Luņiņeca
| Luņiņeca | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Лунінец, Лунинец | |||
|
Luņiņecas dzelzceļa stacija | |||
| |||
| Koordinātas: 52°15′00″N 26°48′40″E / 52.25000°N 26.81111°EKoordinātas: 52°15′00″N 26°48′40″E / 52.25000°N 26.81111°E | |||
| Valsts |
| ||
| Apgabals | Brestas apgabals | ||
| Rajons | Luņiņecas rajons | ||
| Pilsētas tiesības | 1940 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 18,1 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2025)[1] | |||
| • kopā | 23 469 | ||
| • blīvums | 1 301/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+3) | ||
| Mājaslapa |
www | ||
|
| |||
Luņiņeca (baltkrievu: Лунінец, krievu: Лунинец) ir pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Luņiņecas rajona centrs valsts dienvidos. Dzelzceļa mezgls.
Rakstos pirmoreiz minēta 1449. gadā. No 1569. gada — Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. Pēc Otrā Polijas dalīšanas 1793. gadā Luņiņecu iekļāva Krievijas Impērijā. 1888. gadā kļuva par dzelzceļa mezglu. No 1921. līdz 1939. gadam tā atradās Polijas sastāvā. Otrā pasaules kara Polijas kampaņas laikā 1939. gada septembrī Luņinecu ieņēma Sarkanā armija, bet 1941. gadā to ieņēma Vērmahts. 1942. gada 1. aprīlī Lahvas ciemā uz austrumiem no Luņiņecas notika pirmā ebreju geto sacelšanās kara laikā. 1943. gada februārī starp Hancavičiem un Luniņecu notika vācu pretpartizānu operācija Hornung, kurā piedalījās Oskara Dirlevangera komandētie spēki. Operācijas rezultātā tika iznīcināti 12 000 cilvēku (gan civiliedzīvotāju, gan partizānu). Pēc Otrā pasaules kara - Baltkrievijas PSR sastāvā. PSRS gados pie pilsētas atradās kara aviācijas bāze. No 1991. gada - Baltkrievijā.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Luņiņeca.
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Luņiņeca vietnē "Baltkrievijas globuss" Arhivēts 2013. gada 28. martā, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
| Šis ar Baltkrieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||
|