Ošupes pagasts
| Ošupes pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
.png) | ||||
|
||||
| Novads: | Madonas novads | |||
| Centrs: | Degumnieki | |||
| Kopējā platība:[1] | 229,9 km2 | |||
| • Sauszeme: | 193,0 km2 | |||
| • Ūdens: | 36,9 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2023):[2] | 828 | |||
| Blīvums (2023): | 4,3 iedz./km2 | |||
| Izveidots: | 1945. gadā | |||
 Ošupes pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Ošupes pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos. Robežojas ar sava novada Barkavas pagastu, Lubānas pilsētu un Indrānu pagastu, Balvu novada Bērzpils pagastu, kā arī Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastiem.
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā. Virsas augstums 92,3 — 105,4 m vjl.
Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Upes un kanāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ap agrāk pārplūstošo Lubānu izveidoti arī kanāli:
Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- pagastā atrodas daļa no Lubāna
- Zvidzes ezers (1,7 ha)
Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Klānu purvs (pagastā atrodas daļa, kopplatība 2 597 ha)
- Lielais purvs (1 912 ha)
- Kauslienas peisa (681 ha)
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1945. gadā Madonas apriņķa Lubānas pagastā izveidoja Ošupes ciema padomi. Ošupes ciems ietilpis Gulbenes apriņķī (1947-1949) un Cesvaines (1949-1956) un Madonas (pēc 1956. gada) rajonos. Ošupes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Zvidzenes ciemu, 1979. gadā — daļu likvidētā Meirānu ciema.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Ošupes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.
Arheoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pagasta teritorijā atrodas Zvidzes apmetne, ko uzskata par nozīmīgu mezolīta Kundas kultūras un agrā neolīta Narvas kultūras dienvidu variantam piederīgu arheoloģijas pieminekli. Apmetne atradās senā Lubāna ezera piekrastē uz gala morēnas, kas mūsdienās pussalas veidā iestiepjas klānu (zemo purvu) teritorijā. Zvidzes apmetnes arheoloģisko izrakumi tika uzsākti 1973. — 1975. gadā, turpināti 1981. — 1984., 1999. un 2007. gadā Ilzes Lozes vadībā.[5]
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākās apdzīvotās vietas ir Degumnieki (pagasta centrs), Ošupe, Zvidziena, Kalnagals, Druvenieki, Iecelnieki, Stūrmežs.
Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
- ↑ Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Ilze B. Loze. Zvidzes apmetne Latvijas arheoloģijas leksikons
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||