Pāriet uz saturu

Saskaņas Centrs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Saskaņas centrs)
Saskaņas Centrs
Vadītājs Nils Ušakovs
Dibināta 2005. gada 9. jūlijā
Veidojusies no Saskaņa, LSP
Galvenā mītne Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Ideoloģija centriski kreisa
Oficiālās krāsas sarkans, balts
Mājaslapa
www.saskanascentrs.lv

Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs" (SC) bija centriski kreisa politiskā apvienība Latvijā, kas aktīvi darbojās no 2005. līdz 2014. gadam. Izveidota 2005. gadā (veidoja partijas Tautas saskaņas partija, "Jaunais Centrs" un Daugavpils pilsētas partija). 2010. gadā trīs tajā ietilpstošās partijas apvienojās vienā sociāldemokrātiskā partijā "Saskaņa", kas veidoja apvienību "Saskaņas Centrs" kopā ar Latvijas Sociālistisko partiju. Līdz 2014. gadam apvienība piedalījās visās Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. 2014. gadā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās un 12. Saeimas vēlēšanās apvienība nepiedalījās un to veidojošās partijas izvirzīja katra savu deputātu kandidātu sarakstu.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gada 9. jūlijā Tautas saskaņas partija (TSP), "Jaunais Centrs" (JC) un Daugavpils pilsētas partija (DPP) nodibināja apvienību "Saskaņas centrs". Tam sekoja Jāņa Jurkāna izstāšanās no paša vadītās TSP. Par pirmo apvienības priekšsedētāju kļuva JC līderis Sergejs Dolgopolovs, bet jau 29. oktobrī viņu šajā amatā nomainīja 2005. gada vasarā TSP iestājies Pirmā Baltijas kanāla žurnālists Nils Ušakovs. Decembrī apvienībai pievienojās Latvijas Sociālistiskā partija, kuras pārstāvji tomēr neiestājās SC frakcijās Rīgas domē un 8. Saeimā.

Pirms 9. Saeimas vēlēšanām tika izdotas partijas avīzes "Tava avīze" un "Твоя газета". 2006. gada oktobrī 9. Saeimas vēlēšanās SC ieguva 14,42% balsu un 17 vietas Saeimā (TSP — 11, LSP — 4, JC — 1, DPP — 1).

Vēl veiksmīgākas apvienībai bija 10. Saeimas vēlēšanas 2010. gada oktobrī, kur SC ieguva 26,04% balsu un 29 vietas Saeimā. 2010. gadā, apvienojoties Tautas Saskaņas partijai, "Jaunajam Centram" un Sociāldemokrātiskajai partijai izveidojās jauna politiskā partija — "Saskaņa", 2011. gadā tai pievienojās arī Daugavpils pilsētas partija, kamēr Latvijas Sociālistiskā partija saglabāja neatkarīgas partijas statusu un kopā ar partiju "Saskaņa" veido apvienību "Saskaņas Centrs".

Saskaņā ar TV3 raidījuma "Nekā personīga" 2011. gada pētījumu "Saskaņas Centrs" bija balsojumu dalības ziņā visneaktīvākā 10. Saeimas frakcija. No 1394 atklātajiem balsojumiem tikai 75 piedalījās visi "Saskaņas Centra" deputāti, lielākoties par valsts finanšu sadali, pilsonības un imigrācijas jautājumiem, komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem, valsts svētku un atceres dienām, pašvaldību pilnvarām, bāriņtiesām, Kriminālprocesa, Civilprocesa un Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem, regulējumu radio un televīzijas jomā, kā arī autopārvadājumu un būvniecības nozarēs. Pavisam bija reģistrēti 4888 Saskaņas Centra deputātu nebalsošanas gadījumi, bet frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nepiedalījās teju pusē jeb 653 no visiem 10. Saeimā notikušajiem balsojumiem, kas bija apmēram trīsreiz vairāk nekā otrajam lielākajam nebalsotājam.[1][2][3]

Līdz 2014. gadam apvienība piedalījās visās Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās apvienība nepiedalījās un to veidojošās partijas izvirzīja katra savu deputātu kandidātu sarakstu.

Ārzemju sadarbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gada 21. novembrī "Saskaņas Centra" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs Sanktpēterburgā pēc Krievijas varas partijas "Vienotā Krievija" kongresa parakstīja sadarbības līgumu starp abām partijām.[4] 2011. gada 20. maijā pēc otrā Ķīnas-Eiropas politisko partiju foruma Urbanovičs parakstīja memorandu par "Saskaņas Centra" sadarbību ar Ķīnas komunistisko partiju.[5][6][7]

2017. gada 24. jūlijā "Saskaņas Centra" politiķis Ivars Zariņš izteicās, ka "Saskaņas Centra" sadarbības līgums ar "Vienoto Krieviju" latviešiem pašlaik esot 2. svarīgākais līgums pēc NATO līguma, jo nodrošinot stabilitāti valstī un novēršot pārējo krievisko politisko spēku radikalizēšanos.[8][9][10] 2017. gada 9. oktobrī intervijā "Saskaņas Centra" vadītājs Nils Ušakovs atklāja, ka 2015. gadā, pievienojoties Eiropas Sociālistu partijai, "Saskaņas Centra" sadarbības līgums ar "Vienoto Krieviju" vairs nav spēkā, jo Eiropas Sociālistu partija attiecības ar trešajām pusēm tradicionāli veidojot centralizēti.[11][12][13][14]

Tomēr, kā vēlāk intervijā norādīja Urbanovičs, "Saskaņas Centra" sadarbības līgums ar Ķīnas Komunistisko partiju pēc Eiropas Sociālistu partijas vadītāju ieteikuma lauzts netika.[15] Analītiskais žurnālists Māris Zanders un politologs Juris Rozenvalds šādu nevienlīdzīgu pieeju un paziņojumu par līguma laušanu tikai ar "Vienoto Krieviju" vērtēja kā formālu un saistīja ar "Saskaņas Centra" centieniem nākamajā Saeimā nokļūt koalīcijā.[16] Līdzīgu viedokli pauda arī no "Saskaņas" ievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins, kurš līguma laušanu kritizēja kā piekāpību.[17][18][19]

Vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saeimas vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti
2006. 9. Saeimas vēlēšanas 14,42
17 / 100
2010. 10. Saeimas vēlēšanas 26,04
29 / 100
2011. 11. Saeimas vēlēšanas 28,37
31 / 100

Eiroparlamenta vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti
2009. 7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 19,57
2 / 9

Skandāli

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gada 18. martā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizdomās par aptuveni 14 000 latu liela kukuļa piedāvāšanu Ilmāram Ančānam, lai panāktu Jūrmalas bijušā mēra Jura Hlevicka pārvēlēšanu, t.s. Jūrmalgeitā aizturēja „Saskaņas Centrā” ietilpstošās partijas „Jaunā Centra” deputāta kandidātus — Leonīdu Lasmani un Gvido Hariju Volbrugu.[20] Lasmanis tiesas procesa laikā pameta valsti un šobrīd ir izsludināts starptautiskā meklēšanā, bet Volbrugam Zemgales apgabaltiesa 2007. gada 19. martā piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz trim gadiem ar pārbaudes laiku uz trim gadiem.[21]

2005. gadā 26. maijā Latgales apgabaltiesa par vainīgiem vēlētāju ietekmēšanā un viņu balsu uzpirkšanā par labu „Jaunā Centra” biedriem Igoram Ignatjevam un Irēnai Seikstei 2005. gada Rēzeknes domes vēlēšanās atzina Jāni Krēsliņu un Anfinogenu Goršanovu, piespriežot viņiem attiecīgi 1600 latus un 1040 latus lielu naudas sodu.[22][23] Domes vēlēšanu rezultāti tika atcelti un tika sarīkotas atkārtotas vēlēšanas,[24][25] Pēc skandāliem Jaunais Centrs izplatīja paziņojumu, ka „kategoriski un pilnībā norobežojas” no balsu pirkšanas vēlēšanās Jūrmalā un kukuļdošanas Jūrmalas mēra vēlēšanās.[26]

2007. gada 11. oktobrī Zemgales apgabaltiesa par vēlētāju balsu pirkšanu Saskaņas Centra labā 9. Saeimas vēlēšanās Jelgavas rajonā par vainīgiem atzina deputāta Andreja Klementjeva brāli Juriju Klementjevu un trīs uzņēmuma SIA „Limbrus” meistarus — Vadimu Lukjancevu, Aivaru Markovu, Sergeju Grigorjevu —, kura valdes priekšsēdētājs ir Jurijs Klementjevs, piespriežot viņiem attiecīgi 6000 latu, 2400 latu, 1200 latu un 1200 latu naudassodus. "Saskaņas Centra" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs par notikušo pauda nožēlu un apgalvoja, ka vēlētāju balsu pirkšana notikusi bez partijas ziņas. Pēc skandāla Jurijs Klementjevs partiju pameta.[27][28]

2008. gada 4. martā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizdomās par 4100 latu liela kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu aizturēja „Jaunā centra” biedru un Rīgas domes Labklājības departamenta Juridiskās nodaļas vadītāju Orlando Rozenu,[29] kam 2014. gada 17. martā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa piesprieda 5 gadu cietumsodu.[30][31]

2009. gada 9. jūnija rītā Drošības Policija aizdomās par vēlētāju uzpirkšanu 2009. gada Viļānu novada domes vēlēšanās aizturēja "Saskaņas Centra" deputāta kandidātu Artūru Ornicānu, kam Augstākā tiesa vēlāk piesprieda 960 eiro naudassodu.[32][33]

2010. gada 14. jūnijā Latvijas Ekonomikas policija par krāpšanu lielā apmērā apsūdzēja „Saskaņas Centra” 10. Saeimas deputātu Juri Silovu un viņa sievu. Silovs, vēl būdams Garkalnes novada domes priekšsēdētājs, slēpis pēdas avārijai, ko alkohola reibumā izraisījis ar dienesta auto, un izkrāpis no apdrošinātājiem naudu.[34][35] 2011. gada 12. aprīlī Silovs nolika Saeimas deputāta mandātu.[36][37] 2014. gada 10. oktobrī Rīgas rajona tiesa Silovam piesprieda trīs gadu cietumsodu, ko viņš pārsūdzēja, turpinot strādāt Garkalnes novada domes nākamajā sasaukumā un saglabājot Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.[38] 2017. gada 4. decembrī lietas iztiesāšana tika pabeigta, tiesai reālo cietumsodu aizstājot ar 19 000 eiro soda naudu. Līdz ar notiesājošo spriedumu Silovs zaudēja Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.[39][40][41]

2011. gadā par elektrības zagšanu, iejaucoties elektrības skaitītāja konstrukcijā, tika sodīts "Saskaņas Centra" Saeimas deputāta Igora Meļņikova ģimenes uzņēmums SIA "Karavīrs". Meļņikovs apgalvoja, ka neko nav zinājis un, ka skaitītājā radusies kļūda.[42][43] 2012. gadā Valsts ieņēmumu dienests veica auditu un Meļņikovu atkārtoti sodīja par nodokļu nemaksāšanu, liekot viņam samaksāt 76 000 eiro papildu aprēķināto nodokli, nokavējuma naudu un soda naudu. Meļņikovs audita rezultātus pārsūdzēja, taču Valsts ieņēmumu dienests to noraidīja un uzrēķinu atstāja spēkā.[44][45][46]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Urbanovičs nav piedalījies aptuveni pusē no 10.Saeimā notikušajiem balsojumiem». Diena. 2011. gada 28. augusts. Skatīts: 2014. gada 13. februārī.[novecojusi saite]
  2. ↑ «SC deputāti 10.Saeimā izvairās no balsojumiem». tvnet.lv. 2011. gada 28. augusts. Skatīts: 2014. gada 13. februārī.[novecojusi saite]
  3. ↑ «'Nekā personīga': SC deputāti — viskūtrākie balsotāji Saeimā». Delfi. 2011. gada 20. maijs. Skatīts: 2014. gada 13. februārī.[novecojusi saite]
  4. ↑ «SC sadarbosies ar Krievijas valdošo partiju «Vienotā Krievija»u». Apollo. 2009. gada 23. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 24. Aprīlis. Skatīts: 2014. gada 13. februārī.
  5. ↑ «Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju». Diena. 2011. gada 20. maijs. Skatīts: 2014. gada 13. februārī.
  6. ↑ «Urbanovičs paraksta 'Saskaņas' un Ķīnas komunistiskās partijas sadarbības memorandu». Delfi. 2011. gada 20. maijs. Skatīts: 2014. gada 13. februārī.
  7. ↑ «Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju». tvnet.lv. 2011. gada 20. maijs. Skatīts: 2014. gada 13. februārī.[novecojusi saite]
  8. ↑ «Zariņš no "Saskaņas" paziņo: līgums ar Putina partiju latviešiem pašlaik ir 2. svarīgākais pēc līguma ar NATO». kasjauns.lv. 2017. gada 24. jūlijs. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  9. ↑ ««Saskaņas» politiķis: Latviešiem līgums ar partiju «Vienotā Krievija» ir pats svarīgākais pēc NATO līguma». tvnet.lv. 2017. gada 25. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 19. Septembris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  10. ↑ «Saskaņa: Līgums ar “Vienoto Krieviju” Latvijai svarīgākais pēc NATO līguma». Latvijas Avīze. 2017. gada 25. jūlijs. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  11. ↑ «Ušakovs: «Saskaņas» līgums ar «Vienoto Krieviju» vairs nav aktuāls». Lsm.lv. 2017. gada 9. oktobris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  12. ↑ ««Saskaņas» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā». Apollo. 2017. gada 9. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 10. Decembris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  13. ↑ ««Saskaņai» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā». tvnet.lv. 2017. gada 9. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 17. Oktobris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  14. ↑ Jānis Zariņš. «Partijas “Saskaņa” līderi paziņo, ka lauzuši līgumu ar Putina partiju “Vienotā Krievija”». skaties.lv, 2017. gada 9. oktobris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  15. ↑ ««Saskaņa» nelauzīs līgumu ar Ķīnas Komunistisko partiju». Rīta intervija. Latvijas Radio 1. Lsm.lv. 2017. gada 12. oktobris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  16. ↑ Madara Frīdrihsone. «Ušakova paziņojumu par līgumattiecību saraušanu ar «Vienoto Krieviju» vērtē kā formālu». Pusdiena. Latvijas Radio 1. Lsm.lv, 2017. gada 12. oktobris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  17. ↑ «Mamikins par lēmumu lauzt līgumu ar Vienoto Krieviju: Nil, tev nav taisnība». Diena. 2017. gada 10. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  18. ↑ «Mamikins: Līgums ar «Vienotā Krievija» tika lauzts ar mērķi partijai kļūt pieņemamai Latvijas valdošajiem». tvnet.lv. 2017. gada 10. oktobris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.[novecojusi saite]
  19. ↑ «Mamikinam sava versija, kāpēc lauzts līgums ar Putina partiju». Latvijas Avīze. 2017. gada 10. oktobris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  20. ↑ «Abi par kukuļdošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās aizturētie ir JC kandidāti (papildināta)». Apollo. 2005. gada 21. marts. Skatīts: 2005. gada 29. martā.[novecojusi saite]
  21. ↑ «Jūrmalgeitas desmit gadi – vecie netikumi un joprojām meklēšanā esošie tirgoņi». Delfi. 2016. gada 12. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 12. novembris.
  22. ↑ «Par vēlētāju balsu uzpirkšanu Rēzeknē piespriež naudassodus». Delfi. 2005. gada 26. maijs. Skatīts: 2005. gada 29. martā.
  23. ↑ «Par vēlētāju balsu uzpirkšanu Rēzeknē piespriež naudassodus». Apollo. 2005. gada 26. maijs. Skatīts: 2005. gada 29. martā.[novecojusi saite]
  24. ↑ «‘Jaunais centrs’ pārsūdzējis tiesas lēmumu par vēlēšanu rezultātu atcelšanu Rēzeknē». Delfi. 2005. gada 29. marts. Skatīts: 2005. gada 29. martā.
  25. ↑ Kristīne Bērziņa. «Atkārtotas vēlēšanas Rēzeknē notiks 20. augustā». Centrālā vēlēšanu komisija, 2005. gada 20. aprīlis. Skatīts: 2005. gada 29. martā.[novecojusi saite]
  26. ↑ «'Jaunais centrs' norobežojas no vēlētāju uzpirkšanas un kukuļdošanas». Delfi. 2005. gada 22. marts. Skatīts: 2005. gada 29. martā.
  27. ↑ «Četras personas notiesā par vēlētāju balsu pirkšanu». tvnet.lv. 2007. gada 11. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 8. Oktobris. Skatīts: 2010. gada 10. oktobrī.
  28. ↑ «No SC ievēlētā Saeimas deputāta brālis atstās partiju». tvnet.lv. 2007. gada 17. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. Septembris. Skatīts: 2010. gada 10. oktobrī.
  29. ↑ «KNAB par kukuļņemšanu aiztur kārtējo RD amatpersonu». tvnet.lv. 2008. gada 5. marts. Skatīts: 2005. gada 29. martā.[novecojusi saite]
  30. ↑ Ivo Leitāns. «Bijušajam RD Labklājības departamenta juristam Rozenam piespriež 5 gadu cietumsodu». De Facto. Lsm.lv, 2014. gada 17. marts. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  31. ↑ «Bijušajam RD juristam Rozenam piespriež piecus gadus cietumā». tvnet.lv. 2008. gada 17. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 21. Marts. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  32. ↑ «Par balsu pirkšanu Viļānos aizturēts SC kandidāts». Apollo. 2009. gada 9. jūnijs. Skatīts: 2010. gada 10. oktobrī.[novecojusi saite]
  33. ↑ «Stājies spēkā spriedums krimināllietā par vēlētāju balsu uzpirkšanu Viļānu novada domes vēlēšanās». Latvijas Republikas Augstākā tiesa. 2014. gada 24. novembris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.[novecojusi saite]
  34. ↑ «Saeimas deputāts apsūdzēts krāpšanā lielā apmērā». tvnet.lv. 2011. gada 10. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 29. Augustsss. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī.
  35. ↑ «Raidījums: Saeimas deputāts Silovs apsūdzēts krāpšanā». Delfi. 2011. gada 10. aprīlis. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī.
  36. ↑ «Krāpšanā apsūdzētais SC deputāts Silovs noliek mandātu». tvnet.lv. 2011. gada 12. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 15. Aprīlis. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī.
  37. ↑ Lelde Petrāne. «Par krāpšanu aizdomās turētais deputāts Juris Silovs noliek 10.Saeimas mandātu». Dienas Bizness, 2011. gada 12. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 15. Aprīlis. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī.
  38. ↑ «Par krāpšanu notiesātais Garkalnes novada vicemērs Silovs turpina strādāt domē». tvnet.lv. 2014. gada 19. decembris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.[novecojusi saite]
  39. ↑ «Stājoties spēkā notiesājošam tiesas spriedumam, amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs no «Saskaņas»». tvnet.lv. 2017. gada 4. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 10. Jūlijs. Skatīts: 2018. gada 9. maijā.
  40. ↑ «Līdz ar spriedumu par krāpniecību amatu zaudē Garkalnes vicemērs, saskaņietis Silovs». kasjauns.lv. 2017. gada 4. decembris. Skatīts: 2018. gada 9. maijā.
  41. ↑ «Pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs Silovs». Diena. 2017. gada 4. decembris. Skatīts: 2018. gada 9. maijā.
  42. ↑ «Saeimas deputāta ģimenes uzņēmumu pieķer elektrības zagšana». Apollo. 2011. gada 15. augusts. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī.[novecojusi saite]
  43. ↑ «Saeimas deputāta ģimenes firma pieķerta elektrības zagšanā». kasjauns.lv. 2011. gada 15. augusts. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī.
  44. ↑ «Saeimas deputāts Meļņikovs iekļauts nodokļu parādnieku sarakstā». Diena. 2012. gada 13. maijs. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī.
  45. ↑ «SC deputāts Meļņikovs pieķerts nodokļu nemaksāšanā». Apollo. 2012. gada 13. maijs. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī.[novecojusi saite]
  46. ↑ «Raidījums: Saeimas deputāts Meļņikovs sapinas skaidrojumos par nodokļiem». Delfi. 2012. gada 13. maijs. Skatīts: 2014. gada 12. oktobrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Frakcijas
Prezidijs
Deputāti
bez frakcijas
Beigušās pilnvaras
Saistītie raksti
Kategorijas
Frakcijas
Prezidijs
Deputāti
bez frakcijas
Beigušās pilnvaras
Saistītie raksti
Kategorijas
Frakcijas
Prezidijs
Deputāti
bez frakcijas
Beigušās pilnvaras
uz laiku
pavisam
Saistītie raksti
Kategorijas
Frakcijas
Prezidijs
Deputāti
bez frakcijas
Beigušās pilnvaras
uz laiku
pavisam
Saistītie raksti
Kategorijas
Eiropas Parlaments
(8 (+1) vietas no 736)
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Saskaņas_Centrs&oldid=4089881"