Pāriet uz saturu

Ērģeļu iela (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Ērģeļu iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ērģeļu iela
Ērģeļu iela
Ērģeļu iela (skats Kalnciema ielas virzienā).
Karte
Pamatinformācija
Pilsēta Rīga
Priekšpilsēta Kurzemes rajons
Apkaime Āgenskalns
Garums 105 m[1]
Joslu skaits 2
Segums bruģis
Ērģeļu iela Vikikrātuvē

Ērģeļu iela ir iela Rīgā, Kurzemes rajonā, Āgenskalnā. Ērģeļu iela sākas krustojumā ar Daugavgrīvas ielu un beidzas krustojumā ar Kalnciema ielu. Kopējais ielas garums ir 105 metri,[1] tā sastāv no divām braukšanas joslām un ir klāta ar bruģa segumu. Visā ielas garumā organizēta vienvirziena satiksme Kalnciema ielas virzienā. Atbilstoši Rīgas valstspilsētas pašvaldības ielu kategorijām tā iekļauta 3. ielu uzturēšanas klasē — mazākas nozīmes, rajona ielas.[2]

Ērģeļu ielā ir mazstāvu īres namu apbūve. Dzīvojamās ēkas Ērģeļu ielā 1 un Ērģeļu ielā 2 Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir atzinusi par vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļiem.[3]

1885. gada 23. maijā pieņemts lēmums bezvārda ielai, kas savienoja Dinamindes ielu ar Kalnciema ielu, piešķirt nosaukumu Ērģeļu iela (vācu: Orgelstraße, krievu: Органный переулок).[4][5] Iela savu vārdu ieguvusi pateicoties ievērojamam vācu ērģeļbūvētājam Augustam Martinam, kuram 1800. gadu otrajā pusē Kalnciema ielā abpus Ērģeļu ielai piederējuši divi gruntsgabali.[4][6] Otrā pasaules kara vācu okupācijas laikā ielas nosaukums bija Orgelstraße.[4] 1940. gada Rīgas pilsētas plānā redzams, ka ielā numerācija bijusi tikai diviem zemesgabaliem (Ērģeļu iela 1 un Ērģeļu iela 2).[4] Arī padomju varas gados iela saglabāja sākotnēji doto vārdu — Ērģeļu iela.[4][5]

Ielas raksturojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ērģeļu iela sākas neregulējamā T veida krustojumā ar Daugavgrīvas ielu iepretim vēsturiskai koka ēkai Daugavgrīvas ielā 11A un virzās dienvidrietumu virzienā. Pēc aptuveni 35 metriem tā maina savu trajektoriju un atlikušo daļu virzās uz dienvidiem. Ērģeļu iela beidzas neregulējamā T veida krustojumā ar Kalnciema ielu iepretim ēkai Kalnciema ielā 6 — Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātei. Brauktuve visā garumā klāta ar vēsturisko apaļakmeņu bruģa segumu, gājēju ietves — asfaltētas (izņemot ielas nepāra numuru pusi, kur tās sākumā gar ēku Daugavgrīvas ielā 6 ar tai pieguļošo teritoriju pamatā izmantots klinkera bruģis.

Ielā organizēta vienvirziena satiksme Kalnciema ielas virzienā un brauktuves pāra numuru pusē, saskaņā ar uzstādītajām ceļa zīmēm, atļauta automašīnu novietošana stāvēšanai par velti un bez laika ierobežojuma. Krustojumos ar Daugavgrīvas un Kalnciema ielu nav ierīkotas gājēju pārejas, papildu tam Kalnciema ielas pāra numuru pusē uz ietves uzstādītas barjeras, liedzot gājējiem iespēju no Ērģeļu ielas puses šķērsot Kalnciema ielu. 2020. gada septembrī Eiropas Mobilitātes nedēļas ietvaros Āgenskalna teritorijā starp Daugavgrīvas, Kalnciema, Melnsila, Lapu, Nometņu, Bāriņu ielu un Aleksandra Grīna bulvāri tika ieviesta atļautā braukšanas ātruma zona 30 km/h, līdz ar to pieļaujamais ātrums Ērģeļu ielā samazināts no 50 km/h līdz 30 km/h.[7]

Ielu savienojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ērģeļu iela ir savienota ar šādām ielām:

Sabiedriskais transports

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ērģeļu ielā nepastāv sabiedriskā transporta satiksme, kā arī dažādu pilsētā notiekošo pasākumu laikā iela netiek izmantota sabiedriskā transporta maršrutu apvedceļos. Tuvākā autobusu un trolejbusu pieturvieta nokļūšanai pilsētas centrā atrodas Daugavgrīvas ielā aiz krustojuma ar Kalnciema ielu (rēķinot no ielas beigām — aptuveni 210 metrus tālu). Savukārt tuvākās autobusu, tramvaju un trolejbusu pieturas nokļūšanai pilsētas centrā un vairumā Daugavas kreisā krasta apkaimju, kā arī atsevišķās Daugavas labā krasta apkaimēs, atrodas pie Latvijas Valsts vēstures arhīva Kalnciema, Krišjāņa Valdemāra un Slokas ielas krustojuma tuvumā (rēķinot no ielas beigām — aptuveni 300 metrus tālu).

Adresācijas objekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemāk pieejamajā tabulā uzskaitītas visas šobrīd spēkā esošās adreses Ērģeļu ielā.

Fotoattēls Adrese Izmantošanas veids Celtniecība Arhitekts/-i Papildinformācija
Ērģeļu iela 1
Dzīvojamā ēka
1899[8]
Alfrēds Ašenkampfs[8]
1900. gadu sākumā namā pie drauga dzejnieka Gotfrīda Ansaberga dzīvojis rakstnieks Jānis Poruks.[4] Ēka 2010. gada 19. martā atzīta par Valsts aizsargājamu kultūras pieminekli.[8]
Ērģeļu iela 2
Dzīvojamā ēka
1895[9]
Apollons Edelsons[9]
Ēka 2010. gada 19. martā atzīta par Valsts aizsargājamu kultūras pieminekli,[9] šobrīd neapdzīvota un pārklāta ar zaļu celtniecības sietu.
Ērģeļu iela 2A
Dzīvojamā ēka
Ēkai 2015. gada 17. jūlijā mainīta adrese no Daugavgrīvas iela 4 uz Ērģeļu iela 2A.[10]
Ērģeļu iela 3
Nedzīvojamā ēka
Ēkai mainīta adrese no Kalnciema iela 7 korpuss-2 uz Ērģeļu iela 3.

Šobrīd nav reģistrētas agrāk eksistējušas adreses Ērģeļu ielā (dati uz 2024. gada jūniju).

Visām Ērģeļu ielai piekritīgajām adresēm pasta indekss ir LV-1048 un teritoriju apkalpojošā VAS Latvijas Pasts sniegto pasta pakalpojumu vieta (kopš 2024. gada 1. aprīļa oficiāli saucas Dzirciema pasta nodaļa, līdz tam Rīgas 83. pasta nodaļa)[11] kopš 2019. gada 28. oktobra atrodas Dzirciemā, Dzirciema ielā 1A.[12] Iepriekš pasta pakalpojumu sniegšanas vietas atradās Slokas ielā 60 (Rīgas 7. pasta nodaļa, līdz 2019. gada 25. oktobrim)[12] un Slokas ielā 33 (Rīgas 48. pasta nodaļa, līdz 2010. gada 16. martam).[13]

Koordinātas: 56°56′46″N 24°04′44″E / 56.9462°N 24.0788°E / 56.9462; 24.0788