Beķermuiža
Beķermuiža jeb Bekera muiža (vācu: Beckershof) bija muiža senajā Daugavas krastā, kuras vieta mūsdienās atrodama starp Beķera grāvi starp Daugavgrīvas šoseju Voleru un Spilves apkaimēs. Muižas ēkas līdz mūsdienām nav saglabājušās.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Livonijas ordeņa likvidācijas un Kurzemes un Zemgales hercogistes izveides šo apkaimi pārvaldīja hercogs Gothards. Zināms, ka 1586. gadā viņš par 3000 Rīgas mārkām to ieķīlāja Hermanim Bekeram.[2] Viņa mantinieks bija Vilhelms Bekers. Poļu-zviedru kara laikā muižu ieņēma zviedru karaspēks, tā iekļauta Daugavgrīvas draudzes novadā. Vēlāk muižas īpašnieki mainījās, taču muižiņa saglabāja pirmo īpašnieku vārdu.[1]
19. gadsimtā Bekera muiža saukta arī par Pālena muižu jeb Purvāja muižu, tajā apstrādāts ļoti daudz zemes — 71 ¼ mucvietu tīruma. Pie Daugavgrīvas lielceļa bijis ierīkots krogs.
1924. gadā agrākās Beķera muižas teritoriju iekļāva Rīgas pilsētas administratīvajās robežās. 20. gadsimtā izveidojusies mazdārziņu kolonija, kas mūsdienās nosaukta par Beķermuižu.
Mūsdienās saglabājies tikai neliels bruģēta ceļa posms pie Bolderājas šosejas un iespējams, ka pāris seni alejas koki. Visu teritoriju aizņem padomju okupācijas laikos izveidoti un tagad daļēji pamesti mazdārziņi.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Koordinātas: 57°00′27″N 24°04′40″E / 57.00750°N 24.07778°E
- ↑ 1,0 1,1 «Beķermuiža». www.ambermarks.com. Skatīts: 2024-03-10.
- ↑ Heinrich Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands. Band 1. Riga, 1836 - S. 42
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Beķermuižas (Beckershof) 1811., 1816. g. revīzijas un to papildinājumi (88.lieta) Latvijas Valsts vēstures arhīvā