Rečica

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rečica
Рэчыца/Речица
Rečicas centrs ziemā
Rečicas centrs ziemā
Karogs: Rečica
Karogs
Ģerbonis: Rečica
Ģerbonis
Rečica (Baltkrievija)
Rečica
Rečica
Koordinātas: 52°21′42″N 30°23′29″E / 52.36167°N 30.39139°E / 52.36167; 30.39139Koordinātas: 52°21′42″N 30°23′29″E / 52.36167°N 30.39139°E / 52.36167; 30.39139
Valsts Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Apgabals Gomeļas apgabals
Rajons Rečicas rajons
Rakstos 1213
Pilsētas tiesības 1511
Iedzīvotāji (2016)
 • kopā 66 172
Laika josla EET (UTC+3)
Mājaslapa rechitsa.gov.by
Rečica Vikikrātuvē

Rečica (baltkrievu: Рэчыца, krievu: Речица) ir pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala centrālajā daļā, Rečicas rajona centrs pie Dņepras upes. Mūsdienās naftas ieguves centrs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstos pirmoreiz minēta Novgorodas pirmajā hronikā 1213. gadā, kā ietilpstošu Čerņigovas zemē. Vēlāk tā iekļāvās Turovas, Kijevas kņazistē. Ģedimina valdīšanas laikā (1311–1341) pilsēta iekļāvās Lietuvas lielkņazistē. Vītauta laikā šeit tika uzcelta pils, kura tika nopostīta 1654. gadā. 1511. gadā Rečicai tika piešķirtas Magdeburgas tiesības. Pievienota Krievijas impērijai pēc Polijas otrās dalīšanas 1795. gadā. 19. gadsimtā vairums pilsētas iedzīvotāju bija ebreji. Otrā pasaules kara laikā Rečica no 1941. gada 23. augusta līdz 1943. gada 18. novembrim atradās vācu okupācijā. Okupācijas laikā tika izveidots ebreju geto, vēlāk geto iedzīvotāji tika iznīcināti. 1964. gadā pilsētas apkaimē tika atklātas naftas atradnes. 1991. gadā, sabrūkot PSRS, Rečica kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas pilsētu.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]