Murmastienes pagasts

Murmastienes pagasts ir viena no Varakļānu novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos. Robežojas ar sava novada Varakļānu pagastu, Jēkabpils novada Atašienes pagastu, kā arī Madonas novada Barkavas un Mētrienas pagastiem.

Daba

Atrodas Austrumlatvijas zemienē. Lielāko daļu aizņem Jersikas līdzenums, ziemeļaustrumu daļu — Lubāna līdzenums. Augstākā vieta pagastā — paugurs (115,3 m vjl.) Siksalā — purva salā pagasta rietumu daļā.

Mindaugas ezers (36,0 ha)
Lisiņš (33,5 ha)
Lielais Murmasts (29,4 ha)
Vērtēzis (19,0 ha)
Tolkajas ezers (14,3 ha)
Siksalas ezers (14 ha)
Islienas ezers (11,2 ha)
Aukas ezers (5,3 ha)

Pagasta rietumu un dienvidu daļā atrodas Latvijā lielākā — Teiču purva daļa

1945. gadā Rēzeknes apriņķa Barkavas pagastā izveidoja Murmastienes ciema padomi. Murmastienes ciems ietilpis Viļānu apriņķī (1947—1949) un Varakļānu (1949—1956), Viļānu (1956—1962) un Madonas (pēc 1962. gada) rajonos. Murmastienes ciemam 1951. gadā pievienoja likvidētā Bērzkalnieku ciema kolhoza «Uzvara» teritoriju, 1954. gadā — likvidēto Borbaļu ciemu, 1962. gadā — Varakļānu lauku teritorijas padomju saimniecības «Varakļāni» teritoriju, 1973. gadā — daļu Atspuku ciema teritorijas. 1979. gadā Murmastienes ciemam pievienoja daļu Dekšāres ciema teritorijas, bet daļu Murmastienes ciema teritorijas pievienoja Varakļānu ciemam.^[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Murmastienes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Varakļānu novadā.

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
2021	619	−2.36%

Murmastienes pagasta iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā^[6]

Latvieši (594)			95.2%
Krievi (14)			2.2%
Cita un neizvēlēta (16)			2.6%

Lielākās apdzīvotās vietas ir Murmastiene (pagasta centrs), Silagals, Tiltagals, Vecumnieki.

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.