1965. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1965. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.

Notikumi

Rīgā tika novērots vissausākais mēnesis, kad vidējais mēneša relatīvais gaisa mitrums nepārsniedza 59%.

11. septembris — atzīmējot Raiņa 100. dzimšanas dienu, notika pirmās Dzejas dienas^[1] un Komunāru parkā (tagadējā Esplanādē) tika atklāts Kārļa Zemdegas piemineklis Rainim.

1. oktobris — tika atklāta jaunā Rīgas Galvenā Dzelzceļa pasta ēka Stacijas laukumā.
12. oktobris — ekspluatācijā tika nodota Rīgas Sporta manēža (Maskavas iela 160). Tajā ietilpa lielā vieglatlētikas arēna (2 004 m²) ar 2 500 skatītāju vietām, trīs skrejceļi (pa apli 160,4 metri, celiņu garums taisnē — 60 metri), lodes grūšanas, divi tāllēkšanas, kā arī trīssoļu lēkšanas un kārtslēkšanas sektors.

Tika iedarbināts jaunuzceltās Pļaviņu HES pirmais hidroagregāts.
28. decembris — atklāja Latvijas PSR pirmo sabiedriskās ēdināšanas kombinātu "Vefietis".

Rīga tika uzņemta Vispasaules sadraudzības pilsētu federācijā.
Tika pabeigta Rīgas dzelzceļa stacijas pieguļošā pasta ēka un starppilsētu kases (arhitekti V. Kuzņecovs un V. Cipuļins). Tika atklāts arī stacijas torņa pulkstenis.
VEF Kultūras pilī 16 dienas notika publiska tiesas prāva (paraugprāva) pret Jāzepu Basankoviču, Jāni Krasovski un Pēteri Valčuku. Tiesas galvēnā epizode bija 235 cilvēku nošaušana 1942. gada 2. janvārī Audriņu ciemā.^[2]
Jūrmalā, Bulduros tika atklāts restorāns Jūras Pērle (arhitekts Josifs Goldenbergs).^[3]
Tika uzsākta Zemkopības ministrijas augstceltnes būvniecības darbi.^{[P 1]}
Ekspluatācijā tika nodota Rīgas jūras pasažieru stacija.

14. janvāris — Nils Melngailis, uzņēmējs
19. janvāris — Aigars Grauba, mūziķis, kinorežisors
13. marts — Signe Bāliņa, ekonomiste, politiķe
25. marts — Guntars Račs, mūziķis, producents
11. aprīlis — Zigfrīds Muktupāvels, mūziķis, dziedātājs
27. aprīlis — Alvis Hermanis, režisors un aktieris
30. aprīlis — Ilmārs Rimšēvičs, finansists
9. maijs:
- Gundars Daudze, ārsts, politiķis
- Armands Reinfelds, aktieris (miris 2021. gadā)
27. jūnijs — Mārtiņš Milbrets, mākslinieks un scenogrāfs (miris 2019. gadā)
8. septembris — Āris Žīgurs, inženieris, uzņēmējs
6. oktobris — Aldis Kušķis, politiķis
24. oktobris — Sandis Prūsis, bobslejists
26. oktobris — Juris Silovs, jurists, regbists, politiķis

24. janvāris — Nikolajs Loskis, Latvijas krievu izcelsmes filozofs, (dzimis 1870. gadā)
20. februāris — Jānis Balodis, Latvijas armijas ģenerālis, virspavēlnieks (dzimis 1881. gadā)
24. februāris — Herberts Cukurs, aviators un Arāja komandas dalībnieks (dzimis 1900. gadā)
11. aprīlis — Oskars Dankers, ģenerālis (dzimis 1883. gadā)
8. maijs — Gustavs Vanags, ķīmiķis (dzimis 1891. gadā)
24. maijs — Ludis Bērziņš, luterāņu mācītājs, akadēmiskais darbinieks (dzimis 1870. gadā)
25. jūlijs — Ādolfs Kaktiņš, operdziedātājs (dzimis 1885. gadā)
24. decembris — Mariss Vētra, latviešu dziedātājs un rakstnieks (dzimis 1901. gadā)

↑ ^1,0 ^1,1 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 767. lpp.
↑ "XX Gadsimts Post Scriptum" 6. sērija (1964—1966)
↑ «JŪRAS PĒRLE». Geocaching.com. Skatīts: 2012-07-21.

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.