Čehu valoda

Čehu valoda ; čeština, český jazyk
Izruna:	IPA: [ˈʧɛʃcɪna]
Valodu lieto:	Čehija, čehu diaspora ASV, Kanādā, Austrijā, Vācijā un Slovākijā
Reģions:	Centrāleiropa
Pratēju skaits:	11,5 miljoni
Valodu saime:	Indoeiropiešu; Baltu-slāvu; Slāvu; Rietumslāvu; Čehu-slovāku; Čehu valoda
Rakstība:	Latīņu alfabēts (čehu ortogrāfija)
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Čehija; Eiropas Savienība
Regulators:	Čehu valodas institūts
Valodas kodi
ISO 639-1:	cs
ISO 639-3:	ces
	Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Čehu valoda (čeština; IPA: [ˈʧɛʃcɪna]) ir viena no rietumslāvu valodām, kurā runā vairāk kā 11,5 miljoni cilvēku,^[1] galvenokārt Čehijā, kā arī pierobežas teritorijās Slovākijā un čehu diasporā citur pasaulē. Tuva un savstarpēji saprotama ar slovāku valodu, kā arī radniecīga poļu valodai. Tā ir ne tikai Čehijas oficiālā valoda, bet kopš 2004. gada maija arī viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

Čehu valodā visbiežāk izšķir četrus dialektus.^[2] Visizplatītākais dialekts ir Bohēmijas dialekts.^[2] Otrs izplatītākais dialekts ir Morāvijas dialekts, bet trešais — Silēzijas dialekts, kuram raksturīga spēcīga vācu valodas ietekme.^[2] Īpašs gadījums ir Cešinas Silēzijas dialekts, kurā Polijas dienvidos runā galvenokārt etniskie poļi. Šis dialekts nereti tiek uzskatīts arī par poļu valodas dialektu, kuram ir spēcīga čehu valodas ietekme.^[2]

Čehu valodas attīstība sākas neilgi pēc pirmās Bohēmijas valsts izveides 9. gadsimtā.^[2] Liecības par vecāko čehu valodas attīstības posms, kas tiek saukts par protočehu valodu, ir fiksētas ar 10. gadsimtu, lai gan nav atrasti rakstiski teksti, kas rakstīti šajā valodā.^[2]

Čehu valodas un slovāku valodas pratēji parasti saprot viens otru bez īpašām grūtībām. Kaut arī jaunākās paaudzes čehiem var rasties grūtības ar dažiem slovāku vārdiem vai izteicieniem, tas neietekmē kopējo komunikāciju.