Žanis Spure
| Žanis Spure | |
|---|---|
 | |
| Tautas Saeimas deputāts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1901. gada 23. septembrī Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija |
| Miršanas dati |
1943. gada 23. maijā (41 gada vecumā) Valdajas rajons, Ļeņingradas apgabals, KPFSR, PSRS |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latvijas Komunistiskā partija |
Žanis Spure (1901. gada 23. septembris — 1943. gada 23. maijs, segvārds — Lapa) bija PSRS slepeno dienestu darbinieks.[1] 1936.-39. gados nelegāli iesūtīts Latvijā,[2][3] pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā bija Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas sekretārs, bija Tautas Saeimas un vēlāk Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts un tās prezidija loceklis (1940—1941).
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1901. gada 23. (10.) septembrī Rīgā.[4] Strādājis Jelgavas policijā, 1920. gadā iestājies nelegālajā Latvijas Komunistiskajā partijā, bijis LKP Zemgales apgabala komitejas loceklis. 1922. gadā apcietināts par komunistisko darbību un 1923. gadā apmainīts pret latviešu gūstekņiem PSRS.[5]
No 1923. gada dzīvoja Maskavā un darbojās Profinternes — komunistisko arodbiedrību starptautiskās organizācijas — nodaļā par sekretāru, kas gatavoja slepenos aģentus nosūtīšanai uz ārzemēm (1925—1932). 1929. gada janvārī Maskavā uz ielas nošāvis kādu Krupenkovu, par ko maigi sodīts tikai ar gadu spaidu darbu, jo jau 1930. gadā Spurem tika atjaunots partijas biedra statuss.[5] 1935. gadā pirmo reizi uz īsu laiku nelegāli iesūtīts Latvijā, pēc atgriešanās Maskavā 1936. gadā absolvējis Rietumtautu Komunistisko universitāti.[4]
Pēc Molotova—Ribentropa pakta noslēgšanas 1939. gadā kopā ar Kalnbērziņu un F. Deglavu nozīmēts nosūtīšanai uz Latviju, gatavojoties LKP legalizācijai. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā — Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas sekretārs, Tautas Saeimas un vēlāk Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts.[4]
Otrā pasaules kara laikā Sarkanās armijas politdarbinieks (bataljona komisārs), frontes laikraksta "Par Padomju Latviju" redaktors.[4]. Ojārs Niedre grāmatā "Slepenais karš pret Latviju" raksta: "Iespējams, ka tieši VDTK interese izsauca Spures pašnāvību 1943. gada maijā Valdajā" [6]. Bet oficiāli paziņots, ka kritis kaujās Valdaja augstienē 1943. gada 23. maijā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ NRA. Kā 1941. gada 17. jūnijā tika svinēta Latvijas okupācijas pirmā gadadiena. Arnis Kluinis,13. jun 2021
- ↑ 1940. gada sociālistiskā revolūcija: viedokļi, argumenti, fakti. LATINFORM «Padomju Jaunatne», 1988. gada 21. jūlijs, Nr. 139
- ↑ Latvijas okupācija un iekļaušana PSRS (1940–1941). Aivars Stranga
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 9. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 210. lpp.
- ↑ 5,0 5,1 Latvija Otrajā pasaules karā (1939—1945), autoru kolektīvs, Rīga, 2008.g., 493.lpp.
- ↑ [1] Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. O. Niedre, V. Daugmalis. Slepenais karš pret Latviju: Komunistiskās partijas darbība 1920.–1940. gadā. Rīga, 1999.