Atašienes pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Atašienes ciems)
Atašienes pagasts
Novads: Jēkabpils novads
Centrs: Atašiene
Kopējā platība:[1] 243,0 km2
 • Sauszeme: 238,4 km2
 • Ūdens: 4,6 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 559
Blīvums (2023): 2,3 iedz./km2
Atašienes pagasts Vikikrātuvē

Atašienes pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, dienvidos no Teiču purva. Robežojas ar sava novada Mežāres pagastu, Madonas novada Mētrienas pagastu, Varakļānu novada Murmastienes un Varakļānu pagastiem, Preiļu novada Sīļukalna un Rudzātu pagastiem, un Līvānu novada Turku pagastu.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reljefa formas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Garais kalns, Malno sola, Opšukolns, Vilku sola.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdensteces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ataša, Borovka, Čiganka, Drikaites grāvis, Ilzīte, Inčāres strauts, Laudeņa (Oklā upe), Mārsna, Nereta, Nīdreite, Oklā upīte, Oklā upīte, Rāksalas strauts, Taurupe, Teicija, Vaivodu grāvis, Varakļānu strauts, Zilupeite.

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Boltais akacs, Broku ezers, Garā akacs, Īkritušā akacs, Jaunīšu ezers, Kolna akacs, Lemešu ezeri, Ļūmās akacs, Malnais ezers, Marindzes ezers, Pīslaistes ezers, Stutkas ezeri, Valnu ezers, Veiganta ezers, Zivju akacs.

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baiku pūrs, Baraukas pūrs, Bodskokts, Bojoru pūrs, Borbaļu pūrs, Eiduku purvs, Garais pūrs, Jaunamerika, Jaunīšu pūrs, Lielais Pelēčāres purvs, Malnais pūrs, Morku pūrs, Prīdessolas pūrs, Siena purvs, Skudrinīku pūrs, Teiču purvs, Virsuļu pūrs.

Dabas aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā atrodas daļa no Teiču dabas rezervāta, kā arī dabas liegumi Eiduku purvs, Lielais Pelečāres purvs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1920. gada agrārās reformas toreizējā Atašienes pagasta teritorijā esošās muižas tika sadalītas jaunsaimniecībās [4]:

Vēlāko administratīvo pārmaiņu dēļ tagadējā pagasta teritorijā atrodas bijušās Atašienes muižas un Marindzes muižas centri. 1935. gadā Rēzeknes apriņķa Atašienes pagasta platība bija 116,85 km² un tajā dzīvoja 3303 iedzīvotāji.[5]

Teritoriālās izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1945. gadā pagastā izveidoja Atašienes, Buntuku, Putniņu un Zaļecu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Atašienes ciems ietilpis Viļānu apriņķī (1947-1949) un Krustpils (1949-1962) un Jēkabpils (pēc 1962. gada) rajonos. Atašienes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētos Zaļecu un Putniņu ciemus, 1977. gadā — daļu Mežāres ciema teritorijas.[6]

1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Atašienes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Krustpils novadā.

Kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Atašiene (pagasta centrs), Agrārbanka, Drivnieki, Grandāni, Joksi, Kozuliņi, Kvietaines, Marinzeja, Nātrasstaleidzāni, Putniņi, Rijnieki, Rockāni, Troškas, Zalāni, Zirnaines.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latviešu konversācijas vārdnīcas I. sējuma 1028-1029 slejas. Rīga, 1927.-1928. gads
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]