Pāriet uz saturu

Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums

Vikipēdijas lapa
Ministru prezidenta karogs

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas Ministru prezidenti jeb premjerministri (valdības vadītāji), kopš 1918. gada, kad Latvija ieguva neatkarību no Krievijas un Vācijas.[1] Padomju okupācijas periodā Ministru prezidenta amats tika likvidēts. Laika posmā no Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gada maijā līdz 1993. gadam Latvijas valdības vadītājs bija Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājs.

Uzskaitījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Republika (1918 — 1940)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
   Latviešu zemnieku savienība
   Mazinieku partija
   Demokrātiskais Centrs
   Progresīvā apvienība
   Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija
   Bez partijas / Neatkarīgais
# Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis — miris)		 Pilnvaru termiņš Ministru kabinets Partija Saeima
1. Kārlis Ulmanis
(1877 — 1942)		 1918. gada 19. novembris[2] — 1920. gada 11. jūnijs Pagaidu valdība Latviešu zemnieku savienība Tautas padome
1920. gada 12. jūnijs — 1921. gada 18. jūnijs Ulmaņa (1.) Latvijas Satversmes sapulce
2. Zigfrīds Anna Meierovics
(1887 — 1925)		 1921. gada 19. jūnijs — 1922. gada 20. jūlijs Meierovica (1.)
1922. gada 20. jūlijs — 1923. gada 26. janvāris Meierovica (2.)
3. Jānis Pauļuks
(1865 — 1937)		 1923. gada 27. janvāris — 27. jūnijs Pauļuka bez partijas 1. Saeima
(2.) Zigfrīds Anna Meierovics
(1887 — 1925)		 1923. gada 28. jūnijs — 1924. gada 26. janvāris Meierovica (3.) Latviešu zemnieku savienība
4. Voldemārs Zāmuels
(1872 — 1948)		 1924. gada 27. janvāris — 18. decembris Zāmuēla bez partijas
5. Hugo Celmiņš
(1877 — 1941)		 1924. gada 19. decembris — 1925. gada 23. decembris Celmiņa (1.) Latviešu zemnieku savienība
(1.) Kārlis Ulmanis
(1877 — 1942)		 1925. gada 24. decembris — 1926. gada 6. maijs Ulmaņa (2.) 2. Saeima
6. Arturs Alberings
(1877 — 1934)		 1926. gada 7. maijs — 18. decembris Alberinga
7. Marģers Skujenieks
(1886 — 1941)		 1926. gada 19. decembris — 1928. gada 23. janvāris Skujenieka (1.) Mazinieku partija
8. Pēteris Juraševskis
(1872 — 1945)		 1928. gada 24. janvāris — 1928. gada 30. novembris Juraševska Demokrātiskais centrs
(5.) Hugo Celmiņš
(1877 — 1941)		 1928. gada 1. decembris — 1931. gada 26. marts Celmiņa (2.) Latviešu zemnieku savienība 3. Saeima
(1.) Kārlis Ulmanis
(1877 — 1942)		 1931. gada 27. marts — 5. decembris Ulmaņa (3.)
(7.) Marģers Skujenieks
(1886 — 1941)		 1931. gada 6. decembris — 1933. gada 23. marts Skujenieka (2.) Progresīvā apvienība 4. Saeima
9. Ādolfs Bļodnieks
(1889 — 1962)		 1933. gada 24. marts — 1934. gada 16. marts Bļodnieka Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija
(1.) Kārlis Ulmanis
(1877 — 1942)		 1934. gada 17. marts — 15. maijs Ulmaņa (4.) Latviešu zemnieku savienība
1934. gada 16. maijs — 1940. gada 19. jūnijs Ulmaņa (5.) bez partijas —
10. Augusts Kirhenšteins
(1872 — 1963)		 1940. gada 20. jūnijs — 21. jūlijs
(PSRS okupācijas varas ieceltās marionešu valdības vadītājs)		 Kirhenšteina Tautas Saeima

Latvijas Republika (1991 — mūsdienas)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
   Latvijas Tautas fronte
   Latvijas Ceļš
   Tēvzemei un Brīvībai/LNNK
   Tautas partija
   Jaunais laiks
   Zaļo un Zemnieku savienība
   LPP/LC
   Vienotība/Jaunā Vienotība
   Bez partijas / Neatkarīgais
# Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis — miris)		 Pilnvaru termiņš Ministru kabinets Partija Saeima
1. Ivars Godmanis
(1951)		 1990. gada 7. maijs — 1993. gada 3. augusts
(LR Ministru padomes priekšsēdētājs)		 Godmaņa (1.) Latvijas Tautas fronte Augstākā Padome
2. Valdis Birkavs
(1942)		 1993. gada 3. augusts — 1994. gada 15. septembris Birkava Latvijas Ceļš 5. Saeima
3. Māris Gailis
(1951)		 1994. gada 15. septembris — 1995. gada 21. decembris Gaiļa
4. Andris Šķēle
(1958)		 1995. gada 21. decembris — 1997. gada 13. februāris Šķēles (1.) bez partijas 6. Saeima
1997. gada 13. februāris — 7. augusts Šķēles (2.)
5. Guntars Krasts
(1957)		 1997. gada 7. augusts — 1998. gada 26. novembris Krasta Tēvzemei un Brīvībai/LNNK
6. Vilis Krištopans
(1957)		 1998. gada 26. novembris — 1999. gada 16. jūlijs Krištopana Latvijas Ceļš 7. Saeima
(4.) Andris Šķēle
(1958)		 1999. gada 16. jūlijs — 2000. gada 5. maijs Šķēles (3.) Tautas partija
7. Andris Bērziņš
(1951)		 2000. gada 5. maijs — 2002. gada 7. novembris Bērziņa Latvijas Ceļš
8. Einārs Repše
(1961)		 2002. gada 7. novembris — 2004. gada 9. marts Repšes Jaunais laiks 8. Saeima
9. Indulis Emsis
(1952)		 2004. gada 9. marts — 2. decembris Emša Zaļo un Zemnieku savienība (Latvijas Zaļā partija)
10. Aigars Kalvītis
(1966)		 2004. gada 2. decembris — 2006. gada 7. novembris Kalvīša (1.) Tautas partija
2006. gada 7. novembris — 2007. gada 20. decembris Kalvīša 2. 9. Saeima
(1.) Ivars Godmanis
(1951)		 2007. gada 20. decembris — 2009. gada 12. marts Godmaņa (2.) LPP/LC
11. Valdis Dombrovskis
(1971)		 2009. gada 12. marts — 2010. gada 3. novembris Dombrovska (1.) Jaunais laiks
2010. gada 3. novembris — 2011. gada 25. oktobris Dombrovska (2.) Jaunais laiks (Līdz 2011. gada 6. augusts) 10. Saeima
Vienotība (No 2011. gada 6. augusts)
2011. gada 25. oktobris — 2014. gada 22. janvāris Dombrovska (3.) Vienotība 11. Saeima
12. Laimdota Straujuma
(1951)		 2014. gada 22. janvāris — 5. novembris Straujumas (1.)
2014. gada 5. novembris — 2016. gada 11. februāris Straujumas (2.) 12. Saeima
13. Māris Kučinskis
(1961)		 2016. gada 11. februāris — 2019. gada 23. janvāris Kučinska Zaļo un Zemnieku savienība
14. Arturs Krišjānis Kariņš
(1964)		 2019. gada 23. janvāris — 2022. gada 14. decembris Kariņa Jaunā Vienotība 13. Saeima
2022. gada 14. decembris — 2023. gada 15. septembris Kariņa (2.) 14. Saeima
15. Evika Siliņa
(1975)		 2023. gada 15. septembris — pašlaik Siliņas

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Latvijas valsts pasludināšanas laikā Kurzeme, Zemgale un Vidzeme bija iekļautas Oberosta pārvaldes zonā
  2. ↑ No 1919. gada 16. aprīļa līdz 26. jūlijam Kārļa Ulmaņa valdība bija atstumta no varas, Latvijas Pagaidu valdības vadītāja pienākumus pildīja Oskars Borkovskis un Andrievs Niedra
Ministru prezidents
Pašreizējie ministru
amati
Likvidētie
/Pārveidotie
amati

Apgādības ministrs (1918—1921)
Apsardzības ministrs (1918—1924)
Arhitektūras un celtniecības ministrs (1990—1993)
Augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs (1995—1999)
Ārējās tirdzniecības ministrs (1991—1993)
Ārējās tirdzniecības un Eiropas kopienas lietu valsts ministrs (1993—1994)
Baltijas valstu un Ziemeļvalstu lietu valsts ministrs (1993—1995)
Bērnu un ģimenes lietu ministrs (2004—2008)
Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs (2008—2009)
Budžeta valsts ministrs (1993—1994)
Cilvēktiesību valsts ministrs (1993—1995)
Darba ministrs (1920—1925)
Darba lietu valsts ministrs (1995—1997)
Darba valsts ministrs (1993—1994)
Ekonomisko reformu ministrs (1991—1993)
Enerģētikas ministrs (1990—1991)
Enerģētikas valsts ministrs (1993—1995)
Investīciju un kredītpolitikas valsts ministrs (1995—1996)
Izglītības ministrs (1918—1940)
Izglītības, kultūras un zinātnes ministrs (1993—1994)
Izglītības valsts ministrs (1995—1996)
Īpašo uzdevumu ministrs (1993—1994)
Īpašo uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās (2002—2004)
Īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās (1995—1997)
Īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās (2006—2008)
Īpašo uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās (2004—2009)
Īpašo uzdevumu ministrs pašvaldību lietās (1995—1997)
Īpašo uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās (2002—2003)
Īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās (2002—2008)
Īpašo uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām (1998—2002)
Īpašo uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformas jautājumos (1998—2000)
Īpašo uzdevumu ministrs valsts reformu lietās (2000—2002)
Īpašo uzdevumu ministrs veselības aprūpes lietās (2002—2003)
Jūras lietu ministrs (1991—1993)
Kara ministrs (1924—1940)
Kooperācijas valsts ministrs (1995—1997)
Kultūras valsts ministrs (1993—1994)
Lauksaimniecības ministrs (1990—1993)
Materiālo resursu ministrs (1990—1991)
Meža ministrs (1990—1993)
Mežu valsts ministrs (1993—1999)
Pašvaldību valsts ministrs (1995)
Pašvaldību lietu valsts ministrs (1996—1998)
Privatizācijas valsts ministrs (1995—1998)
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs (2003—2011)
Rūpniecības ministrs (1990—1991)
Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs (1995—1996)
Rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministrs (1995)
Rūpniecības un enerģētikas ministrs (1991—1993)
Sabiedrisko lietu ministrs (1937—1940)
Sakaru ministrs (1990—1991)
Satiksmes un darbu ministrs (1918—1920)
Sociālās nodrošināšanas ministrs (1990—1991)
Sociālo lietu valsts ministrs (1994—1995)
Tautas labklājības ministrs (1925—1940)
Tautas izglītības ministrs (1990—1993)
Tirdzniecības ministrs (1990—1991)
Tirdzniecības un rūpniecības ministrs (1919—1940)
Valdības lietu ministrs (1990—1991)
Valsts ieņēmumu valsts ministrs (1993—1999)
Valsts īpašuma valsts ministrs (1993—1995)
Valsts ministrs (1991—1997)
Valsts ministrs ārējo resursu jautājumos (1994—1995)
Valsts reformu ministrs (1993—1995)
Veselības aizsardzības ministrs (1990—1991)
Veselības aizsardzības valsts ministrs (1994—1995)
Veselības valsts ministrs (1993—1994; 1995—1998; 1999)
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (1993—2003; 2011—2024)
Vides aizsardzības valsts ministrs (1993—1994)
Vides ministrs (2003—2011)
Vides valsts ministrs (1994—1999)
Zivsaimniecības uzdevumu ministrs (1990—1991)
Zvejniecības valsts ministrs (1995—1997)

Valstis
Teritorijas
Pašpasludinātās valstis
  • † Eirāzijas valstis, kas ģeopolitiski tiek pieskaitītas Eiropai
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_Republikas_Ministru_prezidentu_uzskaitījums&oldid=4042798"