Pāriet uz saturu

Vāgneriešu dumpis

Vikipēdijas lapa
Vāgneriešu dumpis
Daļa no Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā
Datums2023. gada 23. jūnijs — 24. jūnijs
Vieta
Karogs: Krievija Krievija
Iznākums Vienošanās par konflikta miermīlīgu atrisinājumu.
Vāgnera grupas atkāpšanās uz lauka nometnēm.
Karotāji
Vāgnera grupa
Atbalsts:
"Štorm-Z"[1]
"Rusič"

Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrija

Krievijas Federācijas Federālais drošības dienests
Krievijas Nacionālā gvarde

Krievijas policija
Komandieri un līderi
Jevgeņijs Prigožins
Dmitrijs Utkins

Vladimirs Putins
Sergejs Šoigu
Valērijs Gerasimovs
Aleksandrs Bortņikovs
Viktors Zolotovs
Ramzans Kadirovs

Vladimirs Kolokoļcevs
Spēks
25 000 (saskaņā ar Prigožina datiem)[2]
8000 (saskaņā ar The Daily Telegraph)[3]		 nav zināms
Zaudējumi
2 nogalināti
1 UAZ automašīna
1 kravas automašīna		 15 nogalināti[4]
6 notriekti helikopteri
1 notriekta militārā lidmašīna
1 bruņumašīna Tigr
1 militārais KAMAZ

Vāgneriešu dumpis jeb Prigožina dumpis (krievu: Мятеж ЧВК «Вагнер», Мятеж Пригожина) bija Vāgnera grupas kaujinieku bruņota sacelšanās Jevgeņija Prigožina vadībā, kas notika 2023. gada 23. un 24. jūnijā.

Lai gan Vladimirs Putins uzrunā sabiedrībai asi nosodīja Prigožina dumpi, to saucot par noziedzīgu avantūru, nodevību un triecienu mugurā, tomēr vēlāk pavēstīja, ka Vāgnera grupas kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi.[5] Savukārt 26. jūnijā Putins apgalvoja, ka bruņotais dumpis jebkurā gadījumā būtu apspiests, bet viņš apzināti centies iegūt laiku, lai novērstu asinsizliešanu.[6]

Priekšvēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā kontekstā strauji pieauga Jevgeņija Prigožina un Vāgnera grupas ietekme. Ja 2017.—2018. gadā Vāgnera grupas skaits tika lēsts dažu tūkstošu kaujinieku apmērā, tad līdz 2023. gada janvārim, saskaņā ar Rietumu izlūkdienestu aplēsēm, Vāgnera grupas kaujinieku skaits sasniedza 50 tūkstošus.[7]

Kara ar Ukrainu priekšvakarā Prigožinam bija saspīlētas attiecības ar Krievijas vadību. Prigožins konfliktēja gan ar Krievijas Aizsardzības ministriju, gan ar Krievijas prezidenta administrāciju, jo kritizēja Sergeju Šoigu par Krievijas armijas rīcību Sīrijā, sakot, ka Krievijas armija tur darbojas ar "novecojušām metodēm".[8]

Vāgnera grupas ietekme pieauga pēc tam, kad izgāzās Krievijas vadības sākotnējie plāni par ātru Ukrainas sakāvi. Kara ar Ukrainu pirmajos mēnešos Krievijas armija cieta ievērojamus zaudējumus, taču Krievijas prezidents Vladimirs Putins ilgi vilcinājās ar mobilizācijas pasludināšanu. Šādos apstākļos Krievijas varas iestādes sāka aktīvi iesaistīt algotņus kaujas operācijās Ukrainā. Prigožins saņēma ievērojamus resursus, tostarp aviācijas tehniku, un tiesības vervēt Krievijas ieslodzītos Vāgnera grupā.

Vāgnera grupa faktiski kļuva par Jevgeņija Prigožina privāto armiju, kas darbojas ārpus Krievijas likumiem un ārpus Krievijas militārās hierarhijas. Krievijas Aizsardzības ministrija un Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštābs bija neapmierināti ar šo situāciju un sāka censties ierobežot Prigožina pieaugošo ietekmi. No otras puses, Prigožins sāka publiski asi kritizēt Krievijas Aizsardzības ministriju.[9]

Norise

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zīme, ko izmantoja vāgnerieši

23. jūnija vakarā Prigožins paziņoja, ka Krievijas militārpersonas devušas triecienu algotņu nometnei, kurā "gāja bojā milzīgs skaits cīnītāju".[10]

Krievijas Aizsardzības ministrija šo paziņojumu sākotnēji nodēvēja par "informatīvu provokāciju". Savukārt Prigožins paziņoja, ka gatavojas Krievijā "atjaunot taisnību" un aicināja visus Krievijas iedzīvotājus viņam pievienoties, bet tos, kas izrādīs pretestību, viņa kaujinieki uzskatīs par draudīgiem un nekavējoties iznīcinās.[11]

24. jūnija naktī 1:30 pēc Maskavas laika Krievijas TV Pirmā kanāla diktore nolasīja FDD paziņojumu par esošo stāvokli un apvainoja Prigožinu melos par Krievijas armijas uzbrukumu viņa vienībām, nosaucot viņa rīcību par noziedzīgu, nodevīgu un valsts apvērsumu.[12]

Maskavā, Maskavas un Voroņežas apgabalos ieviesa pretteroristiskās operācijas (PTO) režīmu,[13] kas cita starpā ļauj legāli kontrolēt interneta un telefona sarunas, ielauzties dzīvokļos un konfiscēt transporta līdzekļus.[14] Krievijā, īpaši PTO zonā, sāka bloķēt informāciju par Prigožinu,[15] ieskaitot Google News. Taču bloķēšanas bija daļējas un nesistemātiskas.[16]

Voroņežas apgabala gubernators Gusevs paziņoja, ka viņš pavēlējis slēgt kustību vairāk nekā 300 kilometros federālā autoceļa M4. Viņš arī aicināja vietējos iedzīvotājus nepārvietoties pa ceļiem un neatstāt mājas, bet Rostovas apgabala gubernators aicināja nevienu neizbraukt uz M4, kā arī neatstāt mājas, nenorādot iemeslu.[16] Arī Ļipeckas apgabalā tika ieviesti pastiprināti drošības mēri.

6:00 Prigožins paziņoja, ka viņa vienības atsitušas atsevišķu helikopteru uzbrukumus. 8:00 ar Prigožinu saistīts kanāls publicēja video, kurā viņš "ved sarunas" ar aizsardzības ministra vietnieku Junusu-Beku Jevkurovu un Ģenerālštāba Galvenās direkcijas vadītāja vietnieku Vladimiru Aleksejevu.[17] Prigožins informēja Jevkurovu, ka vāgnerieši notriekuši trešo helikopteru un "notrieks visu, ko nosūtīs". Prigožins norādīja, ka viņi ieradās Rostovā, lai "dabūtu Ģenerālštāba priekšnieku un Šoigu". "Kamēr viņi nav šeit, mēs bloķējam Rostovas pilsētu un dodamies uz Maskavu," teica Prigožins.[18] Jevkurovs atbildē lūdza "izvest puišus", bet "Vāgnera" vadītājs atsteicās.[17] Neilgi pēc tam Prigožins ievietoja vēl vienu video, kurā stāstīja, ka "vāgnerieši" kontrolējot Rostovas militāros objektus, tostarp lidlauku.

Reuters ziņoja, ka Voroņežā "Vāgnera" algotņi pārņēmuši kontroli pār visiem militārajiem objektiem, atsaucoties uz avotu Krievijas specdienestos.[19] Neatkarīgu apstiprinājumu šai informācijai nebija.

11:00 pēc Maskavas laika Putins uzstājās ar paziņojumu televīzijā, nosaucot "vāgneriešu" darbības par "dūrienu mugurā", nodevību un salīdzinot situāciju ar 1917. gada oktobri, Jevgeņiju Prigožinu neminot vārdā.[20]

Saskaņā ar neapstiprinātām ziņām Voroņežas apgabalā notika sadursmes,[21] notriekti trīs Krievijas armijas helikopteri.[22]

12:19 Prigožins atteicās padoties un nolikt ieročus: "Mēs esam cīnījušies un cīnāmies. Visa Vāgnera grupa. Un neviens negrasās padoties pēc FDD, prezidenta un jebkura cita pieprasījuma, jo mēs nevēlamies, lai valsts turpinātu dzīvot korupcijā, krāpšanā un birokrātijā".[23] 18:49 Vāgnerieši turpināja bez kaujām virzīties uz Maskavu, vietējā vara mēģināja bloķēt ceļus ar celtniecības tehniku un neļaut grupai virzīties uz priekšu.[24]

Ap 20:30 Baltkrievijas diktators Lukašenko paziņoja, ka Jevgeņijs Prigožins pēc sarunām ar viņu esot piekritis apturēt savu spēku virzīšanos uz Maskavu. Vēlāk to apstiprināja pats Prigožins, kurš pavēstīja, ka viņa kaujinieku kolonnas pagriezušās atpakaļ un "saskaņā ar plānu atgriežas lauka nometnēs".[25]

Ap 22:40 Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka lieta par bruņotu dumpi pret Jevgeņiju Prigožinu tiks izbeigta, kā arī to, ka ir panākta vienošanās, ka Vāgnera grupa atkāpsies uz savām lauka nometnēm un pats Prigožins dosies uz Baltkrieviju.[26] Viņš arī informēja, ka daļa Vāgnera grupas kaujinieku, kas sākotnēji atteicās piedalīties Prigožina dumpī, parakstīs līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju.[27]

Iespējamie skaidrojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Putins vēlējies pārbaudīt, kuras struktūras un personas viņa režīmam ir lojālas un kuras nav. ASV izlūkošanas aģentūras uzskata, ka Putins vismaz dienu pirms sacelšanās bijis informēts par Prigožina plānoto dumpi.[28] Tūlīt pēc dumpja FSB sācis armijas virsnieku aizturēšanas, vismaz 15 augsta ranga virsnieki atstādināti no amatiem vai atvaļināti, apcietināts Krievijas Gaisa un kosmosa spēku komandieris un Ukrainā karojošā krievu grupējuma komandiera vietnieks armijas ģenerālis Sergejs Surovikins, viņa vietnieks ģenerālpulkvedis Andrejs Judins un militārās izlūkošanas priekšnieka vietnieks ģenerālleitnants Vladimirs Aleksejevs. Aizturēts arī atvaļinātais ģenerālpulkvedis Mihails Mizincevs, kurš iepriekš ieņēma Krievijas Federācijas aizsardzības ministra vietnieka amatu un 2022. gadā komandēja uzbrukumu Mariupolei, bet kopš 2023. gada aprīļa atradās Vagnera grupā.[29]
  1. Vāgneriešu dumpis bijis inscenējums, lai Ukrainas armija mainītu savus izstrādātos plānus un bez pienācīgas sagatavošanās sāktu plašu pretuzbrukumu. 26. jūnijā telekanāls CNN pavēstīja, ka ASV izlūkdienestu amatpersonām bija izdevies iegūt detalizētu priekšstatu par Prigožina dumpja plāniem, bet Rietumu sabiedrotie ieteikuši Ukrainai neveikt triecienu dumpja laikā. Par pamatu tam esot bijušas bažas, ka Ukrainas valdība un tās Rietumu sabiedrotie tiktu apsūdzēti par palīdzību Jevgeņijam Prigožinam Krievijas suverenitātes apdraudēšanā.[30]

Starptautiskā reakcija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karogs: Latvija Latvija

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja Latvijas valstspiederīgos neapmeklēt Krieviju un Baltkrieviju, un tos, kuri tur atrodas, pamest šīs valstis pēc iespējas ātrāk[31] un paziņoja, ka neizsniegs humānās un cita veida vīzas Krievijas pilsoņiem, kas bēgs no Krievijas.[32][33] Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" Edgars Rinkēvičs norādīja, ka pašreizējā konfrontācija Krievijā ir tā situācija, kad "ļaunums cīnās ar ļaunumu".[34] Pēc viņa teiktā Latvijas valdība strādāja pie dažādiem scenārijiem un pastiprināja robežkontroli. NBS komandieris Leonīds Kalniņš aicināja nepārvērtēt Prigožina iespējas un kritiski vērtēt viņa paziņojumus. Kalniņš uzskatīja, ka dumpis tiks apslāpēts.[35]

Karogs: Igaunija Igaunija

Igaunijas valdība pastiprināja robežu drošību un aicināja iedzīvotājus nebraukt uz Krieviju.[36]

Karogs: Eiropas Savienība Eiropas Savienība

Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels sacīja, ka viņš "cieši uzrauga" situāciju Krievijā un sazinās ar citiem Eiropas Savienības līderiem un G7 partneriem. Viņš norādīja, ka "tas neapšaubāmi ir Krievijas iekšējais jautājums", un piebilda, ka ES atbalsts Ukrainai un prezidentam Volodimiram Zelenskim ir "nesatricināms".[37]

Karogs: Baltkrievija Baltkrievija

Baltkrievijas diktators Lukašenka dumpja laikā pavēlēja izsludināt Baltkrievijas armijā pilnu kaujas gatavību un pēc Putina aicinājuma aktīvi iesaistījās incidenta risināšanā. Saskaņā ar panākto vienošanos Prigožins un daļa Vāgnera grupas kaujinieku pārcēlās uz Baltkrieviju.[38]

Karogs: Kazahstāna Kazahstāna

Kā paziņoja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs, sacelšanās laikā Vladimirs Putins telefoniski sazinājās ar Kazahstānas, Uzbekistānas un Baltkrievijas līderiem. Kazahstānas prezidenta preses dienests, komentējot šos ziņojumus, paziņoja, ka "Kasims Žomarts Tokajevs norādīja, ka notiekošie notikumi ir Krievijas iekšējais jautājums".[39]

Ekonomiskās sekas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vāgnera grupas vadītāja Jevgeņija Prigožina apgalvojumi par iespējamo apvērsuma sākumu Krievijā ietekmēja Krievijas lielāko uzņēmumu akciju cenas. Maskavas biržas indekss samazinājās par 2,02 %. Turklāt Sberbank akcijas samazinājās par 2,05 %, Rosneft — par 1,6 %, Gazprom — par 1,41 % un Lukoil — par 2,08 %. Kopumā vairāku Krievijas publisko uzņēmumu akcijas zaudēja no 1 % līdz gandrīz 6 %.[40]

Skatīt vēl

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Wagner-alike ‘Storm Z’ extends support for Prigozhin Hindustan Times 2023. gada 24. jūnijā
  2. ↑ Live: Wagner fighters allegedly march into Russia, with leader vowing to go 'all the way' against military ABC News 2023. gada 24. jūnijā
  3. ↑ Russian agents' threat to family made Prigozhin call off Moscow advance The Daily Telegraph 2023. gada 25. jūnijā
  4. ↑ Песков: дело против Пригожина прекратят, он "уйдёт в Беларусь" Radio Svoboda 2023. gada 24. jūnijā
  5. ↑ Prigožins ieslēdzis atpakaļgaitu, piekritis apturēt «Vagner» kaujinieku virzīšanos uz Maskavu lsm.lv 2023. gada 24. jūnijā
  6. ↑ Putins nācis klajā ar tukšvārdīgu paziņojumu par Prigožina dumpi lsm.lv 2023. gada 26. jūnijā
  7. ↑ «Блеф или военный мятеж? Что означает ультиматум Евгения Пригожина». belsat.eu. Skatīts: 2023-06-23.
  8. ↑ «Грубо говоря, мы начали войну Как отправка ЧВК Вагнера на фронт помогла Пригожину наладить отношения с Путиным — и что такое «собянинский полк». Расследование «Медузы» о наемниках на войне в Украине». Meduza (krievu). Skatīts: 2023-06-23.
  9. ↑ Пригожин снова раскритиковал российские власти и армию РФ за войну в Украине – простит ли это Кремль? Отвечает политолог, 2023-05-25. Atjaunināts: 2023-06-23
  10. ↑ «Пригожин заявил, что Минобороны РФ ударило по позициям ЧВК Вагнера. «Эта тварь будет остановлена», — сказал Пригожин о Шойгу». Meduza (krievu). Skatīts: 2023-06-23.
  11. ↑ «Prigožins paziņo, ka gatavojas Krievijā "atjaunot taisnību"». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-23.
  12. ↑ «На Первом канале показали экстренный выпуск новостей о «мятеже» Евгения Пригожина. Екатерина Андреева процитировала ФСБ, которая назвала его приказы «преступными и предательскими»». Meduza (krievu). Skatīts: 2023-06-24.
  13. ↑ «В Москве, Подмосковье и Воронежской области введен режим «контртеррористической операции»». Meduza (krievu). Skatīts: 2023-06-24.
  14. ↑ «Статья 11. Правовой режим контртеррористической операции \ КонсультантПлюс». www.consultant.ru. Skatīts: 2023-06-24.
  15. ↑ «Мятеж Пригожина. «ЧВК Вагнера» против Минобороны». Медиазона (krievu). Skatīts: 2023-06-24.
  16. ↑ 16,0 16,1 «Пригожин заявил о фактическом начале вооруженного конфликта с военным руководством РФ. Возбуждено уголовное дело о призыве к мятежу. Обновляется». Новая газета Европа. 2209-02-17. Skatīts: 2023-06-24.
  17. ↑ 17,0 17,1 ««Под контролем военные объекты Ростова, в том числе аэродром». Пригожин записал видео в штабе Южного военного округа». Meduza (krievu). Skatīts: 2023-06-24.
  18. ↑ «Пригожин объяснил высшим чинам российской армии, что с ним надо говорить на вы Презрительные переговоры основателя ЧВК с замминистра обороны Евкуровым и замначальника Генштаба Алексеевым. Расшифровка беседы». Meduza (krievu). Skatīts: 2023-06-24.
  19. ↑ «ЧВК «Вагнер» взяла под контроль все военные объекты в Воронеже — Reuters и Би-Би-Си». The Insider (krievu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-06-24. Skatīts: 2023-06-24.
  20. ↑ «Обращение к гражданам России». Президент России (krievu). 2023-06-24. Skatīts: 2023-06-24.
  21. ↑ «ЦАПЛІЄНКО_UKRAINE FIGHTS». Telegram. Skatīts: 2023-06-24.
  22. ↑ «ЦАПЛІЄНКО_UKRAINE FIGHTS». Telegram. Skatīts: 2023-06-24.
  23. ↑ «Агентство. Новости». Telegram. Skatīts: 2023-06-24.
  24. ↑ «NEXTA Live». Telegram. Skatīts: 2023-06-24.
  25. ↑ «Lukašenko: «Vagner» vadonis Prigožins piekritis apturēt virzīšanos uz Maskavu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-24.
  26. ↑ «Агентство. Новости». Telegram. Skatīts: 2023-06-24.
  27. ↑ «Агентство. Новости». Telegram. Skatīts: 2023-06-24.
  28. ↑ Krievijā pēc vāgneriešu dumpim savilkto spēku atvilkšanas uzplaukst spekulācijas lsm.lv 2023. gada 25. jūnijā
  29. ↑ Laikraksts: Pēc Prigožina dumpja aizturētas 13 augsta ranga militārpersonas lsm.lv 2023. gada 13. jūlijā
  30. ↑ Medijs: Rietumu sabiedrotie Ukrainai ieteikuši neuzbrukt Krievijai vāgneriešu dumpja laikā lsm.lv 2023. gada 27. jūnijā
  31. ↑ «Latvijas valstspiederīgos aicina pēc iespējas ātrāk pamest Krieviju un Baltkrieviju». tv3.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-24.
  32. ↑ Delfi. «Latvija neizsniegs humānās un cita veida vīzas Krievijas pilsoņiem». www.delfi.lv (latviešu), 2023-06-24. Skatīts: 2023-06-24.
  33. ↑ Delfi. «(Уточнено) Латвия не планирует выдавать гуманитарные визы бегущим из-за событий в России». rus.delfi.lv (krievu), 2023-06-24. Skatīts: 2023-06-24.
  34. ↑ Delfi. «"Зло борется со злом". Ринкевич считает, что никаких хороших сценариев в противостоянии Путина и Пригожина нет». rus.delfi.lv (krievu), 2023-06-24. Skatīts: 2023-06-24.
  35. ↑ «NBS komandieris Kalniņš: Krievijā nav sākusies varas maiņa». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-27.
  36. ↑ «Эстония отреагировала на события в России». Европейская правда (krievu). Skatīts: 2023-06-24.
  37. ↑ «Председатель Евросовета назвал мятеж в РФ “внутренним делом”». Европейская правда (krievu). Skatīts: 2023-06-24.
  38. ↑ Prigožina dumpja laikā Lukašenko bija izsludinājis Baltkrievijas armijā paaugstinātu kaujas gatavību lsm.lv 2023. gada 27. jūnijā
  39. ↑ https://www.facebook.com/bbcrussian. «Путин назвал мятеж ЧВК «Вагнер» изменой. Пригожин отказался сложить оружие - Новости на русском языке». BBC News Русская служба (ru-RU). Skatīts: 2023-06-24.
  40. ↑ «Заяви Пригожина вдарили по акціях російських компаній». Економічна правда (ukraiņu). Skatīts: 2023-06-24.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vāgneriešu_dumpis&oldid=4154686"