Ieva Paldiņa

Ieva Paldiņa
	Tautas Saeimas priekšsēdētāja biedre
Dzimšanas dati	1896. gada 22. martā; Sabile, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija
Tautība	latviete
Politiskā partija	Padomju Savienības Komunistiskā partija, Latvijas Komunistiskā partija
Augstskola	Rietumtautu universitāte

Ieva Paldiņa-Rūse (1896. gada 22. marts — nav zināms) bija Latvijas politiķe (PSKP, LKP). Bijusi nedemokrātiski ievēlētās Tautas Saeimas priekšsēdētāja biedre, kā arī PSRS Augstākās Padomes un Tautību Padomes deputāte, un Latvijas PSR sociālās nodrošināšanas ministre.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ieva Paldiņa piedzima 1896. gada 22. martā Sabiles pilsētā, mežstrādnieka ģimenē. 1915. gadā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vidzemi. Rudenī kopā ar māsu devās strādāt uz Harkivas pilsētu Ukrainā.^[1] 1917. gadā piedalījās Februāra un Oktobra revolūcijās, kā arī iestājās Padomju Savienības Komunistiskajā partijā. Paldiņa bija sarkanās gvardes sanitāre.^[1]

1918. gada martā gvarde evakuējās uz Saratovu, kur Paldiņa strādāja kara slimnīcā. Tur Paldiņa saslima ar tīfu. Pēc atveseļošanās atgriezās Harkivā strādāt rūpnīcā. Paralēli tam uzsāka aktīvu darbību partijā, vairākkārt devusies politkursos, kā arī ieņēmusi dažādus amatus kompartijā PSRS reģionos.^[1] 1923. gada rudenī sāka studēt Rietumtautu universitātē Maskavā. 1925. gadā atgriezās Latvijā, kur piedalījās Latvijas Komunistiskā partijas pagrīdes darbā. 1930. gada septembrī arestēta, viņai piespriesti pieci gadi spaidu darbos. 1933. gada augustā vadīja badastreiku, kas ilga 13 dienas.^[1] Pēc soda izciešanas vairākus gadus netika atbrīvota. Cietumu pameta 1939. gadā, tika nometināta lauku mājās, kur viņu uzraudzīja policija.^[1]

Pēc Latvijas okupācijas un padomju varas ieviešanas 1940. gada jūnijā devusies uz Talsiem, kur vadīja LKP organizāciju. Vēlāk kļuva par Ventspils apriņķa komitejas pirmo sekretāri.^[1] Paldiņa kļuva par nedemokrātiski ievēlētās Tautas Saeimas deputāti un tās priekšsēdētāja Pētera Brieža biedri. 1940. gada augustā, tērpusies tautastērpā, bija viena no Tautas Saeimas delegātiem Maskavā, kas lūdza Latvijas uzņemšanu PSRS.^[2]

Otrā pasaules kara laikā 1942. gadā tika sūtīta pāri frontes līnijai, lai Latvijā izvērstu pagrīdes darbību. Šajā laikā tika smagi ievainota.^[2] Bijusi PSRS Augstākās Padomes un Tautību Padomes deputāte, kā arī Latvijas PSR sociālās nodrošināšanas ministre.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 «Ieva Paldiņa-Rūse — mūsu kandidāts Tautību Padomei». Padomju Latvija. 1940. gada 30. decembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2013. gada 31. jūlijā.
↑ ^2,0 ^2,1 «Latvijas lūdzēji Maskavā». Latvijas Avīze. 2010. gada 4. augustā. Skatīts: 2013. gada 31. jūlijā.

[pl-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 «Ieva Paldiņa-Rūse — mūsu kandidāts Tautību Padomei». Padomju Latvija. 1940. gada 30. decembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2013. gada 31. jūlijā.

[la-2] 2,0 ^2,1 «Latvijas lūdzēji Maskavā». Latvijas Avīze. 2010. gada 4. augustā. Skatīts: 2013. gada 31. jūlijā.

[1]

[2]