Gvineja-Bisava
- Šis raksts ir par Rietumāfrikas valsti. Par citām jēdziena Gvineja nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Gvinejas-Bisavas Republika República da Guiné-Bissau |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Esta é a Nossa Pátria Bem Amada |
||||||
 Gvinejas-Bisavas atrašanās vieta Rietumāfrikā
|
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Bisava 11°52′N 15°36′W / 11.867°N 15.600°W | |||||
| Valsts valodas | portugāļu valoda | |||||
| Valdība | Pusprezidentāla republika | |||||
| - | Prezidents | Umaro Sissoco Embaló | ||||
| - | Premjerministrs | Geraldo Martins | ||||
| Neatkarība | no Portugāles | |||||
| - | deklarēta | 1973. gada 24. septembrī | ||||
| - | atzīta | 1974. gada 10. septembrī | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 36,125 km² (136.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 22,4 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2010. gadā. gadā | 1 647 000 (148.) | ||||
| - | Blīvums | 44,1/km² (154.) | ||||
| IKP (PPP) | 2009. gadā. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | 1,720 miljardi | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | 1068 | ||||
| TAI (2007) | ▲ (0,396 zems) (173.) | |||||
| Valūta | Rietumāfrikas franks (XOF) |
|||||
| Laika josla | GMT (UTC+0) | |||||
| - | Vasarā (DST) | nav (UTC+0) | ||||
| Interneta domēns | .gw | |||||
| ISO 3166-1 kods | 624 / GNB / GW | |||||
| Tālsarunu kods | +245 | |||||
Gvineja-Bisava jeb Gvinejas-Bisavas Republika (portugāļu: República da Guiné-Bissau) ir valsts Rietumāfrikā, kuras galvaspilsēta ir Bisava. Ziemeļos tā robežojas ar Senegālu, dienvidos un austrumos ar Gvineju, bet rietumos to apskalo Atlantijas okeāns. Gvinejas-Bisavas platība ir 36 125 km². Valstī dzīvo 1 647 000 (2010) iedzīvotāji.
Vēsturiski Gvineja-Bisava bija daļa no Kaabu impērijas, kā arī daļa no Mali impērijas. 19. gadsimtā valsts kļuva par Portugāles koloniju. 1973. gadā Gvineja-Bisava ieguva neatkarību.
Tikai 14% valsts iedzīvotāju kā pirmo vai otro prot valsts valodu — portugāļu valodu,[1] kura ir dzimtā 2% iedzīvotāju, pie tam 27-32% iedzīvotāju (galvenokārt pilsētnieki) pie tam uzskata, ka runā portugāliski,[2] bet, pēc dažādiem avotiem, 70-94% prot kā dzimto vai otro valodu vietējo portugāļu kreolisko valodu, kas ir dzimtā valoda vairāk nekā 1 100 000 valsts iedzīvotāju un tiek plaši lietota starptautu saziņā. Ap 80% vārdu tajā ir portugāļu cilmes. 2020. gadā tika ziņots par plānu padarīt kreolu valodu par valsts valodu,[3] tomēr pašlaik tas nav realizēts. Pārējās dzimtās valodas ir balantu, fulu, mandinku un citas vietējās valodas. Izglītība no pamatskolas līdz augstākajai izglītībai uz papīra notiek portugāļu valodā, lai gan tikai 67% bērnu ir pieejama jebkāda formālā izglītība, tikai 55% pabeidz obligāto pamatskolu[4] un praksē skolās lieto vietējo kreolu valodas dialektu sajaukumu ar portugāļu valodu, kas pamazām tuvina kreolu valodu portugāļu normai. Tikai portugāļu valodā tiek izdoti likumi un cita oficiālā informācija, tā ir arī preses valoda. Izplatīta Gvinejā-Bisavā ir arī franču valoda, jo valsts robežojas tikai ar frankofonām zemēm un notiek plaša migrācija un tirdzniecība.
2022. gadā valstī bija 54% lasītpratēju, kas bija kritums par 1%, salīdzinot ar 2019. gadu.[5]
Ekonomika
[labot | labot pirmkodu]Valsts ir viena no nabadzīgākajām pasaulē (saskaņā ar CIP - 200. vietā no 219).[6]
Vitāli svarīgā Indijas riekstu raža nodrošina pieticīgu iztiku lielākajai daļai Gvinejas-Bisavas lauksaimnieku un ir galvenais ārvalstu valūtas avots.[7]
Taču valstij ir milzīgs ārējais parāds un saimniecība, kas ir ļoti atkarīga no ārvalstīm. Tā ir kļuvusi par Latīņamerikas narkotiku pārkraušanas punktu.[7]
Politika
[labot | labot pirmkodu]Gvinejā-Bisavā bieži notiek militāri apvērsumi. Tā, pēc neveiksmīgiem apvērsuma mēģinājumiem 2008., 2009., 2010.[8] un 2011. gadā (pēdējais bija flotes sacelšanās pret sauszemes spēkiem)[9] 2012. gada 12. aprīlī Gvinejas karavīri ieņēma vairākus stratēģiskus punktus Bisavā un arestēja prezidentu un premjerministru, apgalvojot, ka aizstāv bruņotos spēkus no iespējamas Angolas karavīru agresijas, kurus, skaitā 200, savai apsardzei bija uzaicinājuši valsts un valdības pagaidu vadītāji.[10] 2014.-2019. gadā pirmoreiz valsts vēsturē ievēlētais prezidents palika amatā visu savu piecu gadu termiņu, 2022. un 2023. gadā atkal notika apvērsuma mēģinājumi, un 2025. gada novembrī armijai tūlīt pēc vēlēšanām, kurās abas puses paziņoja par uzvaru, atkal izdevās sagrābt varu, arestējot gan prezidentu, gan opozīcijas līderi.[11]
Savstarpēji konflikti ir arī citām valsts struktūrām, piemēram, Sabiedriskās kārtības policija, kas ir Iekšlietu ministrijas sastāvdaļa, konfliktējusi ar Tieslietu ministrijas Tiesu policiju, abas ir cīnījušās un nogalinājušas pretējās iestādes darbiniekus.[12] Visas policijas struktūras ir korupcijas pārņemtas un mazefektīvas.[12]
Tūrisms
[labot | labot pirmkodu]Valstī policijas vājuma dēļ izplatīta sīkā noziedzība, tai skaitā pret ārzemniekiem, ir problēmas ar veselības aprūpi.[12] Kopā ar politisko nestabilitāti tas pēc ASV standarta novieto valsti "oranžajā" bīstamības līmenī, bīstamāku tūristiem nekā tās kaimiņzemes.[13] Terorisma, tai skaitā vērsta pret tūristiem, Gvinejā-Bisavā pēdējās desmitgadēs nav bijis.[14]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «A língua portuguesa». www.linguaportuguesa.ufrn.br. Skatīts: 2025-11-27.
- ↑ Mendes, Etoal (2018). Experiências de ensino bilíngue em Bubaque, Guiné-Bissau: línguas e saberes locais na educação escolar [Bilingual teaching experiences in Bubaque, Guinea-Bissau: languages and local knowledge in school education (PDF) (Master's thesis) (in Portuguese). Universidade Federal do Rio Grande do Sul. hdl:10183/178453.
- ↑ (www.dw.com), Deutsche Welle, Guiné-Bissau lançará plano para tornar o crioulo língua oficial | DW | 30.01.2020. Atjaunināts: 2025-11-27
- ↑ «Guinea-Bissau Education System». www.scholaro.com. Skatīts: 2025-11-27.
- ↑ «Guinea-Bissau Literacy Rate | Historical Chart & Data». www.macrotrends.net. Skatīts: 2025-11-27.
- ↑ «Real GDP per capita Comparison - The World Factbook». www.cia.gov. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-12-11. Skatīts: 2025-11-27.
- 1 2 «Guinea-Bissau country profile». BBC News (en-GB). 2011-05-27. Skatīts: 2025-11-27.
- ↑ «'Coup' attempt in Guinea-Bissau» (en-GB). 2010-04-01. Skatīts: 2025-11-27.
- ↑ «Access Restricted». www.telegraph.co.uk. Skatīts: 2025-11-27.
- ↑ «Golpe na Guiné-Bissau é atribuído a acordo com Angola - internacional - Estadao.com.br». Estadão. Skatīts: 2025-11-27.
- ↑ «TRT на русском - Военные Гвинея-Бисау объявили о смещении президента». www.trtrussian.com (krievu). Skatīts: 2025-11-27.
- 1 2 3 «Working Together to Protect U.S. Organizations Overseas». www.osac.gov (angļu). Skatīts: 2025-11-27.
- ↑ «Guinea-Bissau Travel Advisory». travel.state.gov (angļu). Skatīts: 2025-11-27.
- ↑ «Safety and security - Guinea-Bissau travel advice». GOV.UK (angļu). Skatīts: 2025-11-27.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gvineja-Bisava.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar Āfriku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|