Piedņestras Moldāvu Republika
- Šis raksts ir par pašpasludināto valstisko veidojumu. Par vēsturisko reģionu skatīt rakstu Pārdņestra.
| Piedņestras Moldāvu Republika | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Piedņestras himna |
||||||
.svg) |
||||||
| Galvaspilsēta | Tiraspole | |||||
| Valsts valodas | krievu, moldāvu (rumāņu), ukraiņu | |||||
| Valdība | De facto starptautiski neatzīta unitāra pusprezidentāla republika (de jure Moldovas sastāvdaļa) |
|||||
| - | Prezidents | Vadims Krasnoseļskis | ||||
| - | Premjerministrs | Aleksandrs Rozenbergs | ||||
| - | Augstākās Padomes priekšsēdētāja | Tatjana Zaļevska | ||||
| Likumdevējs | PMR Augstākā Padome | |||||
| Neatkarība no Moldovas | 1990. gada 2. septembrī (de facto) | |||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 4 163 km² | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2015. gadā | 475 373 | ||||
| - | Blīvums | 73,5/km² | ||||
| Valūta | Piedņestras rublis (PRB) |
|||||
| Laika josla | EET (UTC+2) | |||||
| - | Vasarā (DST) | EEST (UTC+3) | ||||
| Tālsarunu kods | +373 5xx +373 2xx |
|||||
.svg)
Piedņestras Moldāvu Republika (saīsinājumā PMR; moldāvu: Република Молдовеняскэ Нистрянэ, krievu: Приднестровская Молдавская Республика, ukraiņu: Придністровська Молдавська Республіка) ir neatzīts pašpasludināts valstisks veidojums Krievijas Federācijas okupētajā Moldovas daļā[1] Dņestras kreisajā krastā — Pārdņestrā. ANO atzīst Moldovas suverenitāti pār Pārdņestru.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]1990. gada 2. septembrī Pārdņestras visu līmeņu deputātu 2. ārkārtas kongresā tika deklarēta Piedņestras Moldāvu PSR. 1992. gadā notika Piedņestras karš ar Moldovas Republiku. Kopš tā laika Pārdņestrā izvietoti Krievijas Federācijas Bruņotie spēki.
Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs, vēlāk prezidents bija Igors Smirnovs (1991—2011), pēc viņa Jevgēņijs Ševčuks (2011—2016). Kopš 2016. gada republikas prezidents ir Vadims Krasnoseļskis. Krasnoseļskis pārstāv valdošo partiju "Atjaunotne", kuru kontrolē pārvaldītājsabiedrība "Šerif".[2]
Referendums par valstisko statusu
[labot | labot pirmkodu]2006. gadā tika organizēts referendums par Piedņestras Moldāvu Republikas valstisko statusu.[3] 262 vēlēšanu iecirkņos balsstiesīgajiem iedzīvotājiem bija iespēja izvēlēties starp diviem variantiem:
- Vai atbalstāt Piedņestras Moldāvu Republikas kursu uz neatkarību ar sekojošu brīvprātīgu Piedņestras pievienošanos Krievijas Federācijai?
- Vai uzskatāt par iespējamu Piedņestras Moldāvu Republikas atteikšanos no neatkarības ar sekojošu pievienošanos Moldovas Republikai?
2006. gada 20. jūlijā Eiropas Drošības un sadarbības organizācija nolēma neatzīt referendumu par likumīgu un nesūtīt novērotājus, vienlaicīgi paziņojot, ka referenduma jautājumi ir "ietekmējoši" formulēti, kam gan nepiekrita Krievijas Federācijas pārstāvis. Pēc oficiāli paziņotajiem rezultātiem 17. septembrī notikušajā referendumā piedalījās 79% balsstiesīgo. 97,1% no dalībniekiem atbalstīja kursu uz neatkarību ar sekojošu brīvprātīgu Piedņestras pievienošanos Krievijas Federācijai,[4] bet otro variantu atbalstīja tikai 2,3%.
Etniskais sastāvs un pilsonība
[labot | labot pirmkodu]Pēc 2015. gada tautskaites datiem Pārdņestrā dzīvoja 29,1% krievu, 28,6% moldāvu un 22,9% ukraiņu. 14% iedzīvotāju atteicās atbildēt uz jautājumu par savu tautību.
PMR etniskais sastāvs:[5]
| gads | kopā | moldāvi | % | krievi | % | ukraiņi | % | citi | % |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1993 | 712 500 | 243 000 | 34,1% | 214 000 | 30,1% | 199 300 | 28,0% | 56 200 | 7,9% |
| 1996 | 696 100 | 233 500 | 33,5% | 200 800 | 28,8% | ... | ... | ... | ... |
| 2004 | 555 500 | 177 000 | 31,9% | 168 000 | 30,3% | 160 000 | 28,8% | 39 400 | 7,1% |
| 2015 | 475 373 | 28,6% | 29,1% | 22,9% | 6,6% | ||||
Vairāk nekā trešdaļai iedzīvotāju ir arī citas valsts pilsonība. 107 600 iedzīvotāju (19,4%) ir Moldovas pilsonība, 56 000 (10,1%) — Krievijas Federācijas pilsonība, bet 44 400 (8%) — Ukrainas pilsonība.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Eiropas Padome Piedņestru pirmo reizi atzinusi par Krievijas okupētu teritoriju». tvnet.lv. 2022. gada 17. marts. Skatīts: 2025. gada 30. decembrī.
- ↑ «В тюрьму — за «оскорбления», штраф — за чайлдфри. Как Приднестровье копирует российские законы и что с этим делать». Новая газета. Балтия (krievu). 2025-12-30. Skatīts: 2025-12-30.
- ↑ «Piedņestrā notiek referendums par neatkarību no Moldovas». Apollo. LETA/Associated Press/Reuters. 2006. gada 17. septembris. Skatīts: 2025. gada 30. decembrī.
- ↑ «Piedņestras vēlētāji referendumā atbalstījuši neatkarību». tvnet.lv. 2006. gada 18. septembris. Skatīts: 2025. gada 30. decembrī.
- ↑ «Сокращение населения Приднестровья». languages-study.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-05-27. Skatīts: 2012-03-20.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Piedņestras Moldāvu Republika.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- PMR oficiālā ziņu aģentūra Olvia Press (krieviski)
- Piedņestra — OnLine PMR portāls (krieviski)
- transnistria.blogspot.com — The truth about Transnistria
| ||||||||||||||||||
|