1974. gada laikapstākļi Latvijā

    Pievienot saites
    Vikipēdijas lapa
    Laikapstākļi Latvijā
    1960 1961 1962 1963 1964 1965 1966 1967 1968 1969
    1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979
    1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989
    1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
    2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
    2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
    2020 2021 2022 2023
    Latvijas klimats
    Rīgas klimats
    1974. gada laikapstākļi Latvijā
    Temperatūra
    Latvija Rīga
    Vidējā +6,6 °C +7,0 °C
    Minimālā - −12,1 °C
    Maksimālā - +26,4 °C
    Nokrišņi
    Gadā Latvija: 717,4 mm
    Rīga: 711,1 mm
    Vējš
    Vēja brāzmas 40 m/s (Bauska)
    Citi gada notikumi

    Šajā lapā ir apkopoti 1974. gada laikapstākļi Latvijā.

    Gada notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    • Kopumā siltākās ziemas ar lielāko pozitīvās temperatūras anomāliju bija 1989./1990. gadā un 1974./1975. gadā.
    • Sevišķi vēsa un lietaina vasara.

    Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    Kopš 1973. gada ziemassvētkiem Latvijā saglabājās relatīvi silts laiks, temperatūra pārsvarā bija virs nulles. Iesākoties 1974. gadam, sals atgriezās un jau 2. janvārī naktī galvaspilsētā termometra stabiņš noslīdēja līdz −2,7 grādiem, bet sākot ar 6. janvārī arī dienā temperatūra saglabājās zem nulles.[1]

    • 11. janvāris — vēsākā 1974. gada janvāra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –12,1 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, –10,2 grādi. Arī dienā gaisa temperatūra Rīgā nepakāpās virs –7,7 grādiem.
    • 16. janvāris — vēja brāzmas Bauskā sasniedza 40 m/s! Līdzās 1962. un 2005. gadam, tās ir visstiprākās vēja brāzmas Latvijā janvārī.

    Pēc saules uzliesmojuma, kas notika 12. janvārī, tika novērota samērā strauja ciklona aktivitātes palielināšanās virs Atlantijas 15. un 16. janvārī. Šīs parādības sekas bija vētra virs Anglijas un siltuma iestāšanās Baltijā.[2]

    • 19. janvāris — līdzās 30. janvārim, siltākā janvāra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +4,2 °C.

    Trešās dekādes vidū Atlantijas Okeāns uz Baltiju turpināja sūtīt siltu gaisu. Šķiet, tam nebija ne gala, ne malas. Silts bija gan Londonā un Parīzē (25. janvārī no rīta tur bija +4 grādi), gan Berlīnē, kur temperatūra bija +5 grādi. Un pat tālu ziemeļos Islandē dzīvsudraba stabiņā nenoslīdēja zem nulles. Tikai Skandināvijas kalnos bija −10 līdz −14 grādu. Taču tā bija vietējā rakstura parādība. Lai gan laiks pieturējās silts, Vidzemes augstienē bija samērā daudz sniega. 25. janvārī no rīta Ērgļos tā biezums bija 23 centimetri, Madonā 15 centimetri, Skultē 6, bet Jelgavā 4 centimetri.[3]

    • 25. janvāris — Rīgā iestājās meteoroloģiskais pavasaris — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C.
    • 30. janvāris — līdzās 19. janvārim, siltākā janvāra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +4,2 °C.

    Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    Kopumā silts februāris. Mēneša vidējā gaisa temperatūra par 5 grādiem bija augstāka, nekā norma.[4]

    Vērojot procesu attīstību atmosfērā, varēja novērot kādu interesantu īpatnību. 1973. gada rudens sākās agrāk nekā parasti — augusta trešajā dekādē. Ziemas procesu pazīmes bija vērojamas jau novembrī, bet pavasaris Latvijā iestājās janvāra trešajā dekādē, tas ir, pašā ziemas plaukumā. Tātad gadalaiki iestājās agrāk nekā parasti.[5]

    • 11. februāris — četrās meteoroloģiskajās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Rucavā gaisa temperatūra sasniedza +6,9 °C, Liepājā +6,6 °C, Pāvilostā +6,2 °C, bet Ventspilī +5,9 °C.
    • 12. februāris:
      • siltākā februāra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +7,2 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +4,7 grādi.
      • Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +7,2 °C.
      • Gandrīz visās meteoroloģiskajās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Maksimālā gaisa temperatūra bija robežās no +5,9 grādiem Madonā un Zosēnos, līdz +10,4 grādiem Pāvilostā.
    • 13. februāris — Gandrīz visās meteoroloģiskajās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Maksimālā gaisa temperatūra bija robežās no +4,6 grādiem Zosēnos, līdz +8,5 grādiem Kolkā. Rīgā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +6,1 grādam un līdz rekordam, kas tika uzstādīts 1925. gadā, pietrūka 0,8 grādi.

    Pavasaris tuvojās drošiem soļiem. Biežāk nekā ziemas dienās uzspīdēja saule. Pavasara tuvašanos juta arī upēs. Ventā un Bārtā ledus jau izgājis, pali sākās arī Daugavā. Caurtece Daugavā trešās dekādes sākumā bija 300 kubikmetru ūdens sekundē, kas bija divreiz vairāk nekā nedēļu iepriekš. Par spīti divām naktīm 20. un 21. februārī, kad Rīgā temperatūra nokrita līdz −5, −7 grādiem, mēneša otrā dekāde bija par 6 grādiem siltāka nekā parasti, intensivi sāka atkust augsne. Februāra sākumā augsnes sasaluma slānis Rīgā bija 34 centimetri, turpretīm trešās dekādes sākumā tas tuvojās nulei.[6]

    • 28. februāris — vēsākā februāra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –8,2 °C.

    Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    Rīgā mēneša nokrišņu summa bija 7,7 mm.

    Mēneša sākumā laikapstākļus virs Latvijas noteica anticiklons, tādēļ saglabājās saulains laiks, bez nokrišņiem. Pūta dienvidaustrumu vējš 4 līdz 9 metri sekundē, gaisa temperatūra naktīs bija −3, −6 grādi, bet dienā +1, +4 grādi.[7]

    • 7. marts — vēsākā marta diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –7,3 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, –3,7 grādi.
    • 15. marts — plašais anticiklons, kas pletās pār Eiropas lielākas daļas teritoriju, sāka virzīties uz austrumiem, tādēļ laiks sāka mainīties. Šajā dienā visā Latvijas ziemeļaustrumu daļā stipri sniga. No rīta Madonā sniega segas biezums bija 14 centimetri, bet Ērgļos sniegs bija vēl mazliet dziļāks.[8]
    • 21. marts:
      • Siltākā marta diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +14,4 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +6,8 grādi. Šī bija arī pirmā reize 1974. gada pavasara sezonā, kad maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +10 grādiem.
      • Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +14,4 °C.

    Visur bija jaušams pavasaris. Dienu iepriekš Rīgā dzīvsudraba stabiņš termometrā pārsniedza +14 grādu atzīmi (1938. gada tika reģistrēts temperatūras absolūtais maksimums — 17 grādi). Taču vissiltākais bija Jelgavā, Bauskā un Aucē, +15 grādi. Augstā gaisa temperatūra lika intensīvi kust ledum Daugavas baseinā. Ūdens līmenis cēlās par 30 līdz 50 centimetriem diennaktī. Ūdens celšanās izraisīja arī ledus sakustēšanos, bet vietām arī ledus iešanu. Bija vērojamas arī fenoloģiskā pavasara pazīmes. Republikas rietumos jau bija uzziedējušas lazdas un bija uzsākta augsnes aršana. Savukārt Vidzemes augstienē vēl bija ziema. hidrometeoroloģiskās stacija ziņoja, ka sniega segas biezums tur bija 10 līdz 20 centimetri, vietām 40 centimetri.[9]

    • 26. marts — pavasaris turpināja apsteigt normālo grafiku par divām nedēļām. Nakti uz 26. martu no Ķeguma uz Rīgu atpeldēja lielais vairums Daugavas ledus un hidroloģiskie apstākļi vairs netraucēja Rīgā ielikt Pontontiltu.[10]
    • 29. marts — Laikrakstā "Rīgas Balss" tika ziņots, ka atuveni apkopotie rezultāti rādīja, ka vidējā temperatūra mēneša 28 dienās Rīgā bija +1 grāds, kas ir 2,6 grādi augstāk par parasto temperatūru. Nokrišņu daudzums bija 8 milimetri, kas atbilda normas 33 procentiem.[11]

    Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    Līdzās 1990. gadam, vismazāk nokrišņu aprīlī Latvijā bija arī 1974. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums bija tikai 1—15 mm.

    1974. gada pavasarī upes nepiedzīvoja palus. Mērinstrumenti rādīja, ka pavasara palu laikā ūdens bija cēlies mazāk nekā jebkad, kopš Daugavā tiek izdarīti hidroloģiskie novērojumi. Šādas parādības cēlonis bija ūdens un sniega spēcīgā iztvaikošana upes baseinā. To savukārt izraisīja saulainais laiks, kas ilga nedēļām. 5. aprīlī tika ziņots, ka bija pagājušas 17 dienas, kopš Rīgā netika novērots lietus. Anticiklons, kas noteica laika apstākļus Latvijā, bija ļoti spēcīgs un nevēlējās izkustēties no vietas, lai ļautu to ieņemt ciklonam, kas atnestu Latvijai lietu. Taču anticiklona spēks aprīļa pirmās dekādes vidū sāka mazināties. Iepriekš visilgstošākais sausa laika periods, kāds iepriekš ticis novērots šajā laika sprīdī, bija 1937. gadā — 18 dienas.[12] Tā kā sausums galvaspilsētā ilga no 20. marta līdz 10. aprīlim — tas ir 22 dienas, šis rekords tika pārspēts.

    • 10. aprīlis — vēsākā aprīļa diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –6,5 °C.
    • 11. aprīlis:
      • Spīdēja saule, bija silti, pūta dienvidu vējš — bija mierīga un saulaina ceturtdiena. Tomēr Latvijai tuvojās aukstā atmosfēras fronte, kura bija saistīta ar ciklonu, kas virzījās Latvijas virzienā no Ziemeļjūras. Gaisa temperatūra aukstās atmosfēras frontes rajonā sasniedza krasus kontrastus. Pulksten 15:20 dzīvsudraba stabiņš rādīja +16 grādus, gaisa relatīvais mitrums bija 30 procenti, bet jau pēc dažiem desmitiem minūšu gaisa temperatūra nokrita līdz +4 grādiem, bet mitrums cēlās līdz 90 procentiem. Pēdējo reizi tik krasi izteikta fronte bija vērojama 1962. gada aprīlī.[13]
      • līdzās 30 aprīlim, siltākā aprīļa diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +16,5 °C. Šī bija arī pirmā reize 1974. gada pavasara sezonā, kad maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +15 grādiem.
    • 20. aprīlis — naktī termornetra stabiņš noslidēja līdz nullei, dienā tas pacēlās no +3 līdz +6 grādiem. Ziemeļrietumu vējš kļuva stiprāks, tas bija 7 līdz 12 metri sekundē, Rīgas jūras līča piekrastē — līdz 15 metriem sekundē. Fenoloģiskās parādības apsteidza grafiku par divām nedēļām.[14]
    • 23. aprīlis — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −6,0 °C.

    Nokrišņu vidējais daudzums 24. aprīlī bija 0,8 milimetri. Daba bija izslāpusi pēc ražena pavasara lietus. Martā un aprīlī Rīgā nokrišņi bijuši tikai 22 milimetri.[15]

    • 28. aprīlis — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −3,5 °C.
    • 30. aprīlis — līdzās 11. aprīlim, siltākā aprīļa diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +16,5 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī mēneša augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā, +10,7 grādi.

    Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    Pavasara pēdējais mēnesis neiepriecināja ar sevišķu siltumu. Vidējā gaisa temperatūra bija +9,1 grāds, kas bija par 1,5 grādiem zem normas. Maijā bija tikai piecas dienas, kad gaisa temperatūra bija augstāka par daudzu gadu vidējo normu.[16]

    • 1.—3. maijs — trīs siltas dienas. Maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pēcpusdienā pakāpās virs +18, +19 grādiem.
    • 1. maijs — tikai divas grāda desmitdaļas pietrūka lai tiktu sasniegti 1974. gada pavasara sezonas pirmie +20 grādi.
    • 21. maijs — vēsākā maija diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –0,4 °C. Šī bija vienīgā diennakts maijā, kad minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pazeminājās zem nulle grādiem.
    • 24. maijs — ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī no +10 līdz +11 grādiem.[17]
    • 30. maijs — pirmo reizi 1974. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +20 grādiem un bija +20,5 °C. Šī bija arī siltākā maija diena Rīgā.

    Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    • 11. jūnijs — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +4,2 °C.
    • 12. jūnijs — Rīgā iestājās meteoroloģiskā vasara — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 89 dienas.

    Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    Rīgā mēneša nokrišņu summa sasniedza 110,4 mm.

    Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    • Līdzās 1997. gadam, šī gada oktobris bija nokrišņiem bagātākais oktobris Latvijā. Mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija 138–142 mm. Līdz šim vislielākais oktobra mēneša nokrišņu daudzums Latvijas rietumu rajonos ir reģistrēts 1974. gadā Tukuma rajona Slampes pagastā — 211 mm, bet Latgalē oktobra vislielākais nokrišņu daudzums bija 176 mm — 1974. gadā Jēkabpilī.
    • Rīgā mēneša nokrišņu summa sasniedza 157,0 mm, kas, līdzās 1972. gada augustam, tobrīd bija piektais (2012. gada novembrī devītais) mitrākais mēnesis Rīgā kopš 1924. gada.

    Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    • Vissiltākie Ziemassvētki Latvijā.
    • Tika reģistrēts vislielākais mēneša nokrišņu daudzums Zemgalē — Bauskas rajona Mežotnē tas bija 120 mm.
    • 23. decembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +7,5 °C.
    • 26. decembris — līdzās 1997. gadam, vissiltākais 26. decembris pēc diennakts vidējās gaisa temperatūras. Vidēji Latvijā tā bija +3,2 grādi. 2011. gadā tā tika labota uzreiz par gandrīz trim grādiem.
    • 27. decembris:
      • Līdzās 1971. gadam, lielākajā daļā Latvijas teritorijas, tika uzstādīti jauni 27. decembra siltuma rekordi. Tie tika pārspēti 2011. gadā.[18][19]
      • Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +6,8 °C. 2011. gadā tika uzstādīts jauns rekords, +10,1 °C.

    Gada pārskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    Temperatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    Nokrišņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    • Nokrišņu gada summa Rīgā sastādīja 711,1 mm.

    Laikapstākļu statistika Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.[20][21]

    Temperatūra
    Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp.
    Janvāris
    −12,1 °C
    		11. janvāris
    +4,2 °C
    		19., 30. janvāris
    −2,1 °C
    +1,4
    Februāris
    −8,2 °C
    		28. februāris
    +7,2 °C
    		12. februāris
    +0,3 °C
    +3,7
    Marts
    −7,3 °C
    		7. marts
    +14,4 °C
    		21. marts
    +1,1 °C
    +1,0
    Aprīlis
    −6,5 °C
    		10. aprīlis
    +16,5 °C
    		11., 30. aprīlis
    +4,2 °C
    −0,8
    Maijs
    −0,4 °C
    		21. maijs
    +20,5 °C
    		30. maijs
    +8,8 °C
    +2,8
    Jūnijs
    +4,2 °C
    		11. jūnijs
    +26,4 °C
    		13. jūnijs
    +15,1 °C
    −0,2
    Jūlijs
    +7,4 °C
    		14. jūlijs
    +26,2 °C
    		19. jūlijs
    +15,7 °C
    −1,5
    Augusts
    +7,0 °C
    		1. augusts
    +25,2 °C
    		29. augusts
    +15,9 °C
    −0,6
    Septembris
    +2,1 °C
    		16. septembris
    +24,8 °C
    		4. septembris
    +13,3 °C
    +1,5
    Oktobris
    +1,1 °C
    		27. oktobris
    +13,9 °C
    		2. oktobris
    +7,1 °C
    0,0
    Novembris
    −1,9 °C
    		9., 24. novembris
    +9,7 °C
    		17. novembris
    +3,1 °C
    +0,8
    Decembris
    −5,7 °C
    		14. decembris
    +7,5 °C
    		23. decembris
    +1,1 °C
    +2,6
    Nokrišņi
    Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums
    23,1 mm
    0,9
    11,1
    11,1
    6,3 mm
    		16. janvāris
    45,4 mm
    16,0
    29,4
    0,0
    10,8 mm
    		19. februāris
    7,7 mm
    0,0
    7,7
    0,0
    5,6 mm
    		19. marts
    13,2 mm
    0,3
    12,1
    0,8
    5,8 mm
    		11. aprīlis
    62,7 mm
    43,0
    1,4
    18,3
    13,0 mm
    		4. maijs
    47,4 mm
    18,3
    19,2
    9,9
    14,0 mm
    		12. jūnijs
    110,4 mm
    63,8
    23,5
    23,1
    22,8 mm
    		7. jūlijs
    81,8 mm
    53,7
    26,7
    1,4
    18,9 mm
    		10. augusts
    73,5 mm
    29,1
    11,3
    33,1
    26,3 mm
    		26. septembris
    157,0 mm
    83,6
    41,3
    33,0
    38,3 mm
    		1. oktobris
    34,7 mm
    11,9
    11,1
    11,7
    5,4 mm
    		29. novembris
    54,2 mm
    16,3
    19,6
    18,3
    8,6 mm
    		5. decembris

    Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:[22]

    Gaisa temperatūras fakti Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.[21]

    Zemākā gaisa temperatūra dienā:

    Augstākā gaisa temperatūra naktī:

    Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    1. ↑ Sinoptiķa komentārs | Ciklonu trases. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 3, 04.01.1974.
    2. ↑ Sinoptiķa komentārs | Pēc uzliesmojuma uz Saules. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 15, 18.01.1974.
    3. ↑ Sinoptiķa komentārs | Bez pārmaiņām. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 21, 25.01.1974.
    4. ↑ Sinoptiķa komentārs | Silti un saulaini. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 51, 01.03.1974.
    5. ↑ Sinoptiķa komentārs | Vai tiešām ziemai gals? Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 39, 15.02.1974.
    6. ↑ Sinoptiķa komentārs | Pavasaris nāk! Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 45, 22.02.1974.
    7. ↑ Sinoptiķa komentārs | Silti un saulaini. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 51, 01.03.1974.
    8. ↑ Sinoptiķa komentārs | Snieg... Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 62, 15.03.1974.
    9. ↑ Sinoptiķa komentārs | Pavasaris klāt! Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 68, 22.03.1974.
    10. ↑ Sinoptiķa komentārs | Pavasara uzvaras gājiens. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 74, 29.03.1974.
    11. ↑ Sinoptiķa komentārs | Pavasara uzvaras gājiens. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 74, 29.03.1974.
    12. ↑ Sinoptiķa komentārs | Saule sola rekordu. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 80, 05.04.1974.
    13. ↑ Sinoptiķa komentārs | Vēl viena aukstā gaisa fronte. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 86, 12.04.1974.
    14. ↑ Sinoptiķa komentārs | Aprīlis paliek aprīlis. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 92, 19.04.1974.
    15. ↑ Sinoptiķa komentārs | Kad beidzot sāks līt? Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 98, 26.04.1974.
    16. ↑ Sinoptiķa komentārs | Maija nogalē. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 125, 31.05.1974.
    17. ↑ Sinoptiķa komentārs | Siltuma kā nav, tā nav... Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 119, 24.05.1974.
    18. ↑ Maksimālā gaisa temperatūra un stiprākās vēja brāzmas līdz plkst. 16:00[novecojusi saite], meteo.lv, 27.12.2011.
    19. ↑ Latvijā sasniegti jauni gaisa temperatūras rekordi, tvnet.lv, 27.12.2011.
    20. ↑ Historical Weather: Riga, Latvia, tutiempo.net (angliski)
    21. ↑ 21,0 21,1 Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам Archived 2013. gada 26. februārī, Wayback Machine vietnē., cliware.meteo.ru
    22. ↑ Clima en Riga el tiempo en 1974, tutiempo.net (spāņu)

    Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=1974._gada_laikapstākļi_Latvijā&oldid=3777825"