Latviski lai atskan dziesmas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Latviski lai atskan dziesmas ir patriotiska Baumaņu Kārļa kora dziesma ar Lapas Mārtiņa vārdiem, kas atskaņota 1880. gada Otrajos vispārīgajos latviešu dziedāšanas svētkos. Publicēta dziesmu krājumā "Austra" (1874).

Tā ir raksturiga strofveida miniatūra ar refrēnu noslēgumā, kā savā laikā tika darinātas populārās vācu romantisma epigoņu "tēvzemes dziesmas".[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mārtiņš Lapa 1870. - 1871. gadā bija palīgskolotājs Jaunkārķu pagastskolā, bet laikrakstā "Mājas Viesis" un "Baltijas Vēstnesis" publicēto patriotisko dzejoļu dēļ tika atlaists. Dzejolis "Latviski lai atskan dziesmas" izdots 1871. gadā.

Kārlis Baumanis kopš 1860. gada strādāja par vācu valodas pasniedzēju Pēterburgas Reformātu skolā un bija "Pēterburgas Avīžu" līdzstrādnieks (1862-1865), kur tolaik darbojās arī Krišjānis Valdemārs un Auseklis. Jau Cimzes seminārā viņš bija iemācījies vācu mūzikas garā harmonizēt tautasdziesmas, 1865. gadā Baumanis ņēma klavierspēles privātstundas pie Pēterburgas konservatorijas profesora F. Černija.

Svarīgs pavērsiens viņa dzīvē bija ievēlēšana par Rīgas Latviešu biedrības runasvīru un Dziedāšanas komisijas locekli 1870. gadā, kur viņš rosīgi piedalījās Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku sagatavošanā. 1870. gadu sākumā radās Baumaņu Kārļa pirmās latviešu oriģināldziesmas, ko iekļāva dziesmu svētku programmā.

Dziesmas vārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviski lai atskan dziesmas
Baltās jūras piekrastē!
Lai deg tautas mīlīb’s liesmas,
Latvju dēlu sirsniņās!

Dziesmas sirdi remdina,

Kad to bēdas skumdina.

Latviski lai atskan dziesmas
Allaž mīļā Latvijā!
Dievs lai novērš visas briesmas
Mūsu dārgā tēvijā.

Dziesmas naidu mazina,

Tautas dēlus briedina.

Latviski lai atskan dziesmas
Katrā latvju būdiņā!
Tad degs tautas mīlīb’s liesmas
Tautas dēlu sirsniņā!

Turp, kur mājo dziesmu gars,

Atspīd vienprātības stars.[2]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 65. lpp.
  2. www.dziesmas.lv