Ej, saulīte, drīz pie Dieva

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
"Ej, saulīte, drīz pie Dieva" sākuma notis.

Ej, saulīte, drīz pie Dieva ir latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas izdota dziesmu krājumā "Daiņa" (1877).

Šī klaušu laiku dziesma ir vienkāršs harmonizējums jauktajam korim, tomēr skaistā meldija kļuva par vienu no mīļākajām latvju gara mantām, un vēlāk tā pievērsa sev arī citu komponistu uzmanību, parādoties pat instrumentālajā un simfoniskajā mūzikā. Lai gan 1880. gadā atskaņotais Jurjāna darbs bija vēl pavisam necils strofveida harmonizējums, ar to viņš sevi bija piesaistījis latviešu dziesmu svētku kustībai.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1875. gadā Andrejs Jurjāns iestājās Pēterburgas konservatorijā, kur mācījās ērģeļspēli, kompozīciju un mežraga spēli. Studiju gados radās viņa pirmās dziesmas, kas publicētas krājumā "Daiņa" (1877). Dziesmu "Ej, saulīte, drīz pie Dieva" kopkoris dziedāja Otrajos Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos 1880. gadā.

1985. gadā Laura Jēkabsone veica dziesmas "Ej, saulīte, drīz pie Dieva" aranžējumu.

Dziesmas vārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ej, saulīte, drīz pie Dieva,
Dod man svētu vakariņ!
Bargi kungi darbu deva,

Nedev' svēta vakariņ.

Melna čūska miltus mala
Vidū jūŗas uz akmens:
Tos būs ēsti tiem kungiemi,

Kas bez saules strādināj'.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 96. lpp.
  2. www.dailytangents.com[novecojusi saite]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]