Pāriet uz saturu

Oliņkalns

Vikipēdijas lapa
Daugava starp Oliņkalnu (kreisajā pusē) un Sēlpili (labajā pusē). V. Z. Štafenhāgena gravīra, 1866.

Oliņkalns ir pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā. Mūsdienās atrodas uz Pļaviņu ūdenskrātuves saliņas pie Stukmaņiem, Rīgas-Daugavpils šosejas 117. kilometrā.

Uzskata, ka tur atradies Jersikai pakļauktā letgaļu Alenes (Oliņas) pilsnovada centrs.

Lokalizācija

[labot | labot pirmkodu]

Oliņkalna pilskalns bija uzcelts Daugavas ielejas labajā stāvkrastā iepretim Sēlpils pilskalnam. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka pilskalns bija apdzīvots no 10. līdz 13. gadsimtam. Pēc 1211. gada Letijas dalīšanas Alenes pilsnovads nokļuva Zobenbrāļu ordeņa tiesā, tomēr vēlāk zeme starp Daugavu un Aivieksti tika iekļauta Rīgas arhibīskapijas robežās. Oliņkalna pilskalna nocietinājumi vairs netika izmantoti.[1]

Izpētes vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Oliņkalnu, kā potenciālu pilskalnu pirmais 1922.gadā minējis jau Karls fon Lēviss of Menārs. Savas Vidzemes pilskalnu apzināšanas ekspedīcijas gaitā to 1924.gadā apsekojis un uzmērījis arī E. Brastiņš, kas to atzinis par īstu pilskalnu. Oliņkalns ir bijis viens no lielākajiem Latvijas pilskalniem. Tā ap 2,3 ha lielo plakumu no pieejamākās puses norobežo 175 m garš, 20 m plats un līdz 7 m augsts valnis. Apmēram 1/5 daļu pieminekļa arheoloģiski izpētīja 1959 - 1962.gadā Ē.Mugurēviča vadībā. Noskaidroja, ka tas apdzīvots 10.-12. gs. Sākotnēji pilskalns bija nocietināts ar koka dubultsienu, kuru ll.gs. sākumā nostiprināja ar akmeņu piebērumu. Lielo valni ar koka konstrukcijām kodolā divos paņēmienos izveidoja ll.gs. vidū.[2]

Mūsdienu situācija

[labot | labot pirmkodu]

Kopš Pļaviņu HES uzbūvēšanas un Daugavas ielejas apludināšanas arī Oliņkalns daļēji atrodas zem Daugavas līmeņa. Pilskalns šodien ir paliela sala, kas vidēji paceļas 2-3 m. virs ūdens līmeņa, kādreizējais valnis vēl dažus metrus augstāk. Salas malas pret vēsturisko Daugavas gultni klinšveidīgas, pārējās puses lēzenākas. Pa kādreizējo ieejas vietu augstāka ūdens līmeņa gadījumā plakumā ieplūst ūdens daļēji to appludinot. Vaļņa iekšpusē, pret plakumu, saglabājušās 20.gs. 30.gados būvētās betona estrādes paliekas. Pilskalna malās pret vēsturisko Daugavas gultni vietām vēl redzami 1. pasaules kara ierakumi. Atsevišķi ierakumi pilskalnā izveidoti arī 2. pasaules kara laikā. Visa sala apaugusi ar kokiem.

Foto galerija

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. «Arheoloģijas pieminekļi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 4. novembrī. Skatīts: 2013. gada 1. aprīlī.
  2. Ē.Mugurēvičs. Oliņkalna un Lokstenes pilsnovadi. 3. -15.gs.arheoloģiskie pieminekļi. - R., 1977. - 143 lpp

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]

Koordinātas: 56°35′27″N 25°38′33″E / 56.59083°N 25.64250°E / 56.59083; 25.64250