Evika Siliņa
| Evika Siliņa | |
|---|---|
.jpg) Evika Siliņa 2016. gadā | |
| Latvijas Republikas labklājības ministre | |
|
Amata sākums 2022. gada 14. decembris | |
| Prezidents | Egils Levits |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| Priekštecis | Gatis Eglītis |
| 14. Saeimas deputāte | |
|
Amata sākums 2022. gada 1. novembris | |
| Prezidents | Egils Levits |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
|
| |
| Dzimšanas dati | 1975. gada 3. augustā |
| Dzīvo |
 Rīga, Latvija |
| Politiskā partija | Vienotība |
| Profesija | jurists |
| Augstskola | |
Evika Siliņa (dzimusi 1975. gada 3. augustā) ir latviešu juriste un politiķe. Šobrīd ir Latvijas Republikas labklājības ministre, pārstāv partiju "Vienotība". Ievēlēta 14. Saeimā no partiju apvienības "Jaunā Vienotība".
Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Evika Siliņa mācījusies Latvijas Universitātē (1993—1997), iegūstot bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, un Rīgas Juridiskajā augstskolā, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē, starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.[1] E. Siliņas dzimtā valoda ir latviešu, un viņa brīvi pārvalda angļu un krievu valodas.[2]
Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No 2003. gada līdz 2012. gadam E. Siliņa darbojās kā individuāli praktizējoša zvērināta advokāte ar specializāciju starptautisko un iekšējo biznesa tiesību jomā. Tāpat šajā laika periodā E. Siliņa darbojās ar publisko elektronisko sakaru koncernu (telesakari, internets) juridisko apkalpošanu, kā arī nevalstisko organizāciju dibināšanu un konsultēšanu.
Kopš 2017. gada publicē rakstus žurnālā “Imperfekt”.
Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
11. Saeimas vēlēšanās 2011. gadā E. Siliņa kandidēja no Zatlera Reformu partijas Rīgas saraksta, netiekot ievēlēta.[3] No 2011. gada novembra līdz 2012. gada 12. aprīlim bija Latvijas Iekšlietu ministra Riharda Kozlovska ārštata padomniece juridiskajos jautājumos, savukārt no 2012. gada aprīļa līdz 2013. gada janvārim — iekšlietu ministra juridiskā padomniece. No 2013. gada janvāra līdz 2019. gada 23. janvārim E. Siliņa bija Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre. Kā parlamentārā sekretāre ir tikusi atzinīgi vērtēta, esot atvērta žurnālistiem, piemēram, skaidrojot Iekšlietu ministrijas nostāju dažādos jautājumos, kā arī izvēršot cīņu pret sintētiskajiem kanabinoīdiem un to apriti Latvijā.[4][5]
2014. gadā notikušajās 12. Saeimas vēlēšanās kandidēja no partijas "Vienotība" Zemgales vēlēšanu apgabalā, bet arī netika ievēlēta.[6] Tāpat kandidēja arī 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gadā no partiju apvienības "Jaunā Vienotība", bet netika ievēlēta.
Kopš 2019. gada 23. janvāra, 13. Saeimai apstiprinot Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadīto Ministru kabinetu, E. Siliņa kļuva par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāri.
Tāpat E. Siliņa ir darbojusies likumdošanas normu izstrādē tādās jomās kā noziegumi pret valsti un terorisms, civilā aizsardzība un krīžu kontrole, noteikumi patvēruma meklētājiem, imigrācijas politika, u.c.[7] E. Siliņa ir strādājusi arī ar jautājumiem, kas skar bērnu drošību, piemēram, jautājumā par bērnu izsēdināšanu no sabiedriskā transporta.[8]
E. Siliņa devusi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas Republikas Iekšējās drošības biroja izveidē 2015. gadā. Evika Siliņa vadījusi Eiropas (Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē ietvaros) un Latvijas delegācijas ANO, CEPOL un INTERPOL.
14. Saeimas vēlēšanās kandidēja no "Jaunās Vienotības" Vidzemes saraksta un tika ievēlēta 14. Saeimā.[9] Decembrī apstiprināta par labklājības ministri Krišjāņa Kariņa valdībā.
Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Evika Siliņa ir precējusies, ģimenē aug trīs bērni.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Vienotība, Mūsu cilvēki,». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. maijā. Skatīts: 2018. gada 12. septembrī.
- ↑ «Iekšlietu ministrija, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre,». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 3. septembrī. Skatīts: 2018. gada 12. septembrī.
- ↑ «11. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. maijā. Skatīts: 2018. gada 12. septembrī.
- ↑ «Kurš patiesībā vada Iekšlietu ministriju?, Latvijas Avīze,». Skatīts: 2018. gada 12. septembrī.[novecojusi saite]
- ↑ https://lvportals.lv/dienaskartiba/287249-evika-silina-narkotiku-lietosanas-ierobezosana-jarikojas-proaktivi-2017. Skatīts: 2018. gada 12. septembrī. Tukšs vai neesošs
|title= - ↑ «12. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,». Skatīts: 2018. gada 12. septembrī.
- ↑ https://www.festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/900. Skatīts: 2018. gada 12. septembrī. Tukšs vai neesošs
|title= - ↑ https://lvportals.lv/dienaskartiba/293918-evika-silina-bernu-drosibai-nepieciesama-atbildiga-instituciju-sadarbiba-2018. Skatīts: 2018. gada 12. septembrī. Tukšs vai neesošs
|title= - ↑ «14. Saeimas vēlēšanas, Centrālā vēlēšanu komisija,». Skatīts: 2022. gada 8. novembrī.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Gatis Eglītis |
Latvijas Republikas labklājības ministrs 2022. gada 14. decembris — pašlaik |
Pēctecis: nav |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||