Portāls:Zinātne/Izmeklēts raksts
Pirmajā lapā parādās viens no vairākiem ieliktajiem rakstiem. Ar laiku saraksts tiks papildināts, ja būs pienācīgi raksti.
 Dimants (grieķu: adamas (αδάμας) – neievainojamais) ir oglekļa alotrops (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, karbīns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi), kurā oglekļa atomi ir sakārtoti izometriski heksoktaedriskā kristāla režģī. Tā cietība un augstā gaismas dispersija padara to par noderīgu materiālu gan rūpniecībā, gan juvelierizstrādājumos. Dimants ir cietākais zināmais dabiskas izcelsmes minerāls, kas to padara par lielisku abrazīvu. Lai iegūtu apslīpētus dimantus, tos vienīgi ir iespējams apstrādāt zem augsta spiediena un augstas temperatūras ar citiem dimantiem (pazīstami kā II tipa (Type-II) dimanti), kuri ir cietāki, vai arī ar vielām, kuras ir cietākas par pašu dimantu. Šīs vielas var būt borazons, ultracietais fullerīts vai dimanta nanostienīši. Tas nozīmē arī to, ka dimants lieliski saglabā virsmas pulējumu – savu izcilo spīdumu. Dimanta kušanas temperatūra ir 3547 °C – visaugstākā no visiem minerāliem. Dimants tradicionāli tiek uzskatīts par visvērtīgāko dārgakmeni. Ik gadus pasaulē iegūst ap 130 miljonus karātu (26 tonnas) dimantus ar kopējo vērtību ap 9 miljardi ASV dolāru. Katru gadu arī mākslīgie dimanti tiek ražoti ap 100 tonnām.
|
 Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules. Piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas iekšējām planētām. Zemei ir viens dabiskais pavadonis - Mēness. Zemes masa ir 5,9742×1024 kg, tā ir visblīvākā planēta Saules sistēmā. Ik dienas Zeme kļūst smagāka par vairākiem simtiem tonnu pateicoties nokritušajiem meteoriem. Šis pieaugums neveido jūtamu Zemes masas pieaugumu. Zeme izveidojusies apmēram pirms 4,54 miljardiem gadu(4,54 × 109 gadi ± 1%). un tās dabiskais pavadonis, Mēness, sāka riņķot pa savu orbītu pirms 4.53 miljardiem gadu. Pašlaik Zeme ap Sauli apriņķo 365,25 dienās. Planētas maksimālais slīpums attiecībā pret rotācijas plakni ir 23,4°. Zeme ir vienīgā zināmā planēta, uz kuras atrodas ūdens šķidrā stāvoklī. Zeme ir vienīgais zināmais debesu ķermenis Visumā, kur ir attīstījusies un eksistē dzīvība un kur ir saprātīgas būtnes - cilvēki. Zemes unikalitāti nosaka tas, ka tai ir magnētiskais lauks un slāpekļa-skābekļa atmosfēra, kuri aizsargā Zemes virsmu no dzīvībai kaitīgās Saules radiācijas daļas. Atmosfēras apvalks aizsargā Zemi arī no daudziem mazajiem meteorītiem, kuri, ielidojot atmosfērā, sadeg. |
 Baltijas jūra - iekšējā jūra Eiropas ziemeļaustrumu daļā, to ierobežo Skandināvijas pussala, Eiropas kontinenta austrumu un centrālā daļa, un Dānijas salas. Vienīgā Pasaules okeāna daļa, ar kuru savienota Baltijas jūra, ir Ziemeļjūra, taču arī ar Ziemeļjūru savieno tikai salīdzinoši šauri šaurumi - Ēresunds, Lielais Belts un Mazais Belts. Izveidoti arī kanāli - Baltās jūras kanāls cauri Krievijai savieno ar Ziemeļu Ledus okeānam piederīgo Balto jūru, bet Ķīles kanāls cauri Ziemeļvācijai - ar Ziemeļjūru.
|
 Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases kārta. To iedala divās apakškārtās: dižsikspārņos un sīksikspārņos. Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1100 sikspārņu sugas, Latvijā dzīvo 15 sugas. Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri prot lidot (citi zīdītāji, piemēram, lidvāveres, nespēj ilgstoši lidot, bet gan tikai planē). |
 2004. gada Indijas okeāna zemestrīce bija zemūdens zemestrīce, kura notika 2004. gada 26. decembrī, pulksten 07:58:53 pēc vietējā laika (00:58:53 pēc Griničas laika zonas). Tās epicentrs bija Indijas okeānā, apmēram 70 kilometrus uz rietumiem no Sumatras. Zinātniekiem šī zemestrīce ir pazīstama kā Sumatras-Andamānu zemestrīce. Zemestrīce izraisīja cunami, kuru bieži dēvē par Āzijas cunami un tas izraisīja vienu no moderno laiku vēsturē postošākajām katastrofām. Bojā gājušo skaits īsti nav zināms un tas variē sākot ar 187 000 un beidzot pat ar 283 000 upuriem. Zemestrīces tika novērtēta ar 9,3 ballēm pēc Rihtera skalas. Tātad, tā bija otrā spēcīgākā zemestrīce, kuru jebkad reģistrējis seismogrāfs. Spēcīgāka zemestrīce tika fiksēta vienīgi 1960.gadā Čīlē, kura nosaukta par Lielo Čīles zemestrīci. 2005. gada maijā tika publicēts pētījums, kas norādīja, ka pati zemestrīce ilgusi apmēram desmit minūtes (parasti zemestrīces ilgst dažas sekundes), kā rezultātā planētas ass nobīdījās par vairākiem centimetriem. Tā arī izraisīja zemestrīču vētru uz visas planētas. Zemestrīces bija novērojamas pat Aļaskā |
 Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā. Orbītā ap Sauli riņķo Zeme un pārējās Saules sistēmas planētas, kā arī asteroīdi, komētas un citi kosmiskie ķermeņi. Saule ir milzīga plazmas lode, tās masa ir aptuveni 2×10 30 kg. Saule sastāv no 74% ūdeņraža un 25% hēlija, pārējo masu veido smagāki elementi (ogleklis, skābeklis, dzelzs u.c.). Saule ir apmēram 4,5—5 miljardus gadu veca, bet vēl pēc 5 miljardiem gadu tā pārvērtīsies par sarkano milzi un tad — par balto punduri (skat. "Zvaigznes evolūcija"). Saule ir Zemei tuvākā un tādējādi arī vislabāk izpētītā zvaigzne. |
 Sputņik-1 jeb Sputņik (no krievu: спутник "pavadonis") jeb PS-1 (no Prosteišij Sputņik – Простейший Спутник-1 "vienkāršākais pavadonis") bija pirmais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP), kas ievadīts ģeocentriskā orbītā. Tas tika palaists no Padomju Savienības teritorijas 1957. gada 4. oktobrī ar starpkontinentālo ballistisko raķete (SKBR) R-7 nedaudz modificētu variantu R-7 PS. Ar Sputņik startu iesākās "kosmiskā ēra". Pavadonis nepārtraukti raidīja radio signālus, kurus varēja uztvert zinātnieki un radioamatieri visā pasaulē, līdz 26. oktobrim (22 dienas), kamēr baterijās bija pietiekama elektroenerģija. Pēc tam Sputņik bija novērojams tikai vizuāli. 1958. gada 4. janvārī Sputņik iegāja atmosfēras blīvajos slāņos un sadega, kosmosā nolidojot 92 dienas. Starts un pavadoņa darbība notika Starptautiskā ģeofiziskā gada laikā. Lai arī pirmais ZMP nebija aprīkots ar zinātniskajiem instrumentiem, ar to tika veikti atmosfēras un kosmiskās telpas pētījumi. Sputņik palaišanai bija milzīga politiskā nozīme PSRS prestiža celšanā. |
 Ziemeļjūra — Atlantijas okeānam piederīga malas jūra, atrodas okeāna ziemeļu daļā, to no trim pusēm ieskauj sauszeme. Vārdu devuši frīzi, kuri dzīvo dienvidos no šīs jūras. Austrumos no frīzu zemēm atradās Baltijas jūra (Oostzee — "Austrumu jūra"), dienvidos — Eiselmērs jeb Zuiderzee — "Dienvidjūra". Frīzu "Vidusjūra" — Middelzee — tagad ir nosusināta. Ziemeļjūra apskalo Eiropas ziemeļrietumu daļu, tā atrodas uz Eiropas kontinentālā šelfa - šī iemesla dēļ jūra ir salīdzinoši sekla, tās vidējais dziļums ir 94 metri. Tā kā Ziemeļjūra atrodas starp Baltijas jūru un Atlantijas okeānu, tā savāc upju noteci gan no saviem krastiem, gan arī no Baltijas jūras. Jūras krastu formas lielā mērā noteikusi pagātnes ledāju darbība. Ziemeļu daļā raksturīgi stāvi krasti ir fjordiem, savukārt dienvidu daļā ir ļoti lēzeni krasti ar plašiem dubļainiem līdzenumiem. Lai pasargātu Ziemeļjūras blīvi apdzīvoto dienvidu daļu no vētru plūdiem, izbūvēta viena no lielākajām un komplicētākajām dambju sistēmām pasaulē. Eiropas straujo koloniālo ekspansiju noteica tieši pirms tam notikusī asā tirdzniecības un kara flotes konkurences cīņa starp Ziemeļjūras valstīm vikingu un Hanzas laikos. Mūsdienās Ziemeļjūrai ir liela ekonomiskā nozīme gan transporta jomā, gan fosilā kurināmā un vēja enerģijas ieguvē, gan zvejniecībā. |
.jpg) Melnais caurums ir laiktelpas vieta, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu. Pēc vispārīgās relativitātes teorijas no melnā cauruma nevar izkļūt nedz matērija, nedz informācija, taču kvantu mehānika pieļauj atkāpes no šīs normas. Melno caurumu eksistenci Visumā atbalsta gan teorētiskie pētījumi, gan arī astronomiskie novērojumi. |
 Okeāniskā Zemes garoza ir daļa no Zemes litosfēras, kas atrodas zem okeāniem. Okeāniskā Zemes garoza sastāv galvenokārt no mafiskajiem iežiem jeb simas. Okeāniskā Zemes garoza ir plānāka nekā kontinentālā Zemes garoza (sials) - tā parasti ir plānāka par 10 kilometriem. Taču okeāniskā Zemes garoza ir no blīvāka materiāla - vidējais blīvums ir 3,2 - 3,3 g/cm³. Tiek vērtēts, ka kopējā okeāniskās Zemes garozas masa ir 5,9×1018 tonnu - 0,1% no visas Zemes masas jeb 21% no visas Zemes garozas masas. Okeāniskā Zemes garoza aizņem ap 60% Zemes virsmas. Okeāniskā Zemes garoza tāpat kā kontinentālā Zemes garoza atrodas izostatiskā līdzsvarā ar zem tās esošo mantijas augšējo daļu - astenosfēru. Robežu starp astenosfēru un okeānisko Zemes garozu sauc par Mohorovičiča robežu ("Moho"). |
 Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra. Minerāli veido Zemes garozu, iežus, rūdas, meteorītus. Minerāli var sastāvēt no tīriem ķīmiskajiem elementiem un vienkāršiem sāļiem līdz ļoti sarežģīta sastāva silikātiem ar tūkstošiem apzināto paveidu un formu. Organiskos savienojumus parasti neuzskata par minerāliem. Ar minerālu izpēti nodarbojas mineraloģija. |
 STS-123 bija Space Shuttle Endeavour ekspedīcija uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS). Starts notika 2008. gada 11. martā 06:28 UTC no Kenedija kosmiskā centra starta laukuma 39A. 2008. gada 27. martā 00:40:41 UTC Endeavour nolaidās. Lidojuma ilgums bija 15 dienas 18 stundas 12 minūtes 27 sekundes. Šis lidojums bija trešais ilgākais Space Shuttle vēsturē. STS-123 misijas galvenais uzdevums bija nogādāt SKS Japānā būvētā moduļa Kibo hermētisko sekciju un Kanādā izgatavoto manipulatoru Special Purpose Dexterous Manipulator. Ar kosmoplānu stacijā ieradās SKS 16. ekspedīcijas jaunais dalībnieks Gerets Reismens, kas nomainīja Leopoldu Eijāru. Misijas laikā tika veiktas piecas iziešanas kosmosā. |