Mscislava

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mscislava
Мсцісла́ў
Мстиславль
Aleksandra Ņevska katedrāle Mscislavā
Aleksandra Ņevska katedrāle Mscislavā
Karogs: Mscislava
Karogs
Ģerbonis: Mscislava
Ģerbonis
Mscislava (Baltkrievija)
Mscislava
Mscislava
Koordinātas: 54°01′06″N 31°43′18″E / 54.01833°N 31.72167°E / 54.01833; 31.72167Koordinātas: 54°01′06″N 31°43′18″E / 54.01833°N 31.72167°E / 54.01833; 31.72167
Valsts Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Apgabals Mogiļevas apgabals
Rajons Mscislavas rajons
Rakstos 1156
Pilsētas tiesības 1634
Iedzīvotāji (2016)
 • kopā 10 376
Laika josla EET (UTC+3)
Mscislava Vikikrātuvē

Mscislava jeb Mstislavļa (baltkrievu: Мсціслаў, krievu: Мстиславль) ir pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabala austrumos, Mscislavas rajona centrs pie Vihras upes.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vieta bijusi apdzīvota jau Dņepras-Daugavas kultūras laikā. Pašu pilsētu 1135. gadā nodibināja Smoļenskas kņazs Rostislavs Mstislavovičs un nosauca sava tēva Mstislava Lielā vārdā. Rakstos pilsēta zināma no 1156. gada. No 1180. gada - Mstislavļas kņazistes centrs. 1359. gadā kņazisti ieņēma Aļģirds un pievienoja Lietuvas lielkņazistei. No 14. gadsimta beigām pilsēta piederēja Mstislavsku dzimtai. Kad smoļenskieši centās atņemt Mstislavļas kņazisti Lietuvai, pie pilsētas 1384. gada 29. aprīlī notika Kauja pie Vihras upes, kur smoļenskieši cieta smagu sakāvi, bet pati Smoļenska nokļuva vasaļatkarībā no Lietuvas liekņazistes. 1514. gadā Mstislavļas kņazs Mihails pievienoja kņazisti Maskavas lielkņazistei, tomēr pēc krievu sakāves Oršas kaujā bija spiests bēgt uz Maskavu, bet Mstislavļas kņaziste tika iekļauta Lietuvas liekņazistē kā stārastijas (no 1564. līdz 1566. gadam - vojevodistes) centrs. 1634. gadā karalis Vladislavs IV piešķira Mscislavai Magdeburgas tiesibas. 1654. gadā, kad Smoļensku ieņēma cara Alekseja I karaspēks, Mscislavu ieņēma bajāra Alekseja Trubeckoja karaspēks, kas 22. jūlijā veica iedzīvotāju slaktiņu, nogalinot apmēram 15 000 iedzīvotāju. Pēc šī notikuma pilsēta vairs neatguvās un zaudēja savu ietekmi.

Pilsēta pievienota Krievijas impērijai pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. gadā. Mscislava tika nopostīta 1812. gada kara laikā. 1924. gada 17. jūlijā tā iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā. Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada jūlija līdz 1943. gada 28. septembrim tā atradās vācu okupācijā. 1941. gada 15. oktbrī holokaustā tika nogalināti gandrīz visi (apmēram 1300) pilsētas ebreji.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mscislavā dzimis ebreju vēsturnieks Simons Dubnovs (1860-1941), kura vārdā nosaukta Šimona Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]