Valožina

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Valožina
Tiškeviču pils Valožinā
Tiškeviču pils Valožinā
Karogs: Valožina
Karogs
Ģerbonis: Valožina
Ģerbonis
Valožina (Baltkrievija)
Valožina
Valožina
Koordinātas: 54°05′05″N 26°31′28″E / 54.08472°N 26.52444°E / 54.08472; 26.52444Koordinātas: 54°05′05″N 26°31′28″E / 54.08472°N 26.52444°E / 54.08472; 26.52444
Valsts Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Apgabals Minskas apgabals
Rajons Valožinas rajons
Pilsētas tiesības ?
Iedzīvotāji (2009)
 • kopā 11 100
Laika josla EET (UTC+3)
Mājaslapa www.volozhin.gov.by
Valožina Vikikrātuvē

Valožina (baltkrievu: Валожын) jeb Voložina (krievu: Воложин) ir pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabala Valožinas rajona centrs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstos pirmoreiz minēta 14. gadsimtā. Atradās Lietuvas lielkņazistes sastāvā. Līdz pat 20. gadsimtam pilsēta iederēja Tiškeviču dzimtai. Apdzīvotā vieta pievienota Krievijai pēc Polijas Otrās dalīšanas 1793. gadā. 19. gadsimtā Valožina kļuva par ievērojamu ebreju kultūras centru. No 1807. līdz 1892. gadam, kad varas iestādes to slēdza, pilsētā atradās Valožinas ješiva - pirmā tāda tipa ebreju garīgā skola, pēc kuras parauga tika dibinātas citas ješivas. No 1919. līdz 1939. gadam Valožina atradās Polijas sastāvā. Tika iekļauta Baltkrievijas PSR Molotova-Ribentropa pakta rezultātā. Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada 25. jūnija līdz 1944. gada 5. jūlijam pilsēta atradās vācu okupācijā, gandrīz visi pilsētas ebreju iedzīvotāji tika iznīcināti holokaustā. Kopš 1991. gada - neatkarīgās Baltkrievijas sastāvā.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valožinas ješivā mācījies ebreju dzejnieks Haims Bjaliks (חיים נחמן ביאליק‎)(1873-1934).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]