Māris Vītols

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par politiķi. Par citām jēdziena Vītols nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Māris Vītols
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrs
Amatā
1999. gada 16. decembris — 2000. gada 5. maijs

Dzimšanas dati 1972. gada 13. jūnijā (50 gadi)
Aizpute, Latvijas PSR
Politiskā partija Latvijas Kristīgo demokrātu savienība
Tautas partija
Dzīvesbiedrs(-e) Irina Vītola
Augstskola Latvijas Universitāte

Māris Vītols (dzimis 1972. gada 13. jūnijā Aizputē[1]) ir Latvijas mākslas kolekcionārs un bijušais politiķis.[2]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1979. gada līdz 1987. gadam mācījās Aizputes vidusskolā, no 1987. līdz 1991. gadam Rīgas Industriālajā politehnikumā, programmvadības iekārtu vadības specialitātē. No 1992. līdz 1996. gadam studēja Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, iegūstot bakalaura grādu politikas zinātnē.

No 1994. līdz 1995. gadam bija Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis. 6. Saeimas vēlēšanās iebalsots Kurzemes vēlēšanu apgabalā no Latvijas Zemnieku savienības, Latvijas Kristīgo demokrātu savienības un Latgalē Latgales Demokrātiskās partijas apvienotā saraksta [3]. No 1995. līdz 1998. gadam bija 6. Saeimas deputāts, Saeimas budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un Eiropas lietu komisijas loceklis, Baltijas Asamblejas loceklis. No 1996. līdz 1998. gadam bija LR Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, no 1998. līdz 1999. gadam 7. Saeimas deputāts, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sekretārs un Saimnieciskās komisijas loceklis. 1999. gadā LR Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs, Latvijas delegācijas vadītājs Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Parlamentu asamblejā.

Būdams Saeimas deputāts, aktīvi cīnījies par obligātā militārā dienesta atcelšanu. 1999. gadā pēc dienesta atbalstītāja, deputāta Pētera Tabūna izaicinājuma abi stadionā cīnījās spēka un izveicības sacensībās.[4][5]

No 1999. līdz 2000. gadam bija Izglītības un zinātnes ministrs. 7. Saeimas vēlēšanās iebalsots Rīgas vēlēšanu apgabalā no Tautas partijas saraksta [6], no 2000. līdz 2002. gadam bija 7. Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja vietnieks, Sporta apakškomisijas loceklis un Saimnieciskās komisijas loceklis.[7]

Pēc darba 7. Saeimā kādu publiskās aktivitātēs maz bijis iesaistīts, no publicitātes ilgstoši izvairījies, lai gan ir ziņas, ka kādu laiku pēc tam Vītols ir bijis Tautas partijas finanšu direktors.[8] No 2002. līdz 2014. gadam nodarbojies ar uzņēmējdarbību. Paralēli sācis darboties kā mākslas izstāžu kurators, no 2010. līdz 2014. gadam vadījis biedrību "Latvijas kultūras projekti". Kopā ar sievu Irinu (precējies 1995. gadā, ir dēls Kārlis)[9] abi nodarbojas ar Austrum- un Centrāleiropas mākslas priekšmetu kolekcionēšanu un izstādīšanu.[2][10][11][12]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Liepājas skartie politikas krustugunīs Kurzemes Vārds - 2002.gada 21.jūnijs
  2. 2,0 2,1 «VĪTOLS Māris». vardnica.aizpute.lv. Skatīts: 2022-03-23.
  3. www.cvk.lv[novecojusi saite], 6. Saeimas vēlēšanas
  4. BNS. «Par izglītības ministru izvirza Māri Vītolu». delfi.lv (latviešu), 1999-12-13. Skatīts: 2022-03-24.
  5. Nedēļa "Panorāmas" videoarhīvos, 2014-03-08. Atjaunināts: 2022-03-24 LTV Ziņu dienests - YouTube [no 1:44]
  6. www.cvk.lv, Tautas partijas rezultāti 7. Saeimas vēlēšanās
  7. «Māris Vītols nonāk interešu konfliktā.». TVNET (latviešu). 2002-06-16. Skatīts: 2022-03-24.
  8. Ināra Egle. «Izpostītā ligzda». Diena.lv, 2008-10-19. Skatīts: 2022-03-23.
  9. «Salikts pa plauktiem. Saeimas deputāts Māris Vītols kopš 20.oktobra dzied šūpuļdziesmas». www.diena.lv. 1998-11-07. Skatīts: 2022-03-24.
  10. Daiga Rudzāte. «Kurators un kolekcionārs vienlaikus». Arterritory.com, 2015-12-09. Skatīts: 2022-03-23.
  11. «Kolekcionārs un kurators Māris Vītols - REplay.lv». replay.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-24.
  12. «Māksla - tas ir pašizziņas ceļš. Mākslas kolekcionāri Māris un Irina Vītoli». klasika.lsm.lv. Skatīts: 2022-03-24.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Silva Golde
Latvijas Izglītības un zinātnes ministrs
1999. gada 16. decembris - 2000. gada 5. maijs
Pēctecis:
Kārlis Greiškalns