Rīgas pašvaldības vadītāju uzskaitījums

Vikipēdijas lapa
Rīgas domes priekšsēdētāja standarts

Šajā uzskaitījumā apkopoti Rīgas pašvaldības vadītāji jeb Rīgas domes vadītāji vai Rīgas mēri no 1890. gada, kad tika izveidots šis amats.

Uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

# Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Pilnvaru termiņš Partija Vēlēšanas Piezīmes
Rīgas pilsētas galva (1890 — 1917)
Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss
(1831—1904)
1890. gada 19. jūnijs1901. gada 7. maijs Bez partijas
Džordžs Armitsteds
(1847—1912)
1901. gada 7. maijs1912. gada 17. novembris Bez partijas
Vilhelms Roberts fon Bulmerinks
(1862—1953)
1913. gads — 1917. gada 23. aprīlis Bez partijas
Gustavs Zemgals
(1871—1939)
1917. gada 23. aprīlis1917. gada septembris Latvijas Radikāldemokrātu partija
Rūdolfs Endrups
(1871—1939)
1917. gada aprīlis – septembris LSD divvaldības laikā darbojās kā Rīgas padomes priekšsēdētājs
Rīgas pilsētas pārvaldes priekšnieks (1917 — 1919)
Pauls Hopfs
(1875—1939)
1917. gada septembris — 1918. gada 3. decembris Bez partijas Oberosta padotībā, 1918. gada 7. septembrī Rīgas pilsētas dome pieņēma lēmumu prasīt Vācijas Impērijas valdībai pievienot Vidzemi topošajai Baltijas valstij.
Gustavs Zemgals
(1871—1939)
1918. gada 3. decembris1918. gada 31. decembris Latvijas Radikāldemokrātu partija Latvijas Pagaidu valdības padotībā
Sīmanis Berģis
(1887— 1938)
1919. gads LSD Rīgas Strādnieku deputātu padomes vadītājs Stučkas valdības padotībā
Voldemārs Pusuls
(1884—1939)
1919. gada maijs – jūnijs Vācbaltiešu reformu partija Niedras valdības padotībā
Rīgas pilsētas pārvaldes priekšnieks (1919)
Rīgas pilsētas galva (1919 — 1936)
Gustavs Zemgals
(1871—1939)
1919. gada 4. jūlijs1920. gada 3. februāris Latvijas Radikāldemokrātu partija Latvijas Pagaidu valdības padotībā
Andrejs Frīdenbergs
(1875—1941)
1920. gada 3. februāris1921. gada 3. marts Latviešu demokrātu partija
Alfrēds Andersons
(1879—1937)
1921. gada 3. marts1928. gada 16. marts Demokrātu savienība
Ādams Krieviņš
(1889—1951)
1928. gada 16. marts1931. gada 5. maijs Radikālo demokrātu partija
Hugo Celmiņš
(1877—1941)
1931. gada 5. maijs1935. gada 1. septembris Latviešu Zemnieku savienība (līdz 1934. gada 15. maijam)
Bez partijas (no 1934. gada 15. maija)
Roberts Garselis
(1892—1936)
1935. gada 1. septembris1936. gada 4. aprīlis Bez partijas
Rīgas pilsētas lielvecākais (1936 — 1940)
Roberts Liepiņš
(1890—1978)
1936. gada 7. jūlijs1940. gada 5. jūlijs Bez partijas
Jānis Pupurs
(1901—1977)
1940. gada 5. jūlijs12. septembris Bez partijas
Ādolfs Ermsons
(1900—1978)
1940. gada 12. septembris29. novembris Bez partijas
Rīgas pilsētas pagaidu izpildkomitejas priekšsēdētājs (1940 — 1941)
Arnolds Deglavs
(1904—1969)
1940. gada 29. novembris1941. gada 1. jūlijs Latvijas Komunistiskā partija
Rīgas komisāriskais oberbirģermeistars (1941 — 1944)
Hugo Vitroks
(1873—1958)
1941. gada 1. septembris1944. gada 13. oktobris NSDAP
Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs (1944 — 1992)
Arnolds Deglavs
(1904—1969)
1944. gada 13. oktobris1951. gads Latvijas Komunistiskā partija
Edgars Apinis
(1902—1957)
1951. — 1952. gads Latvijas Komunistiskā partija
Vilhelms Lecis
(1898—1977)
1952. — 1957. gads Latvijas Komunistiskā partija
Ēriks Baumanis
(1923—1980)
1958. — 1962. gads Latvijas Komunistiskā partija
Jānis Pakalns
(1912—2002)
1962. — 1967. gads Latvijas Komunistiskā partija
Egons Slēde
(1929—2001)
1967. — 1969. gads Latvijas Komunistiskā partija
Gunārs Ziemelis
(1931—1978)
1969. — 1976. gads Latvijas Komunistiskā partija
Mečislavs Dubra
(1934—2003)
1976. — 1984. gads Latvijas Komunistiskā partija
Alfrēds Rubiks
(1935)
1984. — 1990. gads Latvijas Komunistiskā partija
Andrejs Inkulis
(1941)
1990. — 1992. gads Bez partijas
Rīgas domes priekšsēdētājs (1990 — pašlaik)
Andris Teikmanis
(1959)
1990. — 1994. gads Latvijas Tautas fronte
Māris Purgailis
(1947—2022)
1994. — 1997. gada 9. marts Latvijas Nacionālās neatkarības kustība 1994
Andris Bērziņš
(1951)
1997. gada 9. marts2000. gada 5. maijs Latvijas ceļš 1997
Andris Ārgalis
(1944)
2000. gada 10. maijs2001. gada 27. marts Tēvzemei un Brīvībai/LNNK
Gundars Bojārs
(1967)
2001. gada 27. marts2005. gada 29. marts Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija 2001
Aivars Aksenoks
(1961)
2005. gada 29. marts2007. gada 19. februāris Jaunais laiks 2005
Jānis Birks
(1956)
2007. gada 19. februāris2009. gada 1. jūlijs Tēvzemei un Brīvībai/LNNK
Nils Ušakovs
(1976)
2009. gada 1. jūlijs2019. gada 4. aprīlis Saskaņas centrs 2009
2013
2017
Atstādināts pēc VARAM ministra rīkojuma.[1] Atkāpies no amata 29. maijā.[2]
Oļegs Burovs
(1960)
2019. gada 5. aprīlis2019. gada 30. maijs Gods kalpot Rīgai! Pienākumu izpildītājs
Dainis Turlais
(1950)
2019. gada 31. maijs2019. gada 20. jūnijs Gods kalpot Rīgai!
Oļegs Burovs
(1960)
2019. gada 20. jūnijs2019. gada 19. augusts Gods kalpot Rīgai! Pienākumu izpildītājs
2019. gada 19. augusts2020. gada 24. februāris
Amats īslaicīgi likvidēts[3] No 2020. gada 25. februāra līdz 2. oktobrim domes darbu vadīja pagaidu administrācija — Edvīns Balševics (VARAM valsts sekretārs), Artis Lapiņš (Finanšu ministrijas juridiskā departamenta direktors), Aleksejs Remesovs (Tieslietu ministrijas juridiskā departamenta direktora vietnieks)
Mārtiņš Staķis
(1979)
2020. gada 2. oktobris2023. gada 5. jūlijs Attīstībai/Par/Progresīvie (līdz 2022. gada 24. martam) 2020 Amata pildīšanas laikā izstājās no partijas.

Lēmumu atkāpties paziņoja 3. jūlijā, oficiāli atkāpās 5. jūlijā.[4]

Bez partijas (no 2022. gada 24. marta)
Vilnis Ķirsis
(1980)
2023. gada 5. jūlijs2023. gada 17. augusts Jaunā Vienotība Pienākumu izpildītājs
2023. gada 17. augusts - pašlaik [5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]