Dārzciems (Rīga)

Dārzciems;
	Tipisks iekšpagalms Dārzciema apkaimes ziemeļaustrumu daļā. 104. un 119. sērijas ēkas. 2009. gads
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Latgales priekšpilsēta
Platība	4,577 km²
Iedzīvotāju skaits	18 956 (2018.)
Transports
Autobuss	13. 20. 33. 50.
Papildinformācija

Dārzciems ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā. Dārzciema apkaime atrodas uz dienvidaustrumiem no Rīgas dzelzceļa loka. Tā robežojas ar Purvciema, Pļavnieku, Šķirotavas, Latgales apkaimes un Avotu ielas apkaimēm. Dārzciema apkaimes robežas ir Lubānas iela, Ilūkstes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, dzelzceļš un Slāvu iela.

Vēsture

Apkaime izveidojusies Rīgas landfogtejas teritorijā, līdz 16. gadsimtam te atradās Rīgas domkapitula zemes īpašumi, bet vēlāk izveidojās Lāču (Bärenhof), Zēmunda (Seemundshof, Mühlenhof) un Jāņa (Johannenhof, Johannishof) muižas. Tagadējo Lubānas un Slāvu ielu krustojumā atradās Pura krogs.

Pēc Pirmā pasaules kara apkaimi 1924. gadā iekļāva Rīgas pilsētas teritorijā. Arhitekta Arnolda Lamzes 1923. gadā izstrādātajā pilsētas perifērijas ģenerālplānā šeit tika paredzēta mazstāvu ēku apbūve („dārzu pilsētas klajais apbūves veids”), tādēļ šo Rīgas daļu sāka dēvēt par Dārzciemu.

1970. gados daļa no vienģimeņu mājām tika nojaukta, Dārzciemā topot trīs līdz deviņu stāvu dzīvojamo māju apbūvei Padomju armijas virsnieku vajadzībām. Vēlāk mājas Dārzciemā sāka būvēt lielie rūpniecības uzņēmumi, no kuriem lielākais bija „Aldaris”. Dominēja 103., 119. sērijas, mazģimeņu projekta un atsevišķas citu projektu ēkas. Dārzciema apkaimes austrumu daļā starp Dārzciema un Ilūkstes ielām saglabājās viena un divu stāvu apbūve.^[1]

Ģeogrāfija

Dārzciema apkaimes kopējā platība ir 4,577 km², kas ir par nepilnu 1/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 9 301 metri. Noteiktās Dārzciema apkaimes robežas dabā ir skaidri nolasāmas, jo tās iet pa maģistrālajām ielām un dzelzceļu, kā arī apbūves raksturs apkaimes austrumu daļā ir skaidri nošķirams no kaimiņos esošām Pļavnieku un Šķirotavas apkaimēm. Tomēr Dārzciema apkaime nav uztverama kā vienots telpisks veselums, jo arī tās robežās ir vērojamas salīdzinoši būtiskas apbūves rakstura atšķirības. Tas gan netraucē šo teritoriju noteikt kā vienu pilsētas apkaimi, jo arvien skaidrāk iezīmējas tās vienojošais elements — Dārzciema iela, uz kuras norisinās aktīva uzņēmējdarbība un gan vietējie iedzīvotāji, gan arī caurbraucēji var saņemt dažādu pakalpojumus. Kā lokālais centrs apkaimes ziemeļrietumu daļā ir minama teritorija ap Nīcgales un Sesku ielas krustojumu, dienvidrietumu daļā — teritorija ap Rēzeknes un Piedrujas ielām, bet ziemeļaustrumu daļā — teritorija ap Augusta Deglava un Ilūkstes ielas krustojumu.

Apbūve

Padomju laikā Dārzciemā atradās plaši pazīstamais universālveikals "Lubāna" (sarunvalodā parasti saukts "Lubančiks"), kas kā patstāvīgs veikals savu darbību turpināja līdz pat 2004. gadam, kad tas tika pārbūvēts par veikalu T-market (tagad Maxima X). No padomju laikiem līdz deviņdesmito gadu beigām arī Nīcgales ielā 40 atradās universālveikals. Viens no pirmajiem lielveikaliem šajā Rīgas daļā bija Rimi Deglava, kas atrodas Deglava ielā 110, un tika atvērts deviņdesmito gadu beigās.

Nīcgales un Vietalvas ielu krustojumā līdz 2006. gadam atradās Lāčumuižas tirgus, taču tas tika slēgts, lai šajā vietā atvērtu veikalu Maxima. Nīcgales ielas otrā pusē, iepretim, atradās arī lielveikals Rimi, kuru 2010. gadā pārbūvēja par lielveikalu SuperNetto. 2006. gadā savas durvis Rēzeknes ielā vēra arī lielveikals cenuklubs.lv, kas tika uzcelts agrākajā noliktavu un mazdārziņu teritorijā, un ir šobrīd vienīgais šāda izmēra Dārzciema lielveikals, kas nav specializēts uz pārtikas precēm. Dārzciema ielā atrodas arī vairāki motociklu veikali, tādi kā Honda moto, Yamaha un Kristers un Serģis moto.

Izglītība

2017. gada pētījumā "Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā" tika konstatēts, ka Dārzciema, Purvciema, Pļavnieku un Mežciema apkaimēs atrodas 15 vidusskolas, tomēr skolēnu skaits bija pietiekams tikai nepilnu astoņu vidusskolu darbībai. Ņemot vērā obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indeksu, kā spēcīgākās šo apkaimju skolas tika atzītas Rīgas 64. vidusskola (OCE indekss 69,4%), Rīgas Klasiskā ģimnāzija (54,9%), Rīgas 85. vidusskola (54,4%, taču ar zemu vidusskolēnu skaitu), Rīgas Dārzciema vidusskola (52,4%), Rīgas Poļu vidusskola (52,3%, taču tikai 45 vidusskolēni), Rīgas 84. vidusskola (52%), Purvciema vidusskola (49,8%), Rīgas 88. vidusskola (45,3%). Pārējās areāla vidusskolās OCE indekss nesasniedza 40%, starp kurām ir Sergeja Žoltoka vidusskola (62 vidusskolēni, OCE indekss 30,7%) un Rīgas 89. vidusskola (75 vidusskolēni, OCE indekss 36,7%) Mežciemā, kuras ieteica reorganizēt par pamatskolām vai sākumskolām, audzēkņus pārvirzot uz Juglas vai Purvciema vidusskolām.^[2]