Šķirotava (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Rīgas pilsētas apkaimi. Par citām jēdziena Šķirotava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Šķirotava
Krustpils iela Rīgā.JPG
Krustpils iela
Skirotava karte.png
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.gif Rīga
Priekšpilsēta Latgales priekšpilsēta
Platība 10,057 km²
Iedzīvotāju skaits 2 256 (2010)
Transports
Autobuss 47. 50.
Papildinformācija
Ārējā saite apkaimes.lv

Šķirotava ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā. Šķirotavas apkaime atrodas Rīgas pilsētas DA daļā starp Ogres virziena dzelzceļu un pilsētas robežu. Tā robežojas ar Dārzciema, Pļavnieku, Rumbulas un Ķengaraga apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu. Šķirotavas apkaimes robežas ir pilsētas robeža, Lubānas iela, Slāvu iela, dzelzceļš (Salaspils iela un Lokomotīves iela).

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šķirotavas apkaimes kopējā platība ir 10,057 km², kas gandrīz divas reizes pārsniedz vidējo apkaimes platības rādītāju Rīgā. Šķirotava ir viena no sešām Rīgas apkaimēm, kuras platība ir lielāka par 10 km². Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 14 932 metri. Rīgas pilsētas ietvaros noteiktās Šķirotavas apkaimes robežas dabā ir skaidri nolasāmas, jo tās iet pa dzelzceļu un maģistrālajām ielām. Izņēmums ir Šķirotavas apkaimes austrumu robeža, kur tā saskaras ar Stopiņu novadu un dabā šī robeža ir grūti nolasāma. Neskatoties uz Šķirotavas apkaimes lielo izmēru, tā ir uztverama kā lielā mērā telpiski vienota un funkcionāli savstarpēji saistīta teritorija jeb apkaime, jo tās daudzfunkcionālais kodols jeb lokālais centrs atrodas šīs apkaimes dienvidu daļā ap Krustpils un Granīta ielu krustojumu. Pārējās teritorijās pārsvarā dominē rūpnieciska rakstura izmantošanas vai dabas teritorijas. Ņemot vērā plašās, pārsvarā neapbūvētās teritorijas apkaimes dienvidu un dienvidaustrumu daļā, Šķirotavas apkaimei ir salīdzinoši liels potenciāls attīstīties par vēl daudzfunkcionālāku un pilnvērtīgāku apkaimi nekā tā ir pašreiz.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dreiliņi un Dreiliņu Šķirotava Rīgas kartē (ap 1930).

Tagadējā Šķirotavas teritorija kopš Livonijas konfederācijas laika ietilpa Rīgas pilsētas landfogtejā. 16. gadsimtā Ārrīgas zemes pie ceļa uz Salaspili ieguva Melhiors Dreilings, kura vārdā pilsētai piederošo muižu vēlāk nosauca par Dreiliņbušu (Stadtgut Dreylingsbush). Muižas īpašnieka koka māja gan atradusies starp Rencēnu un Krustpils ielu. Tajā krievu feldmaršals Boriss Šeremetjevs 1709. – 1710. gadā iekārtoja savu kara nometni astoņus mēnešus ilgā Rīgas aplenkuma laikā. Šeit 1710. gada jūlijā tika parakstīta Rīgas kapitulācija un Vidzemes bruņniecības un Rīgas rātes un ģilžu "labprātīga padošanās" Krievijas caram.

Apkaime strauji attīstījās pēc Rīgas-Dinaburgas dzelzceļa līnijas izveides un Kuzņecova porcelāna fabrikas uzcelšanas 19. gadsimta otrajā pusē. 20. gadsimta sākumā to dēvēja par Dreiliņu Šķirotavu.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]