritorija izveidojusies laika posmā no 1976. līdz 1986. gadam, kad uz pļavas, kur vēl 20. gadsimtā vietējie iedzīvotāji ganījuši govis, izbērtas dūņas un smiltis, kas vēlāk izplūda pa visu lieguma teritoriju.

Lai izveidotu līci, kur kravas kuģiem izlādēt kravu, pēc Otrā pasaules kara daļa Krēmeru teritorijas likvidēta. Ap mākslīgi veidoto līci izvietojusies rūpnieciskā zona, kur atrodas "Rīgas osta Voleri", AS "Krēmeri" un citi mazāki rūpniecības uzņēmumi. Volerus un Krēmerus no Beķermuižas atdala Beķera grāvis, kas tek paralēli Daugavai. Grāvis pakāpeniski aizaug un tā augšējais gals ir aizbērts.

Pie Hapaka grāvja ietekas Daugavā atrodas Krievu sala, kas izveidojās 18. gadsimta pirmajā pusē, taču laikā līdz 19. gadsimta vidum tā pārveidota un daļēji noskalota. Sala ir pārpurvojusies un nav apdzīvota. Krievu salas daļa gar Beķera grāvi līdz 20. gadsimta sākumam bija atsevišķi nodalīta un saukta par Komersanta salu.[2] Krievu sala ir viens no pieciem Rīgas apgabaliem, kuros vispār nav iedzīvotāju.[3]

Šobrīd notiek strauja Krievu salas kā ostas rajona infrastruktūras attīstība, Krievu salas termināls ir speciāli izbūvēta un ar tehniku apgādāta kokmateriālu pārkraušanas vieta.[4] Jau 19. gadsimtā, plānojot Rīgas ostas attīstību, Krievu sala tika definēta kā perspektīva ogļu termināla celtniecības vieta. Šobrīd uz Krievu salu plānota Rīgas ostas aktivitāšu daļēja pārcelšana no Andrejostas un Eksportostas, lai atbrīvotu pilsētas centru no kravu pārkraušanas, taču šis process ir ļoti pretrunīgs, jo, piemēram:

"lai izveidotu stabilu pamatu ostas darbību veikšanai, Krievu salas dabīgā zemsedze, kas ūdens tuvumā veido lagūnu, ir purvaina un periodiski applūstoša, tiks pilnībā mainīta".[5]

Voleru apkaime galvenokārt attīstās kā rūpniecisks ostas rajons, tā ir mazapdzīvota un bez būtiska kultūrvēsturiska mantojuma, no kādreizējām muižu ēkām saglabājusies tikai viena. Apkaimes lielākās vērtības ir dabas liegums "Krēmeri" un Krievu salas vēl neskartā daba ar lielu ķīru kolonijām.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pope A. Rīgas galvenā nomale: Daugavgrīvas cietokšņa un Bolderājas pagasta vēsture. — R., 2005. - 15. lpp.
  2. Rīgas ielas. Enciklopēdija, Zalcmanis R. u.c. (sast.), 1. sēj. — R., 2001.— 42. lpp.
  3. Rīgas attīstības programma 2006.-2012. gadam, rdpad.lv
  4. Latvijas enciklopēdija, 4. sēj., (galv. red. H. Jubels). R., 2002. — 541. lpp.
  5. (Voika A.) Krievu salas vides perspektīvas vērtē pretrunīgi, nra.lv, 30.10.2008.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]