Voldemārs Strautnieks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Voldemārs Strautnieks
Tautas Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1892. gada 2. decembrī
Paņemūnes pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1941. gada 2. septembrī (48 gadu vecumā)
Vecsaules sils, Bauskas apriņķis
Tautība latvietis
Bērni Vilis Strautnieks
Profesija skolotājs
Augstskola Paņevēžas skolotāju institūts

Voldemārs Strautnieks (arī Valdemārs Strautnieks, 1892—1941) bija latviešu pedagogs, lauksaimnieks un karavīrs. Dzimis 1892. gada 2. (pēc citām ziņām 14.)[1] decembrī Paņemūnes pagastā.[2] 1910. gadā pabeidzis Bauskas pilsētas skolu, 1912. gadā — Panevēžas skolotāju institūtu. Strādājis par Kirkiļu (Kirkilai) un Sostu (Suostas) pagastskolu pārzini Biržu apkaimē.

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā kā rakstvedis, piedalījies kaujās Galīcijā, ievainots. Pēc kara beigām skolotājs Viļņas guberņā un Brunavas pamatskolā. 1919. gada aprīlī brīvprātīgi pietecies dienēt Latvijas armijā, ieguvis seržanta pakāpi. Par kauju pie Podunajas 3. Jelgavas kājnieku pulka sastāvā 1919. gada 3. oktobrī pret lieliniekiem apbalvots ar trešās šķiras Lāčplēša kara ordeni.[3][4] Pēc citām ziņām bijis arī darbvedis Bauskas "kara komisariātā".[5] Atvaļināts 1920. gadā.

1924. gadā Strautnieks atgriezās kā skolotājs Brunavā. Pēc jaunsainiecības saņemšanas Grenctāles muižas teritorijā viņš 1925. gadā sāka nodarboties ar lauksaimniecību, gadu vadīja Grenctāles pienotavu, vēlāk atsāka strādāt Brunavas pamatskolā, no 1927. gada strādāja par Bauskas pamatskolas pārzini.[6] Darbojās Latvijas Skolotāju biedrībā un Latvijas Skolotāju slimokasē.[7]

Pēc Latvijas okupācijas kļuva par Tautas Saeimas deputātu (1940) un LPSR Augstākās padomes deputātu (1941).

Vācu okupācijas laikā apcietināts Bauskā un nošauts Vecsaules silā 1941. gada rudenī.[6][8] Pēc kara viņa vārdā tika nosaukts pionieru pulciņš Bauskas astoņgadīgajā skolā.[9] 2018. gadā pie Bauskas Brīvības pieminekļa viņa un citu Bauskas Lāčplēša kara ordeņa saņēmējiem par godu tika atklātas piemiņas stēlas.[10]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Strautnieks - Bauskas Centrālā bibliotēka». www.bauskasbiblioteka.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-28. Skatīts: 2019-12-28.
  2. «Voldemars Strautnieks». Geni.com (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-28. Skatīts: 2019-12-28.
  3. «LKOK nr.3/175 : Strautnieks, Valdemārs». www.lkok.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-11-12. Skatīts: 2019-12-28.
  4. www.task.lv. «Lāčplēša ordeņa 3 šķiras ordeņa kavalieri • "ANTIK-WAR"». www.antik-war.lv (ru-ru). Skatīts: 2019-12-28.[novecojusi saite]
  5. «Valdemārs Strautnieks». timenote.info (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-28. Skatīts: 2019-12-28.
  6. 6,0 6,1 Ilmārs Enītis. «Sociālistiskās revolūcijas dienās». Komunisma Ceļš (Bauska), 1980-07-19.
  7. A Nāgels. «Latvijas Skolotāju biedrības Centrālās valdes, nodaļu un grupu amatpersonas». Latvijas Skola, 1940-05-01.[novecojusi saite]
  8. «No jauna celt!». Komunisma Ceļš. 1970-09-07.
  9. Gvido Lasmanis. «Vienmēr modri». Komunisma Ceļš (Bauska), 1975-10-02.
  10. «Bauskā atklās piemiņas stēlas Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem». Bauskasdzive.lv. 2018-11-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-28. Skatīts: 2019-12-28.