Beberbeķi
- Šis raksts ir par Rīgas pilsētas daļu. Par citām jēdziena Beberbeķi nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Beberbeķi | |
|---|---|
.JPG) Turlavas iela. | |
 | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |  Rīga |
| Priekšpilsēta | Zemgales priekšpilsēta |
| Platība | 1,204 km² |
| Iedzīvotāju skaits | 612 (2025) |
| Transports | |
| Autobuss | 32., 43. |
| Papildinformācija | |
| Ārējā saite | apkaimes.lv |
Beberbeķi ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā. Beberbeķu apkaime atrodas Rīgas R daļā. Tā robežojas ar Imantas, Zolitūdes un Mūkupurva apkaimēm, kā arī Mārupes novada Babītes un Mārupes pagastu, kas ieskauj Beberbeķu apkaimi no ZR un DR puses.
Beberbeķu apkaimes robežas ir pilsētas robeža, dzelzceļš (Čuguna iela), Gaviezes iela, Kārļa Ulmaņa gatve, paralēla līnija Beberbeķu 5. līnijai, Krotes iela, līnija gar dzīvojamo masīvu.
Beberbeķu apkaimes kopējā platība ir 1,204 km², un tādējādi tā ierindojas starp vismazākajām Rīgas apkaimēm. Neskatoties uz šo relatīvi mazo apkaimes platību telpiski un funkcionāli Beberbeķu apkaimi sašķeļ K. Ulmaņa gatve, kas šķērso apkaimi tās Z daļā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 6859 metri.
Beberbeķu apkaime iekļauta Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā 1922. gada 24. oktobrī.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]
Apkaimes nosaukums cēlies no Neriņas upītes, kas kādreiz tika dēvēta Bebra vārdā un atradās vidus kalnu (kāpu rindu) purvā, lejasvācu valodā šo vietu apzīmēja ar Beberbekke ("Bebru leja").[1] Beberbeķu apkārtnes muižu zemes atradās Rīgas patrimoniālajā apgabalā pie Kurzemes hercogistes robežām, 16. un 17. gadsimta mijā tā sākās tūliņ aiz Kalnciema ceļa līdz Lielupei pie Gātes iztekas.[2] Tāpat Beberbeķi ilgu laiku bijis stratēģiski svarīgs punkts Kalnciema ceļā, no kura tālāk varēja doties uz Sloku gar Babītes ezera dienvidu krastu.
Pašreizējā apkaime ir tikai pavisam neliela daļa no kādreizējās Beberbeķu muižas teritorijas. Tās labajā pusē atrodas priežu mežs ar kāpu joslu, bet tālāk ceļš caur Liberiem ved uz Beberbeķu dzirnavu ezeru. Gar apkaimes robežu no Beberbeķu ielas uz augšu atrodas Beberbeķu dabas liegums. Dabas liegums savu statusu ieguva 1977. gadā. Dabas aizsardzības pārvalde, izceļot dabas vērtības norāda: "Teritorija izveidota bioloģiski vērtīgu priežu audžu aizsardzībai. Dominē priežu sils un priežu mētrājs, daļu no tiem veido vecas vērtīgas priežu audzes. Dabas parks ir nozīmīga vieta arī galvaspilsētas iedzīvotāju rekreācijai un izglītībai." [3] Rīgas pilsētai tuvējais dabas parks ir aprīkots ar atpūtas soliņiem un ērtām pastaigu takām, tāpat daudzi rīdzinieki ir iecienījuši vasaras peldi Beberbeķu dzirnavu ezerā. Beberbeķu meža piedāvātais dabas baudīšanas prieks bijis pazīstams arī senāk, kad 19. gadsimta beigās Konstantīns Metings vienā no populārākajiem Rīgas ilustrētajiem ceļvežiem vācu valodā aprakstīja kājāmgājēju maršrutus pa Slokas ielu līdz Pūpei jeb Krējuma krogam, kurā pamielojies var doties tālāk uz Piņķu baznīcu vai arī "cauri skaistam, vecam mežam uz jauko Beberbeķi un no turienes tālāk uz Babītes ezeru, uz mūsu Rīgas Elerado. Naski ejot Beberbeķe sasniedzama ¾ stundās. Atspirdzinājums (piens un maize) pieejams turienes ūdensdzirnavās." [4]
Par apkaimes sadzīvi liecina notikumi pēc Pirmā pasaules kara, kad Beberbeķu ielā 2 īrnieks Jūlijs Kotka nozadzis saimniecei cūku dzeršanai [5] vai kad Beberbeķu ielas 38 sētā atrasta nedzīva jaunpiedzimusi meitenīte.[6]
Beberbeķu vārds vēl nesenā pagātnē tika piešķirts 2007. gada 22. septembrī iesvētītajiem karavīru kapiem Beberbeķu mežā Mārupes novada Piņķos.[7] Tur tika pārapbedīti Rīgas reģionā un Latvijas centrālajos un dienvidu rajonos Otrajā pasaules karā kritušie vācu karavīri.
Beberbeķu iela ir pašreizējās apkaimes teritorijas lielākā iela, kurai šāds nosaukums piešķirts jau 1910. gada miertiesneša iecirkņu ielu sarakstā.[8] Sākotnēji iela bez pārtraukumiem vedusi no Slokas ielas līdz pat Beberbeķu apkaimes galam, iezīmējot pilsētas robežu, bet vēlāk, tā tika sadalīta posmos, piekāpjoties lielo maģistrāļu — Kārkļa Ulmaņa un Jūrmalas gatvei, kā arī dzelzceļam. Septiņas no apkaimes ielām ir nosauktas vārdos — Čuguna, Nīgrandes, Virgas, Gaviezas, Krotes un Turlavas — pārējām deviņām 1926. gadā tika piešķirts Beberbeķu līniju nosaukums.
Infrastruktūra un apbūve
[labot | labot pirmkodu]Apkaimes apbūve ir ļoti neviendabīga — līdzās nelielajiem mazdārziņiem un pavisam necilajām būdiņām, kurās cilvēki mitinās arī ziemā, ir atrodamas lielas, agrāk vai vēlāk celtas, pārsvarā divstāvu savrupmājas ar iežogotu dārza teritoriju. Iespējams, ka tieši dabas tuvums ir par iemeslu, kāpēc pēdējos gados ir intensificējusies privātmāju apbūve šajā rajonā, piemēram, 6. Beberbeķu līnijas galā un Krotes ielas sākumā. Interesanti, ka ievērojamais pirmās Latvijas brīvvalsts pilsētas attīstības plāna veidotājs Arnolds Lamze jau 1930. gados norādīja uz Beberbeķu priekšrocībām, uzsverot, ka tā būtu viena no vietām, kur būvēt skaistus mājokļus.[9]
Starp Beberbeķu 6. un 7. līniju uz Beberbeķu ielas redzamas tikai daļēji funkcionējošas, bet pārsvarā sabrukušas siltumnīcas. Kādreiz tās bija 1969. gadā dibinātā Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas Labiekārtošanas pārvaldes uzņēmuma Rīgas zieds 11. iecirkņa pārziņā, celtas 1979. gadā. Rīgas zieds bija viens no lielākajiem zemstikla rožu kultivēšanas uzņēmumiem, kas loloja ne tikai vairāk kā 40 dažādu šķirņu ziedus, bet arī koku un krūmu stādus audzēšanai.[10]
Rīga Domes Satiksmes departaments, atbildot uz iedzīvotāju lūgumu, izbūvēja gājēju tiltu pār K. Ulmaņa gatvei. Tāpat, neraugoties uz netālo lidostas atrašanās vietu, Beberbeķu apkaime kļuva aizvien vilinošāka dzīvošanai.
Sabiedriskais transports
[labot | labot pirmkodu]Autobuss
[labot | labot pirmkodu]- 32. Abrenes iela — (Beberbeķu iela) — Piņķi
- 43. Abrenes iela — (Beberbeķu iela) — Skulte
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Piezīmes un atsauces
[labot | labot pirmkodu]- Izmantoti materiāli no Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas.
- Izmantoti materiāli no Rīgas pašvaldības portāla.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Beberbeķi.
- ↑ Broce J.K. Rīgas priekšpilsētas un tuvākā apkārtne. 2. sējums. Sēj. red. Zeids T.- Rīga : Zinātne, 1992. - 329. lpp.
- ↑ Jakovļeva M. Robežas un administratīvais iedalījums Latvijas teritorijā 16. gs. otrajā pusē un 17. gs.// Latvijas zemju robežas 1000. gados. Rad. Caune A.- Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1999.- 105. lpp.
- ↑ «Beberbeķu dabas parks. Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapa.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 23. februārī. Skatīts: 2009. gada 28. jūnijā.
- ↑ Caune A. Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem. Pārdaugavas iedzīvotāji 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma atklātnēs. Rīga : Zinātne, 1998. - 178. lpp.
- ↑ «Galvas pilsēta // Latvijas kareivis. 1925. gada 9. marts. Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcija.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. Februāris. Skatīts: 2009. gada 28. jūnijs.
- ↑ «Galvas pilsēta // Latvijas kareivis. 1925. gada 29. janvāris. Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcija.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. Februāris. Skatīts: 2009. gada 28. Jūnijs.
- ↑ Bundesvēra ģenerālinspektora vizīte sakarā ar karavīru kapu "beberbeķi" iesvētīšanu // latvijas vēstniecības rīgā mājas lapa. Vācijas vēstniecības rīgā mājas lapa.
- ↑ Beberbeķu iela / Rīgas ielas: enciklopēdija. 2. sēj. Sagat. Zalcmanis R., u.c. - Rīga: Priedaines, 2008.
- ↑ Lamze A. Lielrīgas teritorijas problēma // Rīga kā Latvijas galvaspilsēta.- Rīga: Latvijas kultūra, 1932. - 798. lpp.
- ↑ Rīgas zieds // Rīga. Enciklopēdija. Galv. red. P. Jērāns. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||
