Augusts Matisons

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Augusts Matisons
Augusts Matisons.png
4. Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1898. gada 9. septembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Turaidas pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1944. gada 16. septembrī (46 gadu vecumā)
Liepkalnes pagasts
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Komunistiskā partija

Augusts Matisons (1898—1944) bija latviešu politiķis. Bijis 4. Saeimas, kā arī nedemokrātiski ievēlētās Tautas Saeimas deputāts. Latvijas Komunistiskās partijas biedrs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts Matisons piedzima 1898. gada 9. septembrī Turaidas pagastā.[1][2] Septiņu gadu vecumā sācis apmeklēt Turaidas skolu. Desmit gadu vecumā nomira viņa tēvs. Kad A. Matisonam bija trīspadsmit gadi, ģimene pārcēlās dzīvot uz Rīgu. Pabeidzis Rīgas pilsētas pamatskolu.[2]

Pirmā pasaules kara laikā ģimene pārcēlusies atpakaļ uz Turaidu. Matisons ticis iesaukts armijā, taču slimības dēļ no dienesta atbrīvots. Strādājot Cēsu apriņķī, ticis ievēlēts strādnieku komitejā, iestājies Sarkanajā gvardē. Vācu karaspēks viņu sagūstīja un nosūtīja uz Vāciju. Pēc atbrīvošanas 1918. gadā atgriezies Rīgā un iestājies Sarkanajā armijā.[2] 1926. gadā sācis darboties Latvijas Komunistiskās partijas jaunatnes organizācijā. 1928. gadā kļuvis par jaunatnes organizācijas biedru, bet 1929. gadā — par partijas biedru. 1931. gadā bijis viens no delegātiem Maskavā notiekošajā Padomju Savienības Komunistiskās partijas kongresā. Pēc atgriešanās uz 8 mēnešiem ticis apcietināts.[2]

1932. gada decembrī, pēc tam, kad partijas biedrs Austris Bērziņš atteicās no Saeimas deputāta mandāta, Matisons kā nākamais kandidātu sarakstā kļuva par 4. Saeimas deputātu. 1933. gada novembrī līdz ar pārējiem komunistu deputātiem apcietināts un notiesāts uz 6 gadiem spaidu darbos.[3] Mandātu saglabājis līdz Ulmaņa apvērsumam 1934. gada maijā, pēc kura Saeima tika atlaista. 1938. gadā amnestēts.[2]

1940. gada jūnijā pēc Latvijas okupācijas kļuvis par nedemokrātiski ievēlētās Tautas Saeimas deputātu.[2] 1941. gada janvārī ievēlēts PSRS Tautību padomē no Cēsu apgabala.[4]

Kritis Otrā pasaules kara laikā,[5] Sarkanās armijas Rīgas operācijas sākumā 1944. gada 16. septembrī Liepkalnes pagastā.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas Republikas IV Saeimas stenogramas VI sesija. Latvijas Republikas Saeima. 1933.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 «Mūsu kandidāti». Sarkanais Sports. 1941. gada 4. janvārī. Skatīts: 2015. gada 11. martā.
  3. Kārlis Siljakovs. Mana atbilde: kāda laikmeta memuāri. Pirmā daļa. Gauja, 1982. 215—216. lpp.
  4. «Tautību padomē ievēlētie deputāti». LPSR AP Prezidija ziņotājs. 1941. gada 18. janvārī. Skatīts: 2015. gada 11. martā.
  5. «Informātīvs ziņojums par Latvijas PSR Augstākās Padomes 1. sasaukuma 3. sesiju». Padomju Jaunatne. 1944. gada 22. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 11. martā.
  6. Latvijas padomju enciklopēdija. 6. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 514. lpp.