Ēvalds Mugurēvičs

Ēvalds Mugurēvičs Personīgā informācija Dzimis 1931. gada 6. aprīlī Barkavas pagasts, Rēzeknes apriņķis Latvija Miris 2018. gada 23. novembrī (87 gadi) Tautība latvietis

Zinātniskā darbība Zinātne Arheoloģija Alma mater Latvijas Universitāte Apbalvojumi LZA Lielā medaļa

Ēvalds Mugurēvičs (dzimis 1931. gada 6. aprīlī, miris 2018. gada 23. novembrī) bija latviešu vēsturnieks un arheologs, habilitētais vēstures doktors. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Dzīvesgājums

Ē. Mugurēvičs ir dzimis 1931. gada 6. aprīlī Rēzeknes apriņķa Barkavas pagastā. Pēc studijām Latvijas Valsts Universitātē viņš 1956. gadā sāka strādāt Latvijas vēstures muzejā, no 1958. gada LZA Latvijas vēstures institūtā, kurā no 1971. gada vadīja arheoloģijas nodaļu. 1984. gadā viņš kļuva par vēstures zinātņu doktoru, 1997. gadā par habilitēto vēstures doktoru. No 1984. līdz 1995. gadam Latvijas Universitātes mācībspēks, 2002. gadā Mugurēviču ievēlēja par Vācijas arheoloģijas institūta ārzemju locekli. Mugurēvičs pētīja Latvijas vēlā dzelzs laikmeta (9. — 12. gadsimts) un viduslaiku (12. — 16. gadsimts) arheoloģiju. Vadīja arheoloģiskos izrakumus Lokstenes pilskalnā, Mārtiņsalā, Oliņkalnā, kā arī Sabilē, Piltenes pilsdrupās un senpilsētā, Dundagas pilī, Rēzeknes pilsdrupās, Dinaburgas pilskalnā un citur.

Pēc 1990. gada viņš pievērsās arī Livonijas hroniku tulkošanai un komentēšanai. 2011. gadā Mugurēvičam tika piešķirta LZA Lielā medaļa.

Miris 2018. gada 23. novembrī.

Bibliogrāfija

• Rozā šīfera izstrādājumu atradumi Latvijā. Изв. АН Латвийской ССР, 1960, № 9, 17 — 32 lpp.
• Svarīgākie ceļi lībiešu un latgaļu teritorijā. Arheoloģija un etnogrāfija. Rīga, 1961., 3.sēj., 61.-82. lpp.
• Numismātiskais materiāls par Latvijas tirdzniecības ceļiem IX—XIII gs. Изв. АН Латвийской ССР, 1961, [33] № I, 11-24 lpp.
• Kauri gliemežvāku atradumi Latvijas teritorijā (Находки раковин каури на территории Латвии.) Изв. АН Латвийской ССР, 1962, № 7, 37-51 lpp. (krieviski)
• Austrumlatvija un kaimiņzemes X-XIII gs. (Восточная Латвия и соседние земли в X—XIII вв. Экономические связи с Русью и другими территориями. Пути сообщения.^{[novecojusi saite]}) Rīga, 1965. — 144 lpp. (krieviski)
• Daži Kurzemes X-XIV gs, etniskās vēstures jautājumi (Некоторые вопросы этнической истории Курземе в X—XIV вв.) (Grāmata: Взаимосвязи балтов и прибалтийских финнов.) Rīga: Zinātne, 1970, 21-38 lpp. (krieviski)
• Vai Ludzas pilsēta ir minēta 12. gadsimta rakstos? (Упомянут ли город Лудза в письменных источниках 12 века?) Grāmata: Studia archaeologica in memoriam Harri Moora. Tallinn: Valgus, 1970, 138-141 lpp. (krieviski)
• Saldus pils (Frauenburg) XV—XVII gadsimtā. Изв. АН Латвийской ССР, 1972, № 2, 54-64 lpp.
• Vidus- un Austrumlatvija 13.-14.gs. Arheoloģija un etnogrāfija. Rīga, 1973.,10.sēj., 27.-39. lpp.
• Vendu problēma agrā feodālisma periodā Latvijā (Проблема вендов в период раннего феодализма в Латвии) In: Berichte über den II Internationalen Kongress für Slavische Archäologie. Bd. 2. Berlin, 1973, S. 291-299. (krieviski)
• Olin̦kalna un Lokstenes pilsnovadi: 3.-15. gs. arheolog̓iskie pieminekļi. LPSR ZA Vēstures institūts. Rīga : Zinātne, 1977. — 142 lpp.
• Vēlais dzelzs laikmets. Viduslaiku arheoloģija. (Grāmatā Latvijas PSR arheoloģija). 1974., 177-204, 207-272, 285-295, 300-307, 309-315 lpp.
• Krustiņveida piekariņi Latvijā 11.-15. gs. Grāmata: Arheoloģija un etnogrāfija. Rīga, 1974., ll. sēj., 220-239. lpp.
• Latvijas viduslaiku piļu klasifikācija un arheoloģiskā izpēte. Rakstu krājums "Technikas apskats". Monreāla, 1980, Nr. 89, 14.-16.lpp.; Nr. 90, 12.-13. lpp.
• Mijiedarbība starp līvu un kūru kultūrām Ziemeļkurzemes apmetņu kultūrās (10.-16. gs.). (Wechselbeziehungen der livischen und der kurischen Kultur im Licht des Siedlungsmaterials Nordkurlands (10.-16. Jh.)) In: Congressus Quintus Internationalis Fenno-Ugristarum Turku 20.-27. VIII 1980. Pars VIII. Turku, Suomen Kielen Seura, 1981, s. 395-400. (vāciski)
• Baltu tautu senākā vēsture pēc arheoloģijas un antropoloģijas datiem (Из древнейшей истории балтских народов по данным археологии и антропологии). Rīga: Zinātne, 1980. — 137 lpp. (krieviski)
• Pilis un apmetnes viduslaiku Livonijā (Замки и сельские поселения в средневековой Ливонии.^{[novecojusi saite]}) Doktora disertācija, 1980. (krieviski)
• Aleksander Loit, Ēvalds Mugurēvičs, Andris Caune. Die Kontakte zwischen Ostbaltikum und Skandinavien im frühen Mittelalter: internationale Konferenz 23.-25. Oktober 1990, Rīga, 1992. — 184 lpp. (vāciski)
• Indriķa hronika (no latīņu val. tulk. Ābrams Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds). Rīga: Zinātne, 1993. — 453 lpp.
• Valdis Bisenieks, Ēvalds Mugurēvičs. Atskaņu hronika. Zinātne, 1998. — 387 lpp.
• Latvijas senākā vēsture : 9. g.t. pr. Kr. — 1200. g. (J. Apals u.c.; zin. red. Ē. Mugurēvičs un A. Vasks). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. — 463 lpp.
• Oskars Kalpaks: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīn̦u varon̦a dzīves un kauju cel̦š, Rīga, Jumava, 2007. — 138 lpp.
• Vartberges Herman̦a Livonijas hronika. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. — 334 lpp.
• Viduslaiku ciems un pils Salaspils novadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008. — 262 lpp.
• Franciska no Moliano izmeklēšanas protokols 1312 gadā: liecinieku nopratināšana par notikumiem Livonijā 13.-14. gadsimta mijā. Latvijas vēstures institūta apgāds, 2010. — 455 lpp.

Ārējās saites

• Zinātnes Vēstnesis. LZA un akciju sabiedrības “Grindeks” balvu laureāti. 2005. gada 10. janvāris: 1 (293) ISSN 1407-6748