Alfrēda Kalniņa iela (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Alfrēda Kalniņa iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Alfrēda Kalniņa iela
Alfrēda Kalniņa iela
Alfrēda Kalniņa iela pie Maskavas nama.
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.svg Rīga
Priekšpilsēta Centra rajons
Apkaime Centrs
Garums 190 m
Atklāta 1860. gadā
Vēsturiskie
nosaukumi
Mazā Parka iela (1860-1885),
Parka iela (1885-1951)
Joslu skaits 2 (1 izmantota kā autostāvvieta)
Segums bruģis

Alfrēda Kalniņa iela ir vietējas nozīmes iela Rīgā, Centra rajona Centra apkaimē. Tā sākas krustojumā ar Marijas ielu pilsētas centra dienvidaustrumu daļā, netālu no Centrālās dzelzceļa stacijas, virzās ziemeļrietumu virzienā, iela beidzas krustojumā ar Krišjāņa Barona ielu iepretīm Vērmanes dārzam. Kopējais ielas garums - 190 metri,[1] visā garumā klāta ar bruģa segumu. Autotransporta satiksmei atvēlēta viena braukšanas josla Krišjāņa Barona ielas virzienā, ielas pāra numuru pusē ierīkotas maksas autostāvvietas.

Iela nosaukta Alfrēda Kalniņa — latviešu komponista, ērģelnieka un diriģenta, pirmās latviešu operas Baņuta autora — vārdā.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iela ierīkota 1860. gadā pilsētas vaļņu nojaukšanas laikā, ar domu nodrošināt papildu pievedceļu Vērmanes dārzam. Pirmoreiz Rīgas ielu sarakstos ar nosaukumu Mazā Parka iela (vācu: Kleine Parkstraße, krievu: Малая Парковая улица) minēta 1861. gadā. Nepilnus 25 gadus vēlāk, 1885. gada sākumā, ielas nosaukums mainīts uz Parka iela (vācu: Parkstraße, krievu: Парковая улица). Savu vārdu mazajai ieliņai izdevies saglabāt neskartu gan Pirmā pasaules kara, gan pirmās brīvvalsts laikā, tikai 1951. gada 26. decembrī, godinot mūžībā aizgājušo izcilo latviešu komponistu, pirmās latviešu operas Baņuta autoru Alfrēdu Kalniņu, iela pārdēvēta viņa vārdā - par Alfrēda Kalniņa ielu. Kopš tā laika nosaukums vairs nav mainījies.[3]

Ielas raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alfrēda Kalniņa iela sākas krustojumā ar Marijas ielu blakus Maskavas kultūras-biznesa centram, sauktam par Maskavas namu (adrese: Marijas iela 7), minētā ēka atrodas ielas nepāra numuru pusē. Aptuveni ielas vidusdaļā nepāra numuru pusē redzama Rīgas cirka teritorija ar noliktavām un zvērnīcu (adrese: Merķeļa iela 4).[3] Iela beidzas krustojumā ar Krišjāņa Barona ielu iepretīm Vērmanes dārzam, blakus Benjamiņu namam (ēkā šobrīd iekārtota viesnīca Europa Royale Riga, adrese: Krišjāņa Barona iela 12), atrodas pāra numuru pusē.

Alfrēda Kalniņa iela ikdienā ir samērā tumša, drūma centra sānieliņa, gar ceļa malām nav saglabājušies koki - vienīgie koki un apstādījumi tajā atrodami 8. nama priekšpusē un Benjamiņu nama pagalmā. Ēku pirmajos stāvos izvietoti vairāki mazi veikaliņi, uzņēmumu biroji, kā arī bāri, kafejnīcas, naktsklubi. Tāpat ielā novērojama sociālā dažādība - apgrozās gan smalkā pilsētas centra publika, gan Centrālās dzelzceļa stacijas tuvumā mītošā ne tik elegantā robežpublika.[4] To var uzskatīt par sava veida robežu starp centru un Centrālās stacijas, Centrāltirgus rajonu.

Ielu savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alfrēda Kalniņa iela ir savienota ar šādām ielām:

Infrastruktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alfrēda Kalniņa ielā kopā reģistrētas septiņas adreses - 1, 1A, 2, 3, 4, 6 un 8, no kurām vairākos zemesgabalos uzbūvēti kultūrvēsturiski daudzstāvu īres nami.[5] Pārsvarā ēkas ielā celtas eklektikas stilā. Pasta indekss ielas adresēm piešķirts LV-1050.

Kultūrvēsturiskas ēkas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Alfrēda Kalniņa ielā 1 un Alfrēda Kalniņa ielā 1A atrodas 1895. gadā vienotā ēku kompleksā celti piecstāvu dzīvojamie nami (arhitekts Kārlis Johans Felsko). Laikā no 1906. līdz 1907. gadam ēkā ar nr. 1 dzīvojis politiskais darbinieks, pēcāk Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas valdības vadītājs, Pēteris Stučka, savukārt ēkā ar nr. 1A ap 1907. gadu kopīgā dzīvoklī ar savām ģimenēm mituši komponists Emīls Dārziņš un rakstnieks Viktors Eglītis.[3] Abas ēkas iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.[5]
  • Alfrēda Kalniņa ielā 2 un Alfrēda Kalniņa ielā 4 atrodas 1899. gadā vienotā ēku kompleksā celti piecstāvu dzīvojamie nami ar komerctelpām pirmajā stāvā (arhitekts Konstantīns Pēkšēns). Tie aizņem visu kvartāla beigu apbūves teritoriju starp Alfrēda Kalniņa, Marijas un Elizabetes ielām, tāpēc savulaik uzskatīts par vislielāko īres namu Rīgā. Ēka ar nr. 2 padomju okupācijas laikā tikusi nodota armijas iestāžu rīcībā, savukārt ēkā ar nr. 4 ap 1907. gadu dzīvojis rakstnieks Augusts Deglavs, kā arī no 1919. līdz 1920. gadam - komponists Jāzeps Vītols.[3] Abas ēkas iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.[5]
  • Alfrēda Kalniņa ielā 3 atrodas 1879. gadā celtais piecstāvu īres nams (arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis). Laikā no 1912. līdz 1917. gadam ēkā tikusi izvietota laikraksta Jaunākās Ziņas redakcija un spiestuve, tās īpašniece bijusi sabiedriskā darbiniece un žurnāliste Emīlija Benjamiņa.[3] Mūsdienās ēka neapdzīvota, pirmais stāvs netiek izmantots komercdarbībai.
  • Alfrēda Kalniņa ielā 6 atrodas 1885. līdz 1886. gadā celtais četrstāvu īres nams (arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis). Ēka iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.[5]
  • Alfrēda Kalniņa ielā 8 atrodas 1885. līdz 1886. gadā celtais četrstāvu īres nams (arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis). Zemesgabala apbūve atšķiras no blakusesošās apbūves - celtnes priekšpusē ir atstāta vieta zaļajai zonai. Ēka iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.[5]

Sabiedriskais transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alfrēda Kalniņa ielā, tās ģeogrāfiskā stāvokļa pilsētas centrā dēļ, sabiedriskā transporta satiksme netiek nodrošināta. Ielas abos galos kursē vairāki transporta maršruti - Krišjāņa Barona ielā pārvietojas 1., 3. un 11. maršruta tramvaji un pieturas izvietotas tiešā ielas tuvumā, savukārt Marijas ielā pārvadājumus veic vairāki trolejbusu un autobusu maršruti bez pieturām ielas tuvumā.

Aptuvenie attālumi līdz tuvākajiem pārsēšanās mezgliem centrā: pieturvietas blakus Rīgas cirka ēkai Merķeļa ielā - no aptuveni 150 līdz 270 metriem, blakus Pilsētas kanālam Raiņa bulvārī - no aptuveni 310 līdz 410 metriem (ejot no Krišjāņa Barona ielas puses); pieturvieta Satekles ielā pretī Centrālajai dzelceļa stacijai - aptuveni 180 metri, pieturvietas Marijas ielā pie/pretī stacijai - aptuveni 200 metri (ejot no Marijas ielas puses). No augstākminētajām pieturām ir iespējams nokļūt lielākajā daļā Rīgas mikrorajonu.

Pa diagonāli rēķinot, Rīgas Centrālā pasažieru dzelzceļa stacija atrodas aptuveni 250 metru, Maršruta taksometru stacija Satekles ielā - 100 metru, Rīgas Starptautiskā autoosta - 600 metru attālumā no ielas sākumdaļas.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Rīgas ielu pamatlielumi» (XLS). Atvērtie dati. Rīgas dome. 2016. gada 1. janvārī. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
  2. Centra ielu katalogs (C - M) :: Infrastruktūra :: Vēsturiskais centrs :: Cita Rīga, citariga.lv
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 Enciklopēdija. Rīgas ielas, 1. sējums. Rīga : Apgāds PRIEDAINES, 2001. 125.-127. lpp. ISBN 9984-687-05-8
  4. Ielas garumā. Arhitektu, Inženieru un Alfrēda Kalniņa iela Rīgā / REplay.lv, replay.lsm.lv
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 Pieminekļu saraksts | Mantojums.lv, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Skatīts: 2018. gada 13. augustā

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]