Ķekava

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par ciemu. Par citām jēdziena Ķekava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ķekava
—  Lielciems  —
Doles-Ķekavas luterāņu baznīca
Doles-Ķekavas luterāņu baznīca
Ķekava
Red pog.png
Ķekava
Koordinātas: 56°49′56″N 24°13′36″E / 56.83222°N 24.22667°E / 56.83222; 24.22667Koordinātas: 56°49′56″N 24°13′36″E / 56.83222°N 24.22667°E / 56.83222; 24.22667
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Ķekavas novads
Pagasts Ķekavas pagasts
pirmoreiz minēta 1435. gadā
Augstums vjl m
Iedzīvotāji (2006)
 - kopā 6 000
Mājaslapa: www.kekava.lv

Ķekava ir ciems Latvijā, Ķekavas novada un Ķekavas pagasta centrs. Tā atrodas tikai 17 km attālumā no Rīgas centra un 8 km attālumā no tuvākās pilsētas - Baložiem. Ķekavā dzīvo vairāk kā 6000 iedzīvotāju un pēc iedzīvotāju skaita tas ir lielākais ciems valstī, aptuveni pusē no Latvijas pilsētām iedzīvotāju skaits ir mazāks.

Nosaukums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Ķekava" ir baltu cilmes vārds: senindoeiropiešu valodā "kek"- nozīmē "liekt, līks", bet "av(e)"- "mitrināt, aprasināt, tecēt". (Šis hidronīms, iespējams, atspoguļo Ķekavas upes tecējumu: līču loču paralēli Daugavai, bet vidustecē daži krasi līkumi, pagriežoties uz ieteku Daugavā).[1]

Daba[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķekava atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Daugavas attekas Sausās Daugavas kreisajā krastā, pie Ķekaviņas ietekas tajā. Otrpus Sausajai Daugavai - Doles sala.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Doles baznīca Ķekavā 18. gs. (no Broces kolekcijas)

Senatnē Ķekavas novads bija samērā reti apdzīvota teritorija zemgaļu valsts Upmales ziemeļdaļā, ar jauktu etnisko sastāvu. Senlietas, kas atrastas Sauliešu pilskalna vietā un arheoloģiskajos izrakumos Klaņgu pilskalnā, raksturīgas baltu kultūras apgabalam, ko saista ar senajiem zemgaļiem 1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Zemgaļu kultūras uzplaukuma kulminācija bija 5.-7.gadsimtā. Daugavas labajā krastā pirms vācu ekspansijas jau bija izveidojušās lībiešu valstis; arī Doles salā un teritorijā ap seno zemgaļu Pļavniekkalna apmetni 13.gadsimtā dzīvojuši lībieši. Ķekavas muiža ar ūdensdzirnavām dokumentos pirmoreiz minēta ordeņa un Rīgas prāvesta zemes strīda dokumentos 1435. gadā. Pēc Livonijas sadalīšanās tā ietilpa Kurzemes hercogistē, pēc tam Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. 18. gadsimta beigās uzcelta Doles-Ķekavas luterāņu baznīca, kas šobrīd atrodas ciema centrā. Ķekavas apkārtni nopostīja 1812. gada kaujās pie Ķekavas, tomēr, pateicoties ģeogrāfiski izdevīgajam novietojumam - Rīgas tuvumam, sarukušais iedzīvotāju skaits strauji papildinājās ar ienācējiem, un saimnieciskā dzīve atkal atjaunojās. Daudz ļaunuma nodarīja arī 20. gadsimta agresijas. Pirmā pasaules kara kaujām drīz sekoja lielinieku un pēc tam Bermonta armijas uzbrukums Rīgai. Ķekavas novada pagastos (Doles ar Ķekavu, Katlakalna) tika iznicināti ap 75% ēku, sagandēti tīrumi, pļavas, meži, bet iedzīvotāji tika izklīdināti bēgļu gaitās, daudzi gājuši bojā. Lieli postījumi bija arī Otrā pasaules kara beigu posmā - 1944. gada septembrī un oktobrī, par ko liecina daudzie brāļu kapi un kauju piemiņas vietas pagasta teritorijā. [1]

Ķekavas veidošanos tagadēja izskatā lielā mērā noteica kolhoza "Ķekava" izveidošana 1969. gadā. Dzīvi Ķekavā būtiski izmainīja putnu fabrikas uzcelšana, līdz ar kuru izauga arī tās strādnieku ciemats ar daudzstāvu apbūvi. Neraugoties uz lielo iedzīvotāju skaitu, Latvijas PSR laikā Ķekava nebija pilsētciemats, bet šeit atradās kolhoza un Ķekavas ciema administrācija, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas - Ķekavas pagasta padome. 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Ķekava kļuva par novada centru.

Kultūrvēsturiskais mantojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabas mantojums pagasta ģeogrāfiskajā teritorijā ir ainavas dažādība, vietējo un introducēto sugu dižkoki, Daugava, mazās upes, meži, purvi, ielejas un kraujas. No īpaši aizsargājamām dabas teritorijām Ķekavas pagastā atrodas valsts nozīmes dabas piemineklis - Katlakalna priedes. Tas ir dendroloģisks stādījums 13,6 ha platībā, sils. Dabīgais meža masīvs papildināts ar 84 veidu svešzemju augu sugu stādījumiem. Latvijas Vides Aģentūras dižkoku datu bāzē Ķekavas pagastā ir reģistrēti 15 dižkoki, no kuriem vairums atrodas Rāmavas muižas parkā vai tā tuvumā.

Ķekavas pagasta ainava ietver sevī gan Rīgas pilsētas pievārtei raksturīgās apbūves iezīmes, gan izteiktu lauku apvidus ainavu. Visbūtiskāk pagasta ainavu raksturo Daugavas lejteces nepārveidotā posma ieleja ar Doles salu un Daugavas mākslīgais uzstādinājums - Rīgas HES ūdenskrātuve, kuras uzbēruma ainava ir iespaidīga, mākslīgi veidota plastiska zemes forma kā pļava bez stādījumiem. Pašas Daugavas upes ainava ir klusa - tajā nav intensīvam tūrismam un biznesam raksturīgo elementu - kuģu, jahtu, laivu un piestātņu.

Arheoloģijas pieminekļi Ķekavas novadā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Klaņģu kalns - pilskalns (bijis apdzīvots bronzas laikmetā un datējams ar pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras);
  • Sauliešu pilskalns (datējams ar pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras);
  • Pļavniekkalna skolas senkapi (5.-7.gs. zemgaļu apbedījumi).[2]

Arhitektūras pieminekļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajās baznīcās kā interjera elementi atrodas vairāki valsts nozīmes mākslas pieminekļi - altārgleznas, altāris u.c. [3]

  • Rāmavas muiža- rakstnieka Garlība Merķeļa dzīves vieta (rakstnieks dzīvoja bij. Depkina muižā, tagadējā Rāmavas muižā laika posmā no 1806. līdz 1850. gadam).

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]