Tiva

Tivas Republika Республика Тыва Тыва Республика
Novietojums
Simboli
Karogs Ģerbonis
Galvenie dati
Galvaspilsēta::	Kizila
Oficiālā valoda::	krievu tuviešu
Nacionālais sastāvs::	tuvieši (77,02%) krievi (20,11%)
Platība :	170 427 km²
Iedzīvotāju skaits:	307 925
Iedzīvotāju blīvums :	1,81/km²
Pilsētu skaits	2
Rajonu skaits	17
Federālais reģions::	Sibīrijas
Mājaslapa::	http://gov.tuva.ru/

Tivas Republika (krievu: Респу́блика Тыва́) ir viena no Krievijas federācijas republikām. Tā atrodas Āzijas ģepgrāfiskajā centrā, Sibīrijas dienvidu daļā. Tā robežojas ar Altaja Republiku dienvidrietumos un rietumos, Hakasijas Republiku ziemeļrietumos un ziemeļos, Krasnojarskas novadu ziemeļos, Irkutskas apgabalu ziemeļos un ziemeļaustrumos, Burjatijas Republiku austrumos, kā arī ar Mongoliju dienvidos. Tās galvaspilsēta ir Kizila. Iedzīvotāju skaits 2010. gadā] bija 307 925 cilvēki.

Meži, kalni un stepe veido lielāko daļu Tivas ainavas.

Lielākā daļa iedzīvotāju ir tuvieši, kuri runā tuviešu valodā, bet arī krievu valoda ir plaši izmantota

Vēsture

• Krievijas impērijas protektorāts.
• 1921. gadā proklamēja suverēnu valsti - Tuvas Tautas republiku (līdz 1926. gadam Танну Тува, pēc tam: Тыва Арат Республик (Tyva Arat Respublik)).
• 1941. gada 25. jūnijā pieteica karu Vācijai, Tuvas TR bruņotie spēki PSRS Sarkanās armijas sastāvā piedalījās 2. Pasaules karā.
• 1944. gada 11. oktobrī PSRS anektēja Tuvas Tautas republiku, iekļaujot to savā teritorijā kā autonomo apgabalu (laikā no 1962. līdz 1991. gadam Tuvas Autonomā Padomju Sociālistiskā republika PSRS sastāvā).

Ģeogrāfija

Republika izvietota Sibīrijas dienviddaļā. Tās galvaspilsēta ir Kizila, kura atrodas Āzijas ģeogrāfiskajā centrā. Republikas austrumdaļa ir mežaina un paaugstināta, bet rietumi ir sausākās zemienes.

• Augstākais punkts - Monguntaigas kalns - 3970 metru
• Lielākais garums Z->D virzienā - 450km
• Lielākais platums A->R virzienā - vairāk kā 700 kilometru
• Platība - 170.427 km²

Biosfēras rezervāti

• Uvsnūras ieplaka ir bosfēras rezervāts

Upes un ezeri

Republikā ir vairāk kā 8000 upju. Šeit satekot Lielajai un Mazajai Jeņisejai sākas Jeņiseja. Lielākā daļa upju atrodas Jeņisejas baseinā . Tāpat šeit atrodami arī vairāki minerālūdeņu avoti. Republikā ir daudz ezeru, no kuriem lielākā daļa ir glaciālie un sālsezeri.

Lielākās upes:

Tuvas ainava

• Lielā Jeņiseja - Saukta arī par Ulughemu.
• Kantedžira
• Hemčika
• Mazā Jeņiseja - Saukta arī par Kahemu.
• Augšjeņiseja - Saukta arī par Bikemu.

Lielākie ezeri:

• Todža - Lielākais ezers; vairāk nekā 100km² liels.
• Uvsnūrs - Iekļauts pasaules mantojuma sarakstā.
• Kadiša ezers
• Manikolas ezers

Kalni

Republikas teritorija ir kalnu ieplaka, to norobežo divas kalnu grēdas: Sajānu un Tannu Olas kalnu grēdas. Kalni un pakalni aizņem 80% republikas teritorijas. Monguntaigas kalns ir 3970m augsts un ir augstākais klans Sibīrijā, kas savu nosaukumu saņēmis no tāda paša nosaukuma ledāja.

Daba

Nozīmīgākie izrakteņi ir akmeņogles, dzelzsrūda, zelts un kobalts. Savulaik arī azbests bijis atrodams. Dzīvā daba ir daudzveidīga: vilki, lāči, sniega leopardi, lapsas, vāveres, ērgļi un zivis - dažas pat ļoti lielas.

Klimats

• Vidējā janvāra temperatūra - -32°C
• Vidējā jūlija temperatūra - +18°C
• Nokrišņu daudzums - 150mm (līdzenumos), 1000mm (kalnos)
• Lielā daļā teritorijas ir mūžīgais sasalums.