Žans Pols Sartrs

Žans Pols Sartrs Jean-Paul Sartre Personīgā informācija Dzimis 1905. gada 21. jūnijā Parīze, Francija Miris 1980. gada 15. aprīlī (74 gadi) Parīze, Francija Pilsonība Francija

Vispārīgā informācija Skola, tradīcija kontinetālā filozofija, eksistenciālisms, marksisms, hermeneitika Galvenās intereses metafizika, epistemoloģija, ētika, literatūra, fenomenoloģija, politika, ontoloģija Idejas mauvaise foi, l'existence précède l'essence, être-pour-soi Alma mater Augstākā normālskola (École Normale Supérieure) Ietekmējies no Arons, Svētais Augustīns, Kamī, Selīns, Nizāns, de Bovuāra, Dostojevskis, Flobērs, Freids, Hēgelis, Heidegers, Huserls, Jasperss, Kafka, Kjerkegors, Kožēvs, Mao, Markss, Merlo-Pontī, Nīče, Dos Pasoss, Ruso, Šopenhauers, Voltērs Ietekmējis Arons, Batajs, Badī, Kamī, de Bovuāra, Barouzs, Fanons, Gorcs, Če Gevara, Džeimsons, R. D. Leings, Lesinga, Merlo-Pontī, Keno, Mērdoka, Oe, Fuko, Raits Galvenie darbi romāns "Nelabums" (La nausée, 1938) "Esamība un nekas" (L'être et le néant, 1943) Valoda franču valoda

Žans Pols Šarls Emārs Sartrs (franču: Jean-Paul Charles Aymard Sartre, dzimis 1905. gada 21. jūnijā, miris 1980. gada 15. aprīlī) bija politiski kreiss eksistenciālisma franču filozofs, rakstnieks un dramaturgs. 1964. gada Nobela prēmijas laureāts, no kuras viņš brīvprātīgi atteicās. Plaši zināma ir arī Sartra ilgā un sarežģītā kopdzīve ar feministi Simonu de Bovuāru.

Dzimis Parīzē, flotes virsnieka ģimenē. Sartra māte bija Alberta Šveicera māsīca. Kad Žanam Polam bija divi gadi, nomira tēvs un zēns uzauga, ietekmējoties no mātes tēva. Kad Sartram bija divpadsmit gadu, māte apprecējās atkal un ģimenē pārcēlās uz Larošelu.

Starp pasaules kariem studēdams prestižajā Augstākājā normālskolā (École Normale Supérieure) filozofiju, Sarts iepazinās ar savu partneri un domubiedri Simonu de Bovuāru. Līdz Otrajam pasaules karam pasniedza filozofiju dažādos Francijas licejos, no 1944. gada pārtika tikai no literārās darbības. 1945. gada oktobrī kopā de Bovuāru, Merlo-Pontī un citiem nodibināja literāri-politisku žurnālu "Jaunie laiki" (Les Temps Modernes). Sabiedriskajā darbībā Sarts atbalstīja dekolonizāciju (tajā skaitā Alžīrijas neatkarību no Francijas), Miera kustību, Kubas revolūciju, Studentu maiju, protestēdams pret ASV Vjetnamas karu, bet arī pret PSRS Ungārijas revolūcijas un Prāgas pavasaras apspiešanu.

Nozīmīgākie darbi

Filozofijā

• "Esamība un nekas" (L'être et le néant, 1943)
• "Eksistenciālisms ir humānisms" (L'Existentialisme est un humanisme, 1946)
• "Dialektiskā prāta kritika" (Critique de la raison dialectique, 1960)

Literatūrā

• romāns "Nelabums" (La nausée, 1938)
• stāsts "Siena" (Le mur, 1939)
• luga "Mušas" (Les mouches, 1943)
• luga "Godājamā staigule" (La putain respectueuse, 1946)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Žans Pols Sartrs.
• Sartrs Stenfordas filozofijas enciklopēdijā (angliski)
• Žans Pols Sartrs un viņa darbi portālā Satori.lv

Apbalvojumi
Priekštecis: Giorgoss Seferiss	Nobela prēmija literatūrā 1964	Pēctecis: Mihails Šolohovs