1918. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1915 1916 1917 - 1918 - 1919 1920 1921 |
| Latvijā: | 1915 1916 1917 - 1918 - 1919 1920 1921 |
| Laikapstākļi: | 1915 1916 1917 - 1918 - 1919 1920 1921 |
| Sportā: | 1915 1916 1917 - 1918 - 1919 1920 1921 |
| Kino: | 1915 1916 1917 - 1918 - 1919 1920 1921 |
Šajā lapā ir apkopoti 1918. gada notikumi Latvijā.
Pagaidu valdības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latviešu pagaidu nacionālā padome, kas 1918. gada 30. janvārī pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas izveidi
- Kurzemes Zemes padome, kas 1918. gada 8. martā proklamēja Kurzemes un Zemgales hercogistes atjaunošanu
- Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome, kas 1918. gada 5. novembrī proklamēja Baltijas valsts izveidošanu
- Tautas padome, kas 1918. gada 18. novembrī pasludināja neatkarīgas Latvijas valsts izveidi
- Ulmaņa 1. Pagaidu valdība no 1918. gada 19. novembra
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. janvāris — Valkā tika izsludināts Iskolata valdības dekrēts, kurā par pārvaldes valodu atzina latviešu valodu, bet cittautu valodām deva līdzīgas tiesības visur tur, kur tas "izrādās par nepieciešamu".
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. februāris — pēc Iskolata rīkojuma notika pāreja uz Gregora kalendāru, skaitot to par 1918. gada 15. februāri.
- 18. februāris — Vācijas karaspēks ieņēma Daugavpili un turpināja uzbrukumu Pleskavas virzienā pēc Krievijas atteikšanas parakstīt Brestlitovskas aneksionistisku līgumu.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. marts - Kurzemes Zemes padome (Kurländischer Landesrat), ko pamatā veidoja vācbaltieši, proklamēja Kurzemes un Zemgales hercogistes atjaunošanu.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. oktobris — Latvijas teritorijā tika pasludināta Apvienotā Baltijas hercogiste.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 17. novembris:
- Rīgā tika dibināta Tautas padome, pagaidu likumdevēja iestāde.
- tika dibināta Latvijas Tautas milicija.
- 18. novembris — Latvija pasludināja neatkarību no Vācijas un Krievijas.[1]
- 20. novembris — dibināts Latvijas Sarkanais Krusts
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. decembris — Latvijas brīvības cīņas: Padomju Krievija sāka iebrukumu Latvijā.
- 17. decembris — boļševiki proklamēja Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku, par tās vadītāju kļuva Pēteris Stučka.
- 19. decembris — iznāca pirmā Latvijas valsts pastmarka.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. janvāris — Mavriks Vulfsons, žurnālists, politiķis (miris 2004. gadā)
- 2. marts — Hilda Žīgure, aktrise (mirusi 2022. gadā)
- 13. augusts — Eduards Rozenštrauhs, mūziķis (miris 1992. gadā)
- 26. septembris — Oskars Perro, virsnieks, literāts (miris 2003. gadā)
- 30. septembris — Elmārs Bauris, hokejists (miris 2019. gadā)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 12. augusts — Jānis Judiņš, latviešu padomju karavīrs (dzimis 1884. gadā)
- 28. augusts — Frīdrihs Briedis, latviešu strēlnieku pulkvedis (dzimis 1888. gadā)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Brestļitovskas miera līgums paredzēja Kurzemes un Vidzemes atdalīšanu no Krievijas un pievienošanu Vācijas Impērijai, pret ko protestēja Latviešu pagaidu nacionālā padome
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |