Dižraibais dzenis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dižraibais dzenis
Tēviņš
Tēviņš
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Dzilnveidīgie (Piciformes)
Dzimta Dzilnu dzimta (Picidae)
Apakšdzimta Dzilnu apakšdzimta (Picinae)
Ģints Raibie dzeņi (Dendrocopos)
Suga Dižraibais dzenis (Dendrocopos major)
Izplatība
Dendrocopos major distribution map.png

Dižraibais dzenis (Dendrocopos major) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kas pamatā dzīvo Palearktikas mežos. Tas sastopams Eirāzijā no Atlantijas okeāna līdz Klusajam okeānam un Āfrikas ziemeļrietumos.[1] Nereti šo putnu var novērot arī apdzīvotās vietās - vecos dārzos, parkos, kapos. Dižraibais dzenis Latvijā ir parasts ligzdotājs un nometnieks.[2]

Izplatība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dižraibais dzenis lidojumā
Dižraibā dzeņa mātītei atšķirībā no tēviņa ir melns pakausis
Mātīte baro jauno putnu

Dižraibais dzenis plaši sastopams gandrīz visā Eiropā, izņemot galējos ziemeļus. Ārpus Eiropas nelielas populācijas sastopamas Āfrikas ziemeļrietumos, Turcijā, Kaukāzā un Irānas ziemeļos. Vienlaidus areāls no Eiropas uz austrumiem turpinās Sibīrijas virzienā. Āzijas austrumos areāls izplešas dienvidu virzienā, no Kamčatkas un Ohotskas jūras ziemeļu piekrastes uz dienvidiem Mandžūrijā, Sahalīnā, Japānā, Ķīnas austrumos un centrālajā daļā līdz Tibetas dienvidaustrumiem, kā arī Indijas ziemeļaustrumos, Mjanmā, Laosas un Vjetnamas ziemeļos.[1][2]

Dažos Eiropas reģionos dižraibais dzenis neligzdo, bet laiku pa laikam ieklejo, piemēram, Islandē, Fēru salās, Īrijā un Gibraltārā.[1]

Latvijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā dižraibais dzenis ir parasts ligzdotājs un nometnieks un tā ir visbiežāk sastopamā dzeņu suga Latvijā.[3]. Rudeņos tam var novērot periodiskas invāzijas.[2] Latvijā mājo nominālpasuga Dendrocopos major major[2] un ligzdo 60 000 - 100 000 dižraibo dzeņu pāru, ziemo 100 000 - 200 000 putnu.[4] Sastopams dažādos mežos, parkos un kapsētās, ziemā biežāk skujkoku mežos, kur barojas galvenokārt ar skujkoku sēklām. Dižraibais dzenis mēdz ierīkot īpašas "kalves" čiekuru apstrādei.[4]

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dižraibais dzenis ir vidēji liels putns un ir otrs lielākais raibo dzeņu ģintī (Dendrocopos). Par to lielāks ir tikai baltmugurdzenis.[4] Dižraibā dzeņa ķermeņa lielums ir 22 - 26 cm, spārnu izplētums 38 - 44 cm, svars 70 - 105 g.[4][5]

Dižraibā dzeņa apspalvojums ir melni-balti raibs, ar sarkanām zemastes spalvām, kas skaidri nodalītas no pelēki baltā vēdera. Uz pleciem tam ir lieli, balti laukumi un melna galvas virsa ar baltu pieri. Tēviņiem pakausis ir sarkans, bet mātītēm tas ir melns. Toties jaunajiem putniem sarkana ir visa galvas virsa. Uz baltās sejas izceļas ūsām līdzīga, melna josla, kas sākas uzreiz pie knābja un turpinās lejup pa kaklu, vienlaicīgi it kā ierāmējot balto vaigu. Dižraibajam dzenim ir zaļganpelēkas kājas, pelēks knābis un sarkanas acis. Jaunajiem putniem acis ir brūnas.[5]

Līdzīgās sugas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzīgās sugas ir vidējais dzenis un baltmugurdzenis. Vidējais dzenis ir nedaudz mazāks, ar sarkanu galvas virsu, vēders ar melnām svītriņām, zemastes spalvas rozā. Turklāt tam nav ūsām līdzīgo melno joslu, kas sākas uzreiz pie knābja, bet melnas, sirpjveida joslas, kas noslēdz baltos vaigus, atgādinot ausis. Baltmugurdzenis ir lielāks, mugurpuse šķērssvītrota, bez baltajiem plecu laukumiem.[4]

Uzvedība un barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dižraibajam dzenim ir liela lomu meža ekoloģijā. Tā izkaltos dobumus kokos izmanto arī citi dobumos ligzdojoši putni, piemēram, zīlītes vai mušķērāji.[6] Turklāt dižraibais dzenis masveidā iznīcina meža kaitēkļus, piemēram, laputis, tauriņu kāpurus un kukaiņus-dendrofāgus: koksngraužus, mizgraužus, krāšņvaboles, skudras un daudzus citus.[7] Tas barojas ne tikai ar kukaiņiem, bet arī ar sēklām, riekstiem, augļiem, ogām, automāšīnu notriektiem dzīvniekiem, citu putnu olām, putnēniem un maziem grauzējiem.[8] Ziemas laikā labprāt apmeklē putnu barotavas.[5]

Ligzdošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dižraibā dzeņa ola

Sezonas laikā dižraibajam dzenim ir viens perējums. Gan tēviņš, gan mātīte klaudzina pa koku, piesakot tiesības uz teritoriju.[8] Ligzdošanas dobumu dižraibā dzeņa pāris kaļ kopā. Tas parasti tiek izkalts mīkstā vai trupējošā kokā. Vispirms dzenis iekaļas kokā horizontāli, bet pēc tam kaļas vertikāli uz leju, apmēram 30 cm dziļumā, kur dobums tiek paplašināts.[8] Ieeja dobumā ir ovāla un atrodas apmēram 4 metru augstumā no zemes.

Dējumā ir 4 - 7 baltas olas. Perē un vēlāk par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Inkubācijas periods ilgst 10 - 12 dienas, bet ligzdu jaunie putni pamet sasniedzot 20 - 25 dienu vecumu.[5]

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dižraibajam dzenim ir 14 pasugas:[9]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 IUCN: Dendrocopos major
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Ornitofaunistika: Dižraibais dzenis Dendrocopos major
  3. Aves: Dzilnveidīgie (Piciformes)
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Putni pie barotavām: Dižraibais dzenis
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 NatureGate: Great Spotted Woodpecker
  6. Гладков Н. А., Дементьев Г. П., Михеев А. В., Иноземцев А. А. Жизнь животных. — М.: Просвещение, 1970. — Т. 5. Птицы. — С. 445—447.
  7. Бутьев В. Т., Зубков Н. И., Иванчев В. П., Коблик Е. А., Ковшарь А. Ф., Котюков Ю. В., Люлеева Д. С., Назаров Ю. Н., Нечаев В. А., Приклонский С. Г., Пукинский Ю. Б., Рустамов А. К., Сорокин А. Г., Фридман В. С. Совообразные, Козодоеобразные, Стрижеобразные, Ракшеобразные, Удодообразные, Дятлообразные // Птицы России и сопредельных регионов. — М.: Товарищество научных изданий КМК, 2005. — С. 328.
  8. 8,0 8,1 8,2 ARKive: Great-spotted woodpecker (Dendrocopos major)
  9. IBC: Great Spotted Woodpecker (Dendrocopos major)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]