Bjaroza

Bjaroza
Bjarozas vecā apbūve
Karogs Ģerbonis
Bjaroza
Koordinātas: 52°33′00″N 24°58′00″E
Valsts	Baltkrievija
Apgabals	Brestas apgabals
Rajons	Bjarozas rajons
Pilsētas tiesības	15. gadsimts
Iedzīvotāji (2025)
• kopā	28 192
Laika josla	EET (UTC+3)
Mājaslapa	bereza.brest-region.by
Bjaroza Vikikrātuvē

Bjaroza (baltkrievu: Бяроза) jeb Berjoza (krievu: Берёза), vēsturiski arī Bjaroza-Kartuzskaja (baltkrievu: Бяроза-Картузская), ir pilsēta un rajona centrs Baltkrievijas rietumos pie Jasjeļdas upes.

Rakstos pirmoreiz minēta 1477. gadā. Pilsētas tiesības ieguva 15. gadsimtā. Starp 1538. un 1600. gadu — kalvinisma centrs. 17. gadsimta Bjaroza kļuva par Sapehu dzimtas īpašumu. Šeit nodibināja kartūziešu klosteri, kas bija viens no lielākajiem Polijas-Lietuvas kopvalsts klosteriem. To izpostīja Lielā Ziemeļu kara laikā. Pēc Polijas trešās dalīšanas 1795. gadā pilsētu iekļāva Krievijas Impērijas sastāvā. Pēc 1830. gada Novembra sacelšanās Krievijas varas iestādes klosteri slēdza, un 1866. gadā to daļēji nojauca, saglabājušās vienīgi drupas.

Pēc Pirmā pasaules kara tā iekļāvās atjaunotajā Polijas valstī. 1919. gada 16. februārī pie Bjarozas notika pirmās kaujas, kas ievadīja Poļu-padomju kara sākumu. No 1934. līdz 1939. gadam šeit darbojās cietums valsts politiskajiem pretiniekiem, kur bijusi ieslodzīti gan poļu, ukraiņu un baltkrievu nacionālisti, gan komunisti. Otrā pasaules kara Polijas kampaņas laikā 1939. gada septembrī Bjarozu ieņēma Sarkanā armija, bet 1941. gadā to ieņēma Vērmahts, līdz 1944. gadam Bjaroza bija Ostlandes reihskomisariāta sastāvā. Baltkrievijas PSR laikā pie Berjozas atradās kara aviācijas bāze.

Ārējās saites

• Bjaroza vietnē "Baltkrievijas globuss" Arhivēts 2009. gada 6. septembrī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)