Alīses iela
- Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Alises iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Alīses iela | |
|---|---|
 | |
| Ielas novietojums Rīgā | |
 | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |
 Rīga |
| Priekšpilsēta | Kurzemes rajons |
| Apkaime | Āgenskalns |
| Garums | 456 m[1] |
| Joslu skaits | 2 |
| Segums | asfalts |
 Alīses iela Vikikrātuvē | |
Alīses iela ir iela Āgenskalnā, Rīgas Kurzemes rajonā. Alīses iela sākas krustojumā ar Kalnciema ielu un beidzas krustojumā ar Āgenskalna ielu. Kopējais ielas garums ir 456 metri[1] un tā sastāv no 2 braukšanas joslām. Alīses iela visā garumā klāta ar asfalta segumu.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ielu kā privātu ielu ierīkoja Švarcmuižas īpašnieks, viņš to nosauca par Luīzes ielu, bet pilsētas valde ielu ar šādu nosaukumu neieskaitīja Rīgas komunālo ielu sarakstā. Pilsētas valde atļāva pielikt ielai nosaukuma plāksni ar noteikumu, ka iela tiks pārdēvēta un pirms ielas nosaukuma būs rakstīts "privāts ceļš". 1901. gadā ielai piešķirts nosaukums Alīses iela (vācu: Alicenstraße, krievu: Алисовская / Алисенская улица). Sākotnēji ierīkots un apbūvēts tikai ielas posms starp Kalnciema un Kristapa ielām, tālāk iela turpinājās kā ceļš caur Švarcmuižas mežu. Pārējā ielas daļa apbūvēta pēc 2. pasaules kara[2].
Alīses ielā 1990. gados atradās patversme bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm, par kuriem Normunds Beļskis uzrakstīja dzejoļu ciklu “Savādā pasaule”. Dziesma “Alises iela” 2018. gadā ieguva 92. vietu Radio SWH organizētajā LVtop100 aptaujā.[3]
Ielas raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Alīses iela ir 460 metrus gara asfaltēta iela Āgenskalna apkaimē, Āgenskalna priedēs. Tā sākas krustojumā ar Kalnciema ielu un iet ziemeļu—ziemeļrietumu virzienā. krustojumā ar Kristapa ielu pie Āgenskalna ūdenstorņa Alīses iela tālāk taisni vairs neturpinās. Iela atsākas ar nobīdi, aptuveni 40 metrus tuvāk Baložu ielai (varētu teikt, ka šos 40 metrus iela pāriet Kristapa ielā). Ielai virzoties tālāk, tā krustojas ar Mārtiņa ielu. Alīses iela beidzas krustojumā ar Āgenskalna ielu.
Alīses ielā ir pārsvarā daudzstāvu dzīvojamo namu apbūve, arī atsevišķas privātmājas un sabiedriskās celtnes.
Ielu savienojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Alīses iela ir savienota ar šādām ielām:
- Kalnciema iela (T veida krustojums)
- Kristapa iela (divi T veida krustojumi)
- Mārtiņa iela (T veida krustojums)
- Āgenskalna iela (T veida krustojums)
Objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Alīses ielā 4 (stūrī ar Kristapa ielu) atrodas Āgenskalna ūdenstornis ("Alise"), kas ir celts 1910. gadā. Tā arhitekts ir Vilhelms Bokslafs. Torņa apakša veidota no tēsta dolomīta, augšā izveidots rotājums no krāsu mozaīkas, kuram Bokslafs izmantojis apkārtnē pieejamo pudeļu stiklu, lai veidotu krāsainos akcentus fasādē.[4] 1939. gadā tika veikta unikāla operācija — tornis ūdensapgādes uzlabošanai tika paaugstināts par 7,5 metriem, paceļot tā platāko augšdaļu ar domkratiem un piemūrējot sienas apakšā. Darbus vadīja inženieris Pāvils Pāvulāns.[5][4]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Rīgas ielu pamatlielumi» (XLS). Atvērtie dati. Rīgas dome. 2016. gada 1. janvārī. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
- ↑ Rīgas ielas. Enciklopēdija. 1. sējums. Apgāds "Priedaines", 2001, 68. lpp.
- ↑ «Visu laiku labākās simtgades dziesmas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 31. decembrī. Skatīts: 2019. gada 30. janvārī.
- ↑ 4,0 4,1 «IEPAZĪSTI RĪGU: Āgenskalna simbols – ūdenstornis ar globusu». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2023-02-28.
- ↑ Olga Fil. Rīga tête-à-tête. Rīga : Beaux-Arts, 2017. 186–187. lpp. ISBN 978-993-48690-1-3.