Sabiles pilskalns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sabiles pilskalns mūsdienās
Skats uz Sabiles pilsētiņu ar ordeņa pilsdrupām (Broce, 1794).
Skats uz Sabili ar pilskalnu (20. gs. sākumā)

Sabiles pilskalns atrodas Talsu novadā, Sabiles pilsētas robežās. Līdz 13. gadsimtam nocietinājums atradās kuršu Vanemas zemē, pēc tam Livonijas ordeņa Kandavas fogtejas sastāvā.

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalna apdzīvotība attiecas uz vēlo dzelzs laikmetu un tiek saistīta ar kuršiem. Pilskalna kultūrslāņa biezums sasniedz 0,5 m. Aiz pilskalna grāvja konstatēta ap 1 ha liela apmetne (senpilsēta), kurā kultūrslāņa biezums arī sasniedz 0,5 m. Apmetnē konstatēti divi dažādi apbūves periodi no 11.—13. gadsimta un no Livonijas ordeņa laika 14.—16. gadsimtā.

Pilskalna ierīkošanai izmantota dabīgi grūti pieejama vieta starp divām gravām Abavas ielejas krastā. Radusies zemes mēle, kas atdalīta no apkārtējiem laukiem ar 3 m dziļu un 10 m platu grāvi un 5 m augstu valni. Pilskalna augstums 25 m. Plakuma izmēri 45x60 m. Kalna pakājē izveidota 10 m plata terase.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir zināms, ka Sabilē atradās nocietināts Kursas zemes Vanemas pilskalns ar senpilsētu, kas rakstos pirmo reizi pieminēta 1253. gadā, kad Livonijas ordenis un Kurzemes bīskaps sadalīja kuršu zemes. Tiek uzskatīts, ka pēc tam pilskalns kādu laiku vairs nav apdzīvots.[1] Sabile atkal tiek minēta tikai sākot ar 14. gadsimtu, kad tās vietā jau ir izveidojusies plašāka apmetne.

Uzskata, ka Sabiles ordeņa pils (latīņu: Zabele, Sabele, vācu: Schloss Zabeln) pie Kursas kara ceļa starp kuršu pilskalnu un Abavas upi ir celta pirms 1282. gada. Sabiles pilī 1438. gada augustā notika Livonijas ordeņa tā sauktās Vestfāļu partijas pārstāvju sarunas ar Vācu ordeņa virsmestra sūtņiem par bruņinieka Finkes virzīšanu mestra amatam. 1462. gadā Sabile bija ordeņa Kandavas fogtejas pilsnovada centrs.

Pēc Livonijas ordeņa likvidācijas 1563. gadā Sabiles pils bija tuvu sabrukšanai. Ir rakstītas liecības, ka 1600.—1604. gadā Kurzemes hercogam Frīdriham esot lūgta atļauja izlietot pils akmeņus baznīcas remontam un iežogojuma celšanai. 1794. gada J. K. Broces zīmējumā vēl ir redzamas nelielas Sabiles pils drupas. 20. gadsimtā ordeņpils vietu apbūvēja ar jaunām ēkām.[2]

Pilskalnu pirmais aprakstījis Augusts Bīlenšteins 1869. gadā. 1923.gadā savas Kurzemes pilskalnu apsekošanas laikā pilskalnu apsekojis un izmērījis Ernests Brastiņš. Plašākus arheoloģiskus pētījumus pilskalnā veicis Ēvalds Mugurēvičs 1975.—1979. gadā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. E.Brastiņš. Latvijas pilskalni. Kuršu zeme. Rīga. 1923.
  2. www.pilis.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 57°2′49″N 22°34′37″E / 57.04694°N 22.57694°E / 57.04694; 22.57694