Roberts Jurdžs

Vikipēdijas lapa
Roberts Jurdžs
Latvijas Republikas iekšlietu ministrs
Amatā
1998. gada 26. novembris — 1999. gada 16. jūlijs
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Vilis Krištopans
Priekštecis Andrejs Krastiņš
Pēctecis Mareks Segliņš
Latvijas Republikas labklājības ministrs
Amatā
1999. gada 16. jūlijs — 2000. gada 5. maijs
Prezidents Guntis Ulmanis
Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Andris Šķēle
Priekštecis Vladimirs Makarovs
Pēctecis Andrejs Požarnovs

Dzimšanas dati 1963. gada 11. aprīlī
Valsts karogs: Padomju Savienība Ludza, Latvijas PSR, PSRS
Miršanas dati 2002. gada 9. decembrī (39 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Politiskā partija Tēvzemei un Brīvībai (?—1997)
TB/LNNK (1997—2002)
Profesija ārsts
Augstskola Rīgas Medicīnas institūts

Roberts Jurdžs (1963. gada 11. aprīlis2002. gada 9. decembris) bija latviešu ārsts un politiķis, bijušais Latvijas iekšlietu un labklājības ministrs. Bijis 6. un 7. Saeimas deputāts.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1981. gadā absolvējis Ludzas vidusskolu.[1] 1987. gadā pabeidzis Rīgas Medicīnas institūtu, iegūstot grādu ārstniecībā.[2] Apmeklējis arī Keggi Ortopēdiskā fonda kursus ASV.[3]

Karjera medicīnā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1987. gadā kļuvis par ķirurgu Rēzeknes Centrālajā slimnīcā.[3] Turklāt, pēc RMI absolvēšanas R. Jurdžs institūtā aizvadījis gadu internatūrā un ieguvis ķirurga-traumatologa specialitāti.[1] No 1990. līdz 1991. gadam pārkvalificējies par anesteziologu-reanimatologu.[1] Līdz 1995. gadam kļuvis par Rēzeknes slimnīcas Reanimācijas un anestezioloģijas nodaļas vadītāju, kā arī LR Zemessardzes Latgales brigādes medicīnas daļas priekšnieku.[4]

Pēc zaudējuma 8. Saeimas vēlēšanās R. Jurdžs kļuva par anesteziologu Ogres slimnīcas reanimācijas nodaļā.[3]

Saeima[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kandidējis 6. Saeimas vēlēšanās no Tēvzemei un Brīvībai saraksta, ievēlēts. Darbojies Aizsardzības un iekšlietu, kā arī Sociālo un darba lietu komisijās un vairākās apakškomisijās.[4] Vēlāk kandidējis 7. Saeimas vēlēšanās no Tēvzemei un Brīvībai/LNNK saraksta, ievēlēts. Darbojies Nacionālās drošības komisijā un Sociālo un darba lietu komisija, kā arī vairākās apakškomisijās.[1]

R. Jurdžs kandidējis arī 8. Saeimas vēlēšanās, tomēr netika ievēlēts.[2]

Darbs valdībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1998. gada 26. novembrī kļuvis par iekšlietu ministru Krištopana valdībā. Palicis amatā līdz valdības maiņai 1999. gada 16. jūlijā. Toreizējais Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa vēlāk stāstīja, ka viņuprāt "vislabākais iekšlietu ministrs neatkarīgajā Latvijā bija Roberts Jurdžs", piebilstot, ka "katrā ziņā viņa laikā tika paveikts ļoti daudz".[5] Tūlīt pēc tam Šķēles valdībā Jurdžs tika iecelts par labklājības ministru. Amatu zaudējis 2000. gada 5. maijā, kad darbību uzsāka Bērziņa Ministru kabinets.

Nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2002. gada 9. decembrī, 39 gadu vecumā, Roberts Jurdžs nomira pēkšņā nāvē savās mājās Rīgā. Tika ziņots, ka līdz tam viņš par veselības problēmām nebija sūdzējies.[3] Pēc medicīniskās ekspertīzes par nāves cēloni tika atzīts infarkts.[6] Apglabāts dzimtas kapos Ludzā.

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

R. Jurdžs piedzima 1963. gadā Ludzas pilsētā.[3] Šķīries.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 «Deputāta kartīte». 7. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 16. februārī. Skatīts: 2010.04.02.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Ziņas par 8. Saeimas deputāta kandidātu: Roberts Jurdžs». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. martā. Skatīts: 2010.04.02.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 «Pēkšņā nāvē miris bijušais ministrs un deputāts Roberts Jurdžs». Delfi. 2002.12.10. Skatīts: 2010.04.02.
  4. 4,0 4,1 «Deputāta kartīte». 6. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 8. septembrī. Skatīts: 2010.04.02.
  5. «Juris Rekšņa mainījis nodarbošanos». Apollo. 2006.02.12. Skatīts: 2010.04.02.[novecojusi saite]
  6. «Jurdža nāves cēlonis — infarkts». Delfi. 2002.12.11. Skatīts: 2010.04.02.


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Andrejs Krastiņš
Latvijas iekšlietu ministrs
1998. gada 26. novembris1999. gada 16. jūlijs
Pēctecis:
Mareks Segliņš
Priekštecis:
Vladimirs Makarovs
Latvijas labklājības ministrs
1999. gada 16. jūlijs2000. gada 5. maijs
Pēctecis:
Andrejs Požarnovs