Žlobina
| Žlobina | |||
|---|---|---|---|
| Жлобін/Жлобин | |||
 Žlobinas dzelzceļa stacija | |||
| |||
  Žlobina | |||
| Koordinātas: 52°53′33″N 30°01′26″E / 52.89250°N 30.02389°EKoordinātas: 52°53′33″N 30°01′26″E / 52.89250°N 30.02389°E | |||
| Valsts |
 Baltkrievija | ||
| Apgabals | Gomeļas apgabals | ||
| Rajons | Žlobinas rajons | ||
| Rakstos | 1654 | ||
| Pilsētas tiesības | 1925 | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • kopā | 75 956 | ||
| Laika josla | EET (UTC+3) | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Žlobina Vikikrātuvē | |||
Žlobina (baltkrievu: Жлобін, krievu: Жлобин) ir pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala ziemeļos, Žlobinas rajona centrs pie Dņepras upes. Metalurģiskās rūpniecības centrs.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rakstos pirmoreiz minēta 1654. gadā kā Lietuvas Lielkņazistē ietilpstoša apdzīvotā vieta. Pievienota Krievijas impērijai pēc Polijas otrās dalīšanas 1793. gadā. No 1919. gada - KPFSR, no 1924. gada Baltkrievijas PSR sastāvā. 1925. gadā tai tika piešķirtas pilsētas tiesības. Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada 3. jūlija līdz 13. jūlijam un no 1941. gada 14. augusta līdz 1944. gada 26. jūnijam Žlobina atradās vācu okupācijā. 1984. gadā Žlobinā rietumu kompānijas uzbūvēja lielu metalurģisko kombinātu, kas mūsdienās ir pilsētas ekonomikas pamats. 1991. gadā, sabrūkot PSRS, Žlobina kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas pilsētu.
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Žlobina ir vesermetēja, olimpiskā čempiona Vasiļa Rudzjankova (Васіль Васілевіч Рудзянкоў, 1931 – 1982) dzimtā pilsēta.
Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pilsētu Baltkrievijas hokeja Ekstralīgā pārstāv klubs Žlobinas "Metallurg".
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||||||||||
|