1638. gads Latvijā

Pasaulē:	1635 1636 1637 - 1638 - 1639 1640 1641
Latvijā:	1635 1636 1637 - 1638 - 1639 1640 1641
Laikapstākļi:	1635 1636 1637 - 1638 - 1639 1640 1641
Sportā:	1635 1636 1637 - 1638 - 1639 1640 1641
Kino:	1635 1636 1637 - 1638 - 1639 1640 1641

Rīga 1638. gadā (M. Merians).

Šajā lapā ir apkopoti 1638. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes sastāvā.

Valdnieki

• Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Vladislavs IV Vāsa.
• Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs Frīdrihs Ketlers, kurš nodeva sava brāļa dēla Jēkaba pārvaldē to Kurzemes daļu, kas viņam pienācās mantojumā. Saldus pils kļuva par pirmo hercoga Jēkaba Ketlera īpašumu.
• Zviedru Vidzemē formāli valdīja Kristīne I Vāsa. Taču viņas mazgadības dēļ faktiski Vidzemi pārvaldīja reģents Aksels Oksenšerna.

Notikumi

Nezināms laiks vai visa gada laikā

• Zviedru valdība Aksela Oksenšernas vadībā Vidzemē veica arklu revīziju. Ar revīzijas palīdzību valdība centās noskaidrot muižu un zemnieku maksātspēju, kā arī valsts ienākumus. Par kadastrālo mērvienību tika lietots saimniecību iedalījums arklos (revīzijas arklos vai paturētos arklos, - no kuriem ievāca nodevas, kā arī postažas arklos, kuri revīzijas brīdī bija neapdzīvoti). Tika likvidēta dažādība arklu noteikšanā un veikta pāreja uz vienotu arklu noteikšanas kārtību, par pamatu ņemot vācu arklu (viens arkls bija zemnieku saimniecība, kuras lielums lika gadā maksāt nodevas un pildīt klaušas 60 dālderu apmērā). Revīzija noteica arī mobilizējamo karavīru skaitu - no katriem 5 arkliem karadienestā tika iesaukts viens zemnieks. Pirmo reizi tika veikta mērīšana pēc vienotas metodikas un ar tolaik lietotajiem tehniskajiem līdzekļiem tika izveidots topogrāfiskais materiāls par Vidzemi, par muižu robežām, kā arī esošajiem zemes lietošanas veidiem.
• Heinrihs Rozens aiz Rīgas nocietinājumu mūriem pie Kārļa slūžām (tagad Centrāltirgus rajons) uzcēla atsevišķu ebreju namu, kurā atļāva apmesties iebraukušajiem ebreju tirgotājiem. Līdz ar to sāka veidoties ebreju apmetne, kas pazīstama ar nosaukumu "Judenherberge". Katru dienu, beidzoties tirgošanās laikam, ebrejiem bija jāatstāj pilsētas teritorija, kur viņi drīkstēja atkal atgriezties tikai pēc tirgus atvēršanas.

• Kurzemes hercogs Frīdrihs uzaicināja holandiešu meistarus uz Ventspili, darbu vadīšanai kuģu būvētavā. Ar laiku te tika ierīkota pasaules līmeņa kuģu būvētava (uzbūvēti 44 kara un 79 tirdzniecības kuģi).
• Pēc Kurzemes hercoga aicinājuma Georgs Mancelis atgriezās no Tērbatas Kurzemes hercogistē, kļūdams par Frīdriha galma mācītāju Jelgavā.
• Starp Alaukstu un Taunu tika ierīkota "Malu muiža" kas kļuva par Piebalgas centru.
• Burtnieku apkārtnē tika dibināta Bauņu muiža (Bauenhof).
• Vēsturiskajos avotos pirmo reizi minētas Kleistu muiža (Kleistenhof) pie Rīgas un Mīlītes muiža (Ziemeļvidzemē).
• Baldonē otrreiz tika uzcelta koka baznīca (Baldones Evaņģēliski luteriskā Svētā Miķeļa baznīca). To rotāja krāsaina stikla logi. Baznīcas koka tornī atradās pulkstenis un tās korē bija redzams hercoga Frīdriha un hercogienes ģerbonis un gada skaitlis „1638”.
• Tika pabeigta Jaunpils baznīcas celtniecība, kas ilga 46 gadus. Darbus finansēja toreizējais Jaunpils dzimtkungs Matiass fon der Reke.
• Gerhardam Šrēderam Rīgas rāte solīja izremontēt tipogrāfijas namu Krāmu ielā, tomēr solījumu neizpildīja. Spiestuves telpa ir avārijas stāvoklī un apdraud strādājošo dzīvību.
• Nodega Mālpils pils.
• Blīdenes muižu mantoja Frīdrihs Johans fon Rekke. Vēlāk šeit uzcēla pirmo lielāko dzīvojamo ēku.

Aprīlis

• 19. aprīlis — Kurzemes hercogs Frīdrihs nodeva Jēkabam Ketleram tiešā pārvaldē Kuldīgas, Saldus un Ventspils apgabalus. Frīdrihs paturēja sev tikai dažas tiesības un kontroli vissvarīgākajos gadījumos.

Maijs

• 20. maijs — Polijas karalis Vladislavs izsniedza diplomu Matiasam Būrenam uzņemšanai Kurzemes bruņniecībā. Tas attiecās ne tikai uz M. Būrenu, bet uz visu viņa dzimtu (diploms šobrīd atrodas Maskavā, Krievijas valsts Centrālajā seno aktu arhīvā, un tajā ir arī heraldiskais ģerboņa apraksts). Bet Kurzemes bruņniecība nevēlējās uzņemt savās rindās nesen titulu saņēmušos (tikai 1730. gadā, Ernstam Johanam Bīronam saņemot grāfa titulu, dzimta tika uzņemta Kurzemes bruņniecībā).

Jūlijs

• 26. jūlijs — Tā, kā Polijas karalis negribēja atzīt Jēkaba valdīšanu, Frīdrihs it kā saslima un formāli atteicās no valdīšanas par labu Jēkabam.
• Hercogs Jēkabs pārņēma Kuldīgu savā valdīšanā. Kuldīgā jaunais hercogs Jēkabs izstrādāja savus kuģniecības un saimniecības plānus.

Augusts

• 2. augusts — Sastādītajā apkārtrakstā hercogs Jēkabs pavēlēja ar ārzemju meistaru līdzdalību sākt dzelzs ieguves, kuģubūves un darvas tecināšanas uzņēmumu izveidi. Darbus nekavējoties uzsāka hercoga Jēkaba rezidencē Kuldīgā un tai padotajās tehnoloģiski piemērotās vietās.
• 7. augusts — Konsistorijas protokolā Nr. 81 fiksēts, ka Rātes birģermeistara kungs teica: "Pateicība mīļajam Dievam, kas žēlīgi novērsis un aizslēdzis visiem uzbrukumiem un ienaidnieku nodomiem mūsu vārtus un ar bagātīgu svētību pavairojis mūsu barību un labklājību, brīnišķīgi apbūvējis un paplašinājis mūsu pilsētu, beidzot arī mūsu robežām sagatavojis mieru un klusumu, lai mēs varētu celt baznīcu. Mums vajag Dievu teikt un slavēt, jo Tas Kungs ar mums ir ko lielu padarījis, lai mēs būtu priecīgi. Tāpēc, godājamā Rāte, visuvarenajam Dievam par godu un kā parādnieku pateicība par viņa spēcīgo aizsardzību, tēvišķīgo glābšanu ar bagātīgu svētību un atvēlētu mieru, kā arī priekšpilsētas iedzīvotāju kristietības nostiprināšanai un augošās jaunatnes pamācīšanai tapa baznīcas būve, kas drīz beigsies un pēc kuras izskata jau spriežams, kā vārdā to saukt; ierosinu izbeigt debates." Rātskungi piekrita un nolēma, ka baznīca jāsauc Jēzus vārdā – Jēzus baznīca. Pirms tam daži pilsētas Rātes locekļi jaunuzcelto baznīcu gribēja nosaukt Zviedrijas karalienes Kristīnes vārdā.
• 12. augusts — Superintendents Hermanis Samsons iesvētīja jauno Jēzus baznīcu.

Kultūra

• Ar nosaukumu "Lettus" [Latvietis] tika publicēta pirmā Georga Manceļa sastādītā vācu – latviešu vārdnīca. Tā ir pirmā latviešu valodas vārdnīca vispār. Pirmajā daļā doti tulkojumi apmēram 6000 vārdiem. Šai vārdnīcai ir arī pielikums: "Latviešu frazeoloģija", kam savukārt divi pielikumi – "Desmit sarunas" un Salamana sakāmo vārdu tulkojums latviešu valodā. "Desmit sarunas", kā norāda Aleksejs Apīnis, ir pirmais latviešu "mākslinieciskās prozas iedīglis". Vārdnīcu izplatīja visā Livonijas latviešu daļā, kas aizsāka strauju kurzemnieku, zemgaliešu un vidzemnieku dialektu atšķirību samazināšanos. Vārdnīca iespiesta G. Šrēdera tipogrāfijā.

Zinātne

• Izmantodams tā laika vācu valodas ortogrāfijas paņēmienus un par pamatu ņemot vidus dialektu, Georgs Mancelis uzlaboja latviešu rakstu valodu, likdams pamatus latviešu valodas t.s. vecajai ortogrāfijai.
• Hercogienes Elizabetes Magdalēnas mediķis Johanness van Helvens kļuva par pirmo Dobeles pilsētas ārstu ar algu 150 dālderi gadā, pustonnu sviesta un brīvu ekipāžu.

Dzimuši

• 16. jūnijs — Johans fon Etingens, Rīgas vecākais birģermeistars, vēlāk burggrāfs, bāriņu lietu galvenais pārzinis un konsistorijas priekšsēdētājs (miris 1717).

Attēlu galerija

• 
  Georga Manceļa vācu-latviešu vārdnīcas "Lettus" titullapa.