Piedņestra

Piedņestras Moldāvu Republika
	Piedņestras Moldāvu Republika; Република Молдовеняскэ; Нистрянэ; Приднестровская Молдавская; Республика; Придністровська Молдавська; Республіка
	— daļēji atzīta valsts —
; Karogs	; Ģerbonis
	Piedņestras atrašanās vieta Moldovā
	Piedņestras atrašanās vieta Eiropā
Pasludināta	1990. gada 2. septembrī
	Administrācija
- Prezidents	Vadims Krasnoseļskis
	Platība
- Kopējā	4 163 km²
	Iedzīvotāji (2018. gadā)
- Kopā	469 000
- Blīvums	112,7/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
Valūta	Piedņestras rublis (PRB)
Starptautiskais tālsarunu kods	373 5xx
	Piedņestras Moldāvu Republika Vikikrātuvē

Piedņestras Moldāvu Republika (moldāvu: Република Молдовеняскэ Нистрянэ, krievu: Приднестровская Молдавская Республика, ukraiņu: Придністровська Молдавська Республіка), saīsinājumā PMR, ir starptautiski neatzīta valsts Austrumeiropā, kas atrodas pārsvarā Dņestras kreisajā krastā. Neatzīto Valstu Sadraudzības locekle. ANO atzīst Moldovas suverenitāti pār Piedņestras teritoriju.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1990. gada 2. septembrī 2. Piedņestras visu līmeņu deputātu ārkārtas kongresā tika deklarēta Piedņestras Moldāvu PSR. 1992. gadā notika Piedņestras karš ar Moldovas Republiku. Kopš tā laika Piedņestras teritorijā izvietota Krievijas Federācijas armija.

Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs, vēlāk prezidents bija Igors Smirnovs (1991–2011), pēc viņa Jevgēņijs Ševčuks (no 2011).

Referendums par valstisko statusu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gadā tika organizēts referendums par Piedņestras Moldāvu Republikas valstisko statusu. 262 vēlēšanu iecirkņos balsstiesīgajiem iedzīvotājiem bija iespēja izvēlēties starp diviem variantiem:

Vai jūs atbalstiet Piedņestras Moldāvu Republikas kursu uz neatkarību ar sekojošu brīvprātīgu Piedņestras pievienošanos Krievijas Federācijai?
Vai jūs uzskatāt par iespējamu Piedņestras Moldāvu Republikas atteikšanos no neatkarības ar sekojošu pievienošanos Moldovas Republikai?

2006. gada 20. jūlijā EDSO nolēma neatzīt referendumu par likumīgu un nesūtīt novērotājus, vienlaicīgi paziņoja, ka referenduma jautājumi ir "ietekmējoši" formulēti, kam gan nepiekrita Krievijas Federācijas pārstāvis. Pēc oficiāli paziņotajiem rezutātiem 17. septembrī notikušajā referendumā piedalījās 79 % balsstiesīgo. 97,1 % no dalībniekiem atbalstīja kursu uz neatkarību ar sekojošu brīvprātīgu Piedņestras pievienošanos Krievijas Federācijai, bet otro variantu atbalstīja tikai 2,3 %.

Etniskais sastāvs un pilsonība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2004. gada tautskaites datiem Piedņestras Moldāvu Republikā dzīvoja 31,9 % moldāvu, 30,3 % krievu un 28,8 % ukraiņu.

PMR etniskais sastāvs un pilsonība^[1]:

gads	kopā	moldāvi	%	krievi	%	ukraiņi	%	citi	%
1993	712 500	243 000	34,1%	214 000	30,1%	199 300	28,0%	56 200	7,9%
1996	696 100	233 500	33,5%	200 800	28,8%	...	...	...	...
2004	555 500	177 000	31,9%	168 000	30,3%	160 000	28,8%	39 400	7,1%

Vairāk kā trešdaļai iedzīvotāju ir arī citas valsts pilsonība. 107 600 iedzīvotāju (19,4%) ir Moldovas pilsonība, 56 000 (10,1%) - Krievijas Federācijas pilsonība, а 44 400 (8%) Ukrainas pilsonība.