1989. gada laikapstākļi Latvijā

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Laikapstākļi Latvijā
1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979 1980
1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989 1990
1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000
2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Latvijas klimats
Rīgas klimats
1989. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Vidējā +7,65 °C +8,45 °C
Minimālā - −21,3 °C
Maksimālā - +31,8 °C
Nokrišņi
Gadā Latvija: ~670 mm
Rīga: 596,5 mm
Mēnesī Rīga: 71,6 mm (aprīlis)
Dekādē Rīga: 43,8 (augusts)
Diennaktī Rīga: 34,0 mm (19. aprīlis)
Vējš
Vēja brāzmas Rīga: 23 m/s (4. decembris)
Citi gada notikumi

Šajā lapā ir apkopoti 1989. gada laikapstākļi Latvijā. Ar vidējo gaisa temperatūru +7,65 °C (1,8 grādus virs normas) 1989. gads bija vissiltākais gads Latvijā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Otrs siltākais bija 2008. gads, kurš atpalika tikai par 0,05 grādiem.

Gads sākās ar visu laiku vissiltāko janvāri, februāri un martu, kad vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā par 6—10 grādiem pārsniedza norumu. Turklāt sniegs Latviju klāja tikai dažas dienas. Gaisa temperatūra pārsvarā turējās virs nulles un tikai dažās dienās noslīdēja zem tās, turklāt pirmajos divos gada mēnešos bija maz nokrišņu.

Arī pirmie divi pavasara mēneši vidēji Latvijā bija pāris grādus virs normas, bet nokrišņiem bagātāki. Pirmais 1989. gada siltuma vilnis iestājās aprīļa otrajā dekādē, kad trīs dienas pēc kārtas gaisa temperatūra pakāpās stabili virs +20 grādiem un tika laboti vairāki šo dienu siltuma rekordi, bet 29. aprīlī dažviet gaiss iesila pat virs +25 grādiem. Maijs temperatūras ziņā kopumā atbilda normai un bija sauss. Rīgā lietus tika novērots tikai 4 dienas un nokrišņu summa bija 11,6 mm.

Vasara iesākās ar atsevišķām lietusgāzēm un gaisa temperatūru normas robežās, bet mēneša otrā puse bija samērā sausa. Stabils siltums virs +20 grādiem iestājās jūnija trešajā dekādē. Jūlija pirmā un trešā dekāde bija pārsvarā sausas un saulainas, bet mēneša vidū tika novēroti atsevišķi pērkona negaisi un lietusgāzes. Karsts laiks iestājās jūlija pirmās dekādes beigās, kad atsevišķās dienās gaiss iesila virs +30 grādiem. Augustā temperatūra kopumā bija tuvu normai vai nedaudz zem tās. Nokrišņiem bagātākā bija augusta pirmā dekāde.

Pirmais rudens mēnesis kopumā bija ļoti silts un samērā sauss un saulains. Temperatūra turējās stabili +15 grādu robežās un naktīs reti noslīdēja zem +10 grādiem. Vēl atsevišķas dienās septembra trešās dekādes vidū gaiss iesila virs +20 grādiem. Arī oktobris Latvijā bija nedaudz siltāks par normu. Gaisa temperatūra dienā turējās ap +10 grādiem un tikai pāris reizes mēneša sākumā naktī noslīdēja zem 0 grādiem. Nokrišnu bija vairāk kā septembrī un bieži dienas bija apmākušās un lietainas. Novembra sākumā gaisa temperatūra turējās stabili plusos un tikai mēneša otrās dekādes visū iestājās pirmais aukstuma vilnis, kad temperatūra nokritās līdz −18 grādiem un zemāk.

Gada pēdējais mēnesis atnāca ar temperatūru normas robežās. Mēneša sākumā temperatūra naktī bija negatīva, bet atsevišķās dienās pa dienu sasniedza pat +5 grādus. Mēneša vidū nostiprinājās stabils sals ar temperatūru naktī pat zem −20 grādiem (16. decembris). Ziemassvētkos gaisa temperatūra bija pāris grādus virs nulles gan dienā, gan naktī, bet gadumijā pieturējās −5 grādu sals.

Gada notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Siltākais gads Latvijā. Vidējā gada gaisa temperatūra bija 7,65 °C.[1]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vissiltākais janvārī gan kopumā Latvijā, gan atsevišķās tās vietās. Mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no 0 grādiem galējos austrumu rajonos līdz +3 grādiem Baltijas jūras piekrastē (vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 grādi).[2] Desmit vissiltāko janvāru skaitā kā piektais ir bijis 2007. gads, tomēr tad mēneša vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 1,5 grādus zemāka kā 1989. gadā.
  • Siltākais janvāris Rīgā novērojumu vēsturē — mēneša vidējā gaisa temperatūra bija +2,6 °C.
  • 15. janvāris:
    • Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +6,3 °C.
    • Vēja brāzmas Liepājā sasniedza 24 m/s
  • 16. janvāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +8,6 °C.
  • 20. janvāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +6,7 °C.
  • 25. janvāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +6,5 °C.
  • 29. janvāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +6,6 °C.
  • 30. janvāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +7,9 °C.
  • 31. janvāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +6,1 °C.

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Līdzās 1990. gadam, ļoti silts februāris bija arī 1989. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra par 8—10 grādiem pārsniedza norumu (mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no +1,5 grādiem Alūksnē līdz +4,5 grādiem Pāvilostā). 1,5—2 mēnešus agrāk nekā parasti sākās pavasaris — februāra beigās Kurzemē bērzos un kļavās sākās sulu cirkulācija, ziedēja sniegpulkstenītes, vizbulītes. No upēm jau bija izgājis ledus. Šie februāri bija vissiltākie pēdējos 100 gados. Kopumā siltākās ziemas ar lielāko pozitīvās temperatūras anomāliju bija 1989./1990. gadā un 1974./1975. gadā.
  • Sniegs Latviju klāja tikai dažas dienas un tā biezumā lielākoties bija zem 10 cm.
  • 1. februāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +6,3 °C.
  • 7. februāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,1 °C.
  • 26. februāris:
    • Vietām Kurzemē tika uzstādītas galvenās absolūti maksimālā gaisa temperatūras februārim.
    • Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +11,6 °C.
  • 27. februāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +9,6 °C.

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzās 1990. gadam, 1989. gada marts bija vissiltākais. Mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā svārstījās no +2, +3 grādiem Vidzemes austrumu daļā līdz +4, +5 grādiem Latvijas vidienē un Kurzemes rietumu daļā — Baltijas jūras piekrastē.

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 12. aprīlis — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +21,5 °C.
  • 13. aprīlis — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +20,3 °C.
  • 14. aprīlis — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +21,7 °C.
  • 19. aprīlisRīgas centra meteoroloģiskajā novērojumu stacijā diennakts nokrišņu daudzums sasniedza 33,1 mm.

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ļoti sauss maijs. Rīgā nokrišņi tika novēroti tikai 4 dienas mēnesī.

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas centra meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza 88,2 mm.

  • 17. augusts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,9 °C.

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 24. septembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +21,6 °C.

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas centra meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza 96,2 mm.

  • 21. oktobrisSmiltenes un Alsviķu iedzīvotāji novētoja ziemeļblāzmu. Vakarā ap 19:00—21:00 debess ziemeļu pusē novēroti lieli sarkani plankumi ar gaišām viļņveida svītrām.
  • 22. oktobris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +16,1 °C.
  • 23. oktobris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +17,3 °C.

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 25. novembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −18,9 °C.
  • 28. novembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −12,5 °C. Jauns šīs diennakts rekords tika uzstādīts 2010. gadā un bija −12,6 °C

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 4. decembris — vēja brāzmas Rīgā sasniedza 23 m/s
  • 16. decembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −21,3 °C.

Gada pārskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Temperatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nokrišņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nokrišņu gada summa Latvijā sastādīja aptuveni 670 mm.
  • Nokrišņu gada summa Rīgā sastādīja 596,5 mm.

Laikapstākļu statistika Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[3] Kamēr ir redzams šis paziņojums, dekāžu un diennakts nokrišņu informācija var būt neprecīza.

Temperatūra
Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp.
Janvāris
−10,5 °C
2. janvāris
+8,6 °C
16. janvāris
+2,6 °C
+6,1
Februāris
−3,6 °C
10. februāris
+11,6 °C
26. februāris
+3,1 °C
+6,5
Marts
−0,3 °C
19. marts
+11,6 °C
21. marts
+3,9 °C
+3,8
Aprīlis
−2,7 °C
2. aprīlis
+25,8 °C
29. aprīlis
+7,7 °C
+2,7
Maijs
+0,2 °C
12. maijs
+27,0 °C
26. maijs
+12,0 °C
+0,4
Jūnijs
+6,7 °C
1. jūnijs
+27,4 °C
28. jūnijs
+16,4 °C
+1,1
Jūlijs
+7,3 °C
20. jūlijs
+31,8 °C
8. jūlijs
+17,9 °C
+0,7
Augusts
+7,2 °C
31. augusts
+30,5 °C
17. augusts
+16,3 °C
−0,2
Septembris
+2,5 °C
12. septembris
+22,2 °C
9. septembris
+13,2 °C
+1,4
Oktobris
−0,3 °C
6. oktobris
+17,3 °C
23. oktobris
+7,9 °C
+0,8
Novembris
−18,9 °C
25. novembris
+10,2 °C
5. novembris
+1,7 °C
−0,6
Decembris
−21,3 °C
16. decembris
+7,5 °C
22. decembris
−1,3 °C
+0,2
Nokrišņi
Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums
10,8 mm
8,3
1,9
0,6
4,0 mm
7. janvāris
18,9 mm
1,8
6,4
11,8
7,9 mm
27. februāris
50,4 mm
0,0
21,9
23,3
9,9 mm
25. marts
70,6 mm
11,3
42,9
17,4
34,0 mm
19. aprīlis
14,0 mm
0,3
3,1
8,2
4,1 mm
27. 31. maijs
51,1 mm
41,6
2,0
10,7
18,0 mm
5. jūnijs
50,7 mm
7,4
33,8
0,5
14,0 mm
16. jūlijs
88,2 mm
43,8
2,0
9,9
19,1 mm
10. augusts
36,3 mm
4,1
5,7
21,9
13,0 mm
30. septembris
96,2 mm
30,7
6,1
17,2
19,1 mm
3. oktobris
68,9 mm
19,1
14,8
19,1
9,9 mm
1. novembris
40,4 mm
19,3
9,6
2,9
6,1 mm
7. decembris

Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:

Gaisa temperatūras fakti Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga"meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[3]

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]