Pāriet uz saturu

Luņiņeca

Vikipēdijas lapa
Luņiņeca
pilsēta
Лунінец, Лунинец
Luņiņecas dzelzceļa stacija
Luņiņecas dzelzceļa stacija
Karogs: Luņiņeca
Karogs
Ģerbonis: Luņiņeca
Ģerbonis
Luņiņeca (Baltkrievija)
Luņiņeca
Luņiņeca
Luņiņeca (Brestas apgabals)
Luņiņeca
Luņiņeca
Koordinātas: 52°15′00″N 26°48′40″E / 52.25000°N 26.81111°E / 52.25000; 26.81111Koordinātas: 52°15′00″N 26°48′40″E / 52.25000°N 26.81111°E / 52.25000; 26.81111
Valsts Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Apgabals Brestas apgabals
Rajons Luņiņecas rajons
Pilsētas tiesības 1940
Platība
  Kopējā 18,1 km2
Iedzīvotāji (2025)[1]
  kopā 23 469
  blīvums 1 301/km²
Laika josla EET (UTC+3)
Mājaslapa www.luninets.info
Luņiņeca Vikikrātuvē

Luņiņeca (baltkrievu: Лунінец, krievu: Лунинец) ir pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Luņiņecas rajona centrs valsts dienvidos. Dzelzceļa mezgls.

Rakstos pirmoreiz minēta 1449. gadā. No 1569. gada — Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. Pēc Otrā Polijas dalīšanas 1793. gadā Luņiņecu iekļāva Krievijas Impērijā. 1888. gadā kļuva par dzelzceļa mezglu. No 1921. līdz 1939. gadam tā atradās Polijas sastāvā. Otrā pasaules kara Polijas kampaņas laikā 1939. gada septembrī Luņinecu ieņēma Sarkanā armija, bet 1941. gadā to ieņēma Vērmahts. 1942. gada 1. aprīlī Lahvas ciemā uz austrumiem no Luņiņecas notika pirmā ebreju geto sacelšanās kara laikā. 1943. gada februārī starp Hancavičiem un Luniņecu notika vācu pretpartizānu operācija Hornung, kurā piedalījās Oskara Dirlevangera komandētie spēki. Operācijas rezultātā tika iznīcināti 12 000 cilvēku (gan civiliedzīvotāju, gan partizānu). Pēc Otrā pasaules kara - Baltkrievijas PSR sastāvā. PSRS gados pie pilsētas atradās kara aviācijas bāze. No 1991. gada - Baltkrievijā.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]