Antons Stabrovskis

Vikipēdijas lapa
Antons Stabrovskis
Tautas Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1908. gada 4. maijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Kuļņevas pagasts, Rēzeknes apriņķis, Vitebskas guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1941 (32–33 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvijas PSR Liepāja, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)

Antons Stabrovskis (dzimis 1908. gadā, miris 1941. gadā) bija Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta Liepājas daļas priekšnieks (1940—1941) un Tautas Saeimas (1940) deputāts.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1908. gada 4. maijā (pēc vecā stila — 21. aprīlī) Kuļņevas pagasta Goreišu ciemā (mūsdienās Mežvidu pagastā) trūcīga zemnieka Franciska Stabrovska un viņa sievas Marijas Stabrovskas daudzbērnu ģimenē.[1] Mācījies Ludzas arodskolā, 1932. gadā pabeidzis Rīgas pilsētas tehnikuma mehānikas nodaļu. No 1933. līdz 1934. gadam Stabrovskis dienējis Latvijas Republikas armijā kā dižkareivis telefonists.[2] 1936. gadā sācis studijas Latvijas Universitātes Mehānikas fakultātē.[3] Kopā ar savu brāli Jāzepu darbojies Latgales studentu biedrībā "Montania". Studiju laikā strādājis par atslēdznieku uzņēmumā Rīgā. 1940. gadā apprecējies ar Latvijas Konservatorijas studenti, pianisti Veroniku Stepulāni.

Studijas Latvijas Universitātē tomēr nepabeidza sakarā ar to, ka pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā kļuva par Tautas Saeimas deputātu no Latgales apgabala.[4] Pēc tam iecelts par Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta Liepājas daļas priekšnieku. A. Stabrovski uzskata par vienu no atbildīgajiem par Liepājas "Zilajā brīnumā" notikušajām slepkavībām 1941. gada 27. jūnijā. Nosūtot darbā uz Liepāju, jau bija Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedrs.

Bijis viens no “Liepājas aizstāvēšanas” kauju aktīvākajiem organizatoriem un cīnītājiem un gājis bojā 1941. gada jūnijā.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]