Inese Birzniece
| Inese Birzniece | |
|---|---|
| Saeimas deputāte | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1951. gada 25. maijā Losandželosa, Kalifornija, ASV |
| Miršanas dati | 2022. gada 27. oktobrī (71 gada vecumā) |
| Profesija | juriste |
| Augstskola | Kalifornijas Universitāte (Losandželosa) |
|
 Triju zvaigžņu ordenis | |
Inese Birzniece (dzimusi 1951. gada 25. maijā Losandželosā, mirusi 2022. gada 27. oktobrī) bija latviešu juriste un politiķe, trīs Saeimas sasaukumu deputāte. Pārstāvēja partiju "Latvijas Ceļš".
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
I. Birzniece dzimusi ASV — Losandželosā, bet vecāki bija dzimuši Latvijā.[1] Uzaugusi un izglītību ieguvusi ASV.[2] 1963. gadā pabeigusi mācības Teodora Rūzvelta pamatskolā Pomonā, Kalifornijā, 1969. gadā — Ganeša vidusskolā Pomonā.[3] 1973. gadā absolvējusi Kalifornijas Universitāti Losandželosā ar bakalaura grādu politiskajās zinātnēs.[3] 1978. gadā ieguvusi doktora grādu jurisprudencē Kalifornijas Universitātē Losandželosā.[3]
No 1988. līdz 1990. gadam I. Birzniece bijusi Dienvidkalifornijas latviešu biedrības priekšniece.[4]
1989. gadā pārcēlusies dzīvot uz Latviju, darbojusies Latvijas Tautas frontes Informācijas dienestā.[5] No 1990. līdz 1991. gadam bijusi redaktore laikraksta "Atmoda" angļu izdevumam.[5] Tāpat strādājusi Latvijas Republikas Augstākās Padomes preses centrā un Ārlietu sekretariātā.
1993. gadā I. Birzniece bija partijas "Latvijas Ceļš" dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika ievēlēta 5. Saeimā. Pēc valdības izveidošanas viņa kļuva arī par Ārlietu ministra Georga Andrejeva padomnieci.[5]
1995. gadā kandidēja 6. Saeimas vēlēšanās, bet netika ievēlēta un kļuva par Saeimas Eiropas lietu komisijas konsultanti. Vēlāk ieguvusi 6. Saeimas deputātes mandātu, kad to 1997. gada 18. septembrī nolika Imants Daudišs.[6] 1998. gadā kandidēja 7. Saeimas vēlēšanās, sākotnēji netika ievēlēta, bet kļuva par 7. Saeimas deputāti Viļa Krištopana vietā. Bijusi partijas "Latvijas Ceļš" priekšsēdētāja vietniece.[5]
2002. gadā nesekmīgi kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās, kļuvusi par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāri.[7] 2003. gadā I. Birzniece kļuva par Tieslietu ministrijas nozares padomnieci Latvijas pārstāvniecībā Eiropas Savienībā. 2004. gadā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēta.
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Triju Zvaigžņu ordenis, 3. šķira (2020).
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Inese Birzniece». Life-memo.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 24. martā. Skatīts: 2014. gada 1. oktobrī.
- ↑ «Inese Birzniece ES Konventā runās latviski». Bauskasdzive.diena.lv. Skatīts: 2014. gada 1. oktobrī.[novecojusi saite]
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Inese Birzniece». Saeima.lv. Skatīts: 2014. gada 1. oktobrī.
- ↑ «Dienvidkalifornijas latviešu biedrība». Alaidd.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 1. oktobrī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 691. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
- ↑ «Imants Daudišs». 6. Saeima Arhīvs. Skatīts: 2018. gada 16. martā.
- ↑ «Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatā iecelta Inese Birzniece». DB.lv. Skatīts: 2014. gada 1. oktobrī.
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||