Pāriet uz saturu

Piedņestra

Vikipēdijas lapa
Piedņestras Moldāvu Republika
moldāvu: Република Молдовеняскэ Нистрянэ
krievu: Приднестровская Молдавская Республика
ukraiņu: Придністровська Молдавська Республіка
Piedņestras karogs Piedņestras ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaPiedņestras himna
Location of Piedņestra
Location of Piedņestra
GalvaspilsētaTiraspole
Valsts valodas krievu, moldāvu (rumāņu), ukraiņu
Valdība De facto starptautiski neatzīta unitāra pusprezidentāla republika
(de jure Moldovas sastāvdaļa)
 -  Prezidents Vadims Krasnoseļskis
 -  Premjerministrs Aleksandrs Rozenbergs
 -  Augstākās Padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Koršunovs
Likumdevējs Augstākā Padome
Neatkarība no Moldovas 1990. gada 2. septembrī (de facto) 
Platība
 -  Kopā 4 163 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2015. gadā 475 373 
 -  Blīvums 73,5/km² 
Valūta Piedņestras rublis (PRB)
Laika josla EET (UTC+2)
 -  Vasarā (DST) EEST (UTC+3)
Tālsarunu kods +373 5xx
+373 2xx

Piedņestras Moldāvu Republika (moldāvu: Република Молдовеняскэ Нистрянэ, krievu: Приднестровская Молдавская Республика, ukraiņu: Придністровська Молдавська Республіка), saīsinājumā PMR, ir Krievijas Federācijas okupēta Moldovas daļa,[1] kas atrodas pārsvarā Dņestras kreisajā krastā. ANO atzīst Moldovas suverenitāti pār Piedņestras teritoriju.

1990. gada 2. septembrī 2. Piedņestras visu līmeņu deputātu ārkārtas kongresā tika deklarēta Piedņestras Moldāvu PSR. 1992. gadā notika Piedņestras karš ar Moldovas Republiku. Kopš tā laika Piedņestras teritorijā izvietota Krievijas Federācijas armija.

Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs, vēlāk prezidents bija Igors Smirnovs (1991—2011), pēc viņa Jevgēņijs Ševčuks (2011—2016). Kopš 2016. gada republikas prezidents ir Vadims Krasnoseļskis.

Referendums par valstisko statusu

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gadā tika organizēts referendums par Piedņestras Moldāvu Republikas valstisko statusu. 262 vēlēšanu iecirkņos balsstiesīgajiem iedzīvotājiem bija iespēja izvēlēties starp diviem variantiem:

  1. Vai jūs atbalstāt Piedņestras Moldāvu Republikas kursu uz neatkarību ar sekojošu brīvprātīgu Piedņestras pievienošanos Krievijas Federācijai?
  2. Vai jūs uzskatāt par iespējamu Piedņestras Moldāvu Republikas atteikšanos no neatkarības ar sekojošu pievienošanos Moldovas Republikai?

2006. gada 20. jūlijā EDSO nolēma neatzīt referendumu par likumīgu un nesūtīt novērotājus, vienlaicīgi paziņojot, ka referenduma jautājumi ir "ietekmējoši" formulēti, kam gan nepiekrita Krievijas Federācijas pārstāvis. Pēc oficiāli paziņotajiem rezultātiem 17. septembrī notikušajā referendumā piedalījās 79% balsstiesīgo. 97,1% no dalībniekiem atbalstīja kursu uz neatkarību ar sekojošu brīvprātīgu Piedņestras pievienošanos Krievijas Federācijai, bet otro variantu atbalstīja tikai 2,3%.

Etniskais sastāvs un pilsonība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2015. gada tautskaites datiem Piedņestras Moldāvu Republikā dzīvoja 29,1% krievu, 28,6% moldāvu un 22,9% ukraiņu. 14% iedzīvotāju nevēlējās atbildēt uz jautājumu par etnisko piederību.

PMR etniskais sastāvs:[2]

gads kopā moldāvi % krievi % ukraiņi % citi %
1993 712 500 243 000 34,1% 214 000 30,1% 199 300 28,0% 56 200 7,9%
1996 696 100 233 500 33,5% 200 800 28,8% ... ... ... ...
2004 555 500 177 000 31,9% 168 000 30,3% 160 000 28,8% 39 400 7,1%
2015 475 373 28,6% 29,1% 22,9% 6,6%

Vairāk nekā trešdaļai iedzīvotāju ir arī citas valsts pilsonība. 107 600 iedzīvotāju (19,4%) ir Moldovas pilsonība, 56 000 (10,1%) — Krievijas Federācijas pilsonība, 44 400 (8%) — Ukrainas pilsonība.

  1. Council of Europe Designates Transnistria ‘Russian Occupied Territory’ balkaninsight.com, March 16, 2022 (angliski)
  2. «Сокращение населения Приднестровья». languages-study.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-05-27. Skatīts: 2012-03-20.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]